Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

Tempotimor (Dili) – Membru Parlamentu Nasionál husi Komisaun D, Mariano Assanami Sabino sujere ba Governu atu buka fali aviaun seluk, hodi troka aviaun Sriwijaya Air ne'ebé remata ninia operasaun iha Timor-Leste (TL).

"Ne'e la'ós problema murni bisnis loos de'it. Maibé, intervensaun Governu ne'e importante. Governu presiza ona tau aviaun no servisu ho seitór privadu atu identifika aviaun. Para ita bele utiliza ona aviaun hirak ne'e ho aluga de'it. Iha tinan lima kuandu la uza ona, bele troka," dehan Mariano iha Paralamentu Nasionál, Segunda (11/11).

Nia dehan, TL tenke iha folin billete aviaun ne'ebé tuun. Tanba, estadu ne'e tenke garantia sidadaun ne'ebé sa'e aviaun. Katak, aviaun mós tenke seguru, folin ne'e natón para halo koneksaun ho rai liur no ba rejiaun ida ne'e.

Tuir Mariano, responsabilidade Governu nian importante iha seitór ida ne'e. Nia dehan, impaktu husi Sriwijaya Air hapara ninia operasaun, bele iha. Maibé, responsabilidade Governu para buka lalais aviaun seluk, hodi troka.

"Iha problema seluk, tenke kria kondisaun para pasajeiru ne'e tenke barak la'ós de'it iha Timor. Maibé, halo ema liuhosi Timor sai tranzitu ne'e mak importante," nia sujere.

Prezidente Partidu Demokrátika (PD) ne'e espera, bainhira pasajeiru barak no aviaun ne'e mós iha rendimentu di'ak, sei mantein halo manutensaun, bele nafatin semo ba mai Timor-Leste.

Tempotimor (Dili) – Presidente Partidu Sosialista Timor (PST), Avelino Coelho sujere ba estadu no Governu Timor-Leste, atu iha polítika ida prepara asesór nasionál sira. Atu nune'e, iha tinan 10 tan labele dependente maka'as ba asesór internasionál sira.

"Hau hanoin tenke iha polítika ida husi estadu. Asesór husi liur mai servisu hamutuk ho timoroan para timoroan mós bele familiariza nia pratikas no profisaun, hodi nune'e bele dezenvolve. Para depois ba tinan 5 no 10 mai, ita la depende ona ba asesoria internasionais," dehan Avelino iha Centro Convenções Dili (CCD), Sexta (08/11/19).

Nia esplika, atu atinje ida ne'e bele. Maibé, ne'e presiza polítika do estadu. Polítika sira ne'e mai husi partidu ne'ebé povu fó fiar ba ukun. Se depende ba partidu ida ba partidu ida seluk, polítika bele la hanesan.

Relasiona ho ezistensia asesór internasionál hirak ne'e, tuir Avelino, defende mós ba meteria. Tanbá iha materia balun, TL presiza apoiu asesoria hanesan iha kestaun legislasaun komplementares balun, ne'ebé iha interkambiu ho nasaun nia relasionamentu ho komunidade internasionál. Hanesan konvensoens internasionál, sei presiza tulun husi asesoria internasionál.

"Iha materia balun ke asesór internasionál mós la komprende. Ezemplu, hanesan konseitu polítika  desenvolvimentu ita nia rai nian. Bele diferente. Governu presiza equilibru situasaun rua ne'e, iha materia balun karik sei depende ba asesoria internasionál no iha materia balun estadu presiza enkoraja partisipasaun asesoria nasionál. Tanba, Timor ema formandus barak ona," nia dehan.

Maske nune'e Presidente Sosialista ne'e mos konsidera katak laiha timoroan ida, hatene liu malae. No laiha malae ida mak hatene liu timoroan.

“Tenke komplementa malu. Tanba, atu halo desenvolvimentu polítika agrikultura no legislasaun ne'ebé liga ho agrikultura ne'e, timoroan iha liu aptidaun. Tanba koñese realidade sosiu-kulturál  ne'ebé asesor liur la koñese. Iha área ne'ebé ligasaun ho konvensoens internasionais, bele karik ou bele mós ita sedauk iha koñesimentu ne'ebé kle'an, ho nune'e ita presiza mós aprende husi kolega sira husi rai seluk,” nia esplika.

Tempotimor (Dili) – Kandidatu forte ba Prezidente Rejiaun Administrativa Espesiál Oe-Cusse Ambeno no Zona Espesiál Ekonomia Sosiál Merkadu (RAEOA-ZEESM), José Luis Guterres (LUGU) promete, sei halakon sistema partidaria iha RAEOA-ZEESM.

José Luis Guterres hato'o ninia promesa, hodi hakotu públiku ninia hanoin durante Dr. Mari Alkatiri asumi kargu nu'udar Prezidente RAEOA-ZEEMS. Ema barak akuza, atuál Sekjer Partidu FRETILIN ne'e, partidariza RAEOA-ZEEMS.

"Ita labele partidariza demais ita nia rai iha munisípiu sira. Maibé, ita fó oportunidade ba Oe-Cusseoan sira ne'ebé profisionais atu bele ita hamutuk hodi ajuda kaer para bele hadi'a rai Oe-Cusse no fó mós sira-nia kontribuisaun," nia dehan.

Tuir eis Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEC) ne'e, bainhira simu ona pose husi Primeiru Ministru Taur Matan Ruak hodi hala'o servisu jestaun iha RAEOA-ZEESM nia sei halibur intelektual Oe-Cusseoan atu servi ba povu Oe-Cusse.

Nia dehan, laiha hanoin ne'ebé negativu ba relasaun ho administrasaun anterior. Maibé, nia respeita ema tomak ne'ebé fó ona kontribuisaun ba dezenvolvimentu rai Oe-Cusse.

"Hau hanesan ema kombatente, labele eskolha buat ne'ebé di'ak ba ha'u nia-an, maibé, la hases ou halai husi difikuldade no dezafius ne'ebé iha. Tanba, vida hanorin ita la'ós buat ne'ebé fasil ba ita dei't. Maibé, atu hanoin ba povu nia moris. Kuandu  dezafius no difikuldade balun mak ita sei buka mos solusaun," tenik LUGU.

Tempotimor (Dili) – Primeiru Ministru Taur Matan Ruak hatete, nomeasaun ba José Luis Guterres (LUGU) nu'udar Prezidente foun ba Rejiaun Administrativa Espesiál Oe-Cusse Ambeno (RAEOA) no Zona Espesiál Ekonómia Sosiál Merkadu (ZEESM) nian, ba periodu tinan haat, tanba haree ba ninia esperensia durante ne'e.

“Nomeasaun ba José Luis Guterres sai Prezidente foun ba RAEOA-ZEESM ne'e Governu haree husi aspeitu ninia kompetensia iha esperensia. Tanba, antes ne'e nia Vise Primeiru Ministru lider mós rezistensia nian no mós nia integra nia-an iha Governu barak iha esperensia, Vise eis Ministru Negósiu Estranjeiru. Portantu, ne'e governante ida ne’ebé esperensia barak loos,” dehan Taur  iha Palásiu Prezidensiál Bairru-Pite, Kinta (07/11/19).

Antes ne'e, José Luis Guterres hetan ona konfiansa husi estadu TL atu sai embaixadór ba Zenebra? PM hateten, ida ne'e sei invalida no Governu sei halo fali nomeasaun foun atu asume kargu diplomata, hodi reprezenta estadu TL iha Zenebra.

“Ida ne'e sei invalida no Governu sei nomeia ema foun atu troka José Luis Guterres," PM ne'e dehan.

Tempotimor (Dili) – Prezidente Komisaun Organizadora (KO) eventu komemorasaun loron Masakre Santa Cruz, Isolino Vaz de Alegria informa, komisaun preve ona orsamentu $153 mil ba selebrasaun hanoin hikas tinan 28 Masakre Santa Cruz.

"Ohin ne'e, KO mai relata de'it ba Prezidente Repúblika (PR) kona-ba servisu preparativu ne'ebé komisaun halo ona, no ami konvida mós PR atu bele hato'o deskursu iha komemorasaun Masakre Santa Cruz ba tinan 28 iha Semiteriu Santa Cruz,” informa Isilio iha Palásiu Prezidensiál, Bairru-pite, Kinta (07/11/19).

Nia mós esplika kona-ba orsamentu hamutuk $153 mil nu'udar totál orsamentu ba komemorasaun iha nivel nasionál to'o munisípiu, inklui RAEOA.

Atividade ba komemorasaun ne'e, sei hahú husi dia 11 kalan ne'ebé sei halo reflesaun iha Semiteriu Santa Cruz, hafoin iha dia 12 oras 7.30 sei halo missa iha Igreja Motael hafoin halo prosesaun no marsa to'o Semiteriu Santa Cruz.

Nia dehan, hafoin rona informasaun hirak ne'e Prezidente Repúblika mós  apresia no hakarak disponivel hodi partisipa.

Kona-ba tema prinsipál ba reflesaun tinan 28 Masakre Santa Cruz, Isoino dehan, Juventude mak Autór ba Unidade Nasionál no Desenvolvimentu ba Futuru.

Tempotimor (Dili) – Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak hatete pozisaun Governu nian mak halo proposta. Parlamentu nia papél mak vota a favor ou kontra.

“Agora, vota ka la vota. Ida ne'e Parlamentu Nasionál mak hatene,” afirma PM Taur ba jornalista, Kinta (07/11/19) hafoin PM enkontru semanál ho Prezidente Repúblika iha Palásiu Prezidensiál, Bairru-pite, Kinta (07/11/19).

Antes ne'e, bainhira halo audiénsia ho Ministra Finansas, Segunda (04/11/19) iha Parlamentu Nasionál, Deputada Virginia Ana Belo husi Bankada CNRT, ameasa sei vota kontra ba Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2020, bainhira livru Panorama Orsamentál 2020  la tuir estrutura no aumenta laiha balansu.

Lee Notisia Relevante: Deputada CNRT Ameasa Vota Kontra OJE 2020

Xefi Governu hatete, nia sei la foti ba kestaun kona-ba ida ne'e. Tanba, nia dehan, ida ne'e kompetensia Parlamentu Nasionál nian.

PM reafirma, hanesan mós Prezidente Repúblika nia kompetensia mak hodi promulga ou lae. Ho nune'e, ida-idak iha nia kompetensia hodi organiza.

"Prezidente mak promulga ne'ebé organiza ne'e ida-idak nian no ami nian mak aprezenta de'it," tenik PM Taur.

Tempotimor (Dili) – Oitavu Governu konstituisional ne'ebé lidera husi Primeiru Ministru (PM) Taur Matan Ruak, prevé Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan fiskal 2020 nian, hamutuk millaun $56 ba Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun (MSSI).

"Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2020 ne'e hamutuk millaun $56, ne'ebé nafatin ba kategória haat mak hanesan saláriu i vensimentu millaun $1.7, bens i servisu milliaun $6.2, transferénsia públika mak boot iha milliaun $50 no tau uitoan iha kapitál menór," dehan Vise Ministra MSSI, Signi Chandrawati Verdial iha Parlamentu Nasionál (PN), bainhira hala'o audiénsia ho Komisaun C no F iha PN, Kuarta (06/11/19).

Tuir Signi, MSSI tau osan uitoan ba Kapitál Menór para hodi hola fali transporte ba servisu nian, bainhira aat ona.

"Tau uitoan ba Kapitál Menór para karik karreta funeráriu aat ona, motor ladi'ak entaun ita iha planu tinan oin hola karreta kuaze 60 ba servisu na'in sira iha munísipiu, komputador sira liu tinan sanulu, balun aat ona, inklui meza no kedeira," dehan Signi.

Nia afirma, iha tinan 2018 tau duni osan millaun $40. Maibé hola tiha kareta ba Komisária Direitu Labarik, entaun tinan 2020 nian sa'e uitoan.

Nia komenta, tinan 2020 MSSI iha programa boot balun ne'ebé iha ona. “Programa prioridade ida mak ita nia Institutu Seguransa Sosiál ne'ebé di'ak ba ita hotu. Ita hakarak asegura sustentabilidade, inklui ita hakarak promove inkluzaun sosiál, liuliu grupu feto ne'ebé mak vulneravel sira, bele hola parte iha dezenvolvimentu," dehan Signi.

Tempotimor (Dili)-Politika sai nu’udar dalan atu hetan poder no klaru osan ho fasil bele sulin ba bolus. Tan ne’e, Xefe Estadu Maior Jeneral FALINTIL Forsa Defeza Timor Leste (F-FDTL) Maijor Jeneral Lere Anan Timur la konkorda atu lakon tempu ba eleisaun antesipada (EA).

Tempotimor (Dili) – Parlamentu Nasionál husu ba orgaun ne'ebé tesi lia iha seitór justisa, atu fó justisa loloos ba aktu violénsia sira ne'ebé hasoru feto.   

"Governu tau osan balun, atu garante feto ne'ebé mak hasoru violénsia doméstika, sexuál, feto ho defisiénsia. Bainhira sira asesu ba tribunál, sira iha direitu para hetan asistensia husi orgaun judisiál  sira, inklui advogadu. Atu nune'e, sira nia kazu bele hetan justisa loloos," dehan Vise Prezidente Parlamentu Nasionál (PN), Maria Angelina Sarmento iha PN, Segunda (04/11/19).

Nia afirma, seitór justisa nu'udar parte ida ne'ebé atu garantia ba ema hotu nia liberdade moris, no iha seguransa ne'ebé di'ak.

"Agora ita haree ema ne'ebé ba rejistu kazu iha polísia no tribunal númeru aas. Ne'e, ita bele dehan katak, pozitivu ida. Tanba, ema iha konxiénsia ona. Bainhira akontese violénsia doméstika ne'e la'ós  problema bikan no kanuru mak lian iha uma laran. Maibé, ne'e problema estadu nian," dehan Angelina.

Deputada ne'e akresenta, bainhira iha membru familia ida mak sai vítima ba violénsia doméstika, sei la lakon de'it nia-lian. Maibé, presiza lori ba estadu atu rezolve. Tanba, violénsia doméstika ne'e krime públiku, entaun estadu mak tenke rezolve.

"Violensia doméstika labele rezolve ona ho nahe biti boot. Tanba, ne'e problema públiku. Entaun, númeru aumenta ne'e katak ema konxiénte katak ema ne'ebé komete violénsia doméstika ne'e kriminozu, no estadu tenke iha responsabilidade hodi halo investigasaun ba nia no bainhira iha faktu, nia tenke ba responsaliza iha komarka," nia tenik.

Tempotimor (Dili) – Deputadu iha Parlamentu Nasional (PN) husu Ministra Finansas (MF) Sara Lobo Brites nu'udar mós membru ba Konsellu Administrasaun husi Fundu Infraestrutura (KAFI), hodi esplika ba povu, kona-ba prosesu pagamentu ba projetu 143.

"Pagamentu kona-ba projeitu 143 ne'e, ha'u haree katak ita soe bola ne'e ba mai de'it. Bainhira ami ko'alia ho Ministru Planeamentu Investimentu Estratéjiku (MPIE), dehan iha Ministru Obras Públiku (MOP). Agora, MOP dehan fali iha ADN, KAFI no PM tan. Entaun, señora ministra hanesan membru KAFI hotu, entaun fó to’ok esplikasaun para rezolve projetu 143 ne'e nia hun," dehan deputadu Abel Pires iha salaun plenária PN bainhira Komisaun C,D,E no F hala'o audiénsia ho Ministériu Finansas, Segunda (04/11/19).

Abel afirma, tuir realidade ne'ebé iha katak, Ministériu Obras Publika (MOP) mak na'in ba projetu ne'e. Maibé, estatementu MOP nian katak desizaun iha KAFI, ADN no Konsellu Ministru.

"Ami hatene katak ne'e husi MOP. Maibé estatementu husi ministru nian katak, ne'e la'ós husi MOP. Maibé, desizaun tenke husi Konselu Ministru (KM) no buat hotu. Entaun, ita boot mós bele ajuda esplika hela mai ami, para atu rezolve ne'e tenke hahú husi fatin ida," dehan Abel.

Alende ne'e, Deputada Anabela Sábio mós husu ba MF relasiona ho 143 projetu ne'ebé KAFI foti ona desizaun iha fulan Jullu 2017. “Tuir ita boot, 143 projetu ne'e legál ka ilegál. Ami presiza esplikasaun," husu deputada Anabela.

Desizaun Foti Ona 

Hatán ba prokupasaun deputadu hirak ne'e, Ministra Finansas esplika, desizaun KAFI nian ba projetu 143, halo tiha ona.

"Hanesan membru KAFI, desizaun ami halo tiha ona. Maibé, presiza atu fundamenta no lori filafali ba KAFI mós bele. Tanba, membru KAFI ne'e la'ós Ministériu Finansas de'it. Maibé MOP, MTK no MPIE. Tanba ne'e, mekanizmu iha. Maibé, razaun sira aprezenta tenke konsolida para pagamentu sira ne'e la'o kuandu projetu sira ne'e, iha terrenu realmente iha nia implementasaun. Tanba, se lae ita prejudika ita nia seitór privadu sira," dehan Sara Lobo.

Nia mós afirma, projetu ne'e iha fundu infrastrutura. Maibé, finansas hola parte iha KAFI no pagamentu finál nian. “Selu ka la selu, ida ne'e depende ba ministériu sira ne'ebé simu knaar atu ezekuta ida ne'e,” Sara Lobo esplika.

Darwin_Optic

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« April 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30          

Tempo Timor Networks

Online Counter