Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

Tempotimor (Dili) – Diretór Nasionál Jestaun no Administrasaun Muzeum Rezisténsia Timorense (DNJA-MRT), Abrão Marino dos Santos katak, husi fulan Jullu to'o Setembru 2019, MRT konsege rekolla taxa hamutuk $1.150 dolares Amérika.

"Fulan tolu nia laran ne'e, ami rekolla de'it $1.150. Osan hira ne'e, ami rekolla husi billete entrada husi estudante Timoroan no vizitante estranjéiru. Kada estudante selu $0.25, vizitante estranjéiru kada ema ida $1.00, ba ferik no katuas sira $0.50 no ba labarik gratuita," tenik Abrão iha nia Knaar fatin, Kinta (10/10/19).

Diretór ne'e afirma, vizitantes ne'ebé hala'o vizita ba Muzeum Rezisténsia Timorense barak liu mak husi estranjéiru.

"Iha tinan 2019, Muzeum Rezisténsia Timorense resista vizitante durante tinan ida ne'e barak liu mak husi estranjéiru, ema hamutuk 1.136 no Timoroan hamutuk 822. Nune'e, vizitante tuir jéneru,  feto mak barak liu kompara mane. Tanba, vizitante feto hamutuk 2.552 no vizitante mane hamutuk 102," dehan diretór ne'e.

Entretantu, sasán sira ne'ebé mak rai iha MRT mak sasán sira ne'ebé uluk eroi sira utiliza hodi defende Timor-Leste. Inklui livru hira ne'ebé mak ko'alia kona-ba istória nasaun Timor-Leste nian.

Tempotimor (Dili) – Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál Emprego (SEFOPE), Julião da Silva promote sei hadi'a SEFOPE husi akuzasaun hirak ne'ebé públiku akuza. SEFOPE dehan, ida ne'e atu hadi'a servisu Governu.

Nia dehan, akuzasaun hirak ne'ebé sosiedade kestiona nia parte entrega ona ba KAK, Funsaun Públiku no PDHJ hodi hetan rekomendasaun. “Espera, iha semana ida nia laran hetan ona relatoriu ka rekomendasaun balu husi ekipa independensia hirak ne'e, para bele hadi'a ou mellora servisu di'ak  liután,” Julião hatete.

SEFOPE rekoñese, iha tendensia lubuk ida ne'ebé sosiedade sira kestiona. Nia fó ezemplu hanesan lia fuan nepotismu no servisu laloos.

“Hanoin hirak ne'e, normál. Tanba, sosiedade hotu-hotu iha direitu no papél ida para halo krítiku ba servisu Governu nian, hodi nune'e bele hadi'a," Julião esplika ba jornalista iha Palásiu Governu, Kinta (10/10/19).

Kona-ba rekrutamentu ba traballadór sira ne'ebé atu ba Austrália, Julião dehan iha ona perfil ne'ebé haruka ona ba ajénsia ou kompañia sira, depois agora hein rezultadu manda fila mai. Kandidatu sira mós sei tuir tan teste ba dala ikus nian, para balun ne'ebé prenxe ona rekezitus, bele aranka ba ona," tenik Julião.

Tempotimor (Dili) – Ministru Negósiu Estranjéiru no Kooperasaun (MNEK), Deonísio Babo Soares hatete, iha tempu besik Prezidente Repúblika (PR) sei simu tan lista naran embaxaidór/a sira ne'ebé durante ne'e seidauk simu pose.

"Lista embaixadór/a sira nian iha tempu besik. Semana ida ne'e nia laran. Ha'u foin fila husi Amérika, vizita ba nasaun seluk, ne'ebé ha'u presiza konsulta didi'ak lai," dehan MNEK, ba jornalista, iha PN, Kinta (10/10/19).

Nia akresenta, lista embaixadór/a ne'ebé Prezidente Repúblika haruka fila laiha problema.

"Lista laiha problema. Maibé, presiza hadi'a ida ka rua. Para halo ajustamentu depois haruka ba Primeiru Ministru, depois haruka ba PR. Maibé, ida ne'e laiha problema," MNEK afirma.

Entretantu, tuir lista kandidatu embaixadór/a sira ne'ebé mak seidauk hetan pose husi PR mak hanesan:

  1. Ines Maria de Almeida, Embaixadora ba Camberra, Austrália
  2. Gil da Costa, Embaixadór ba Reinu Unidu Gra-Britania no Irlandia Norte
  3. José Luis Guterres, Embaixadór ba Konfederasaun Suisa
  4. Paulo Assis Belo, Embaixadór ba Repúblika Mosambike
  5. Isabel Amaral Guterres, Embaixadora ba Lisboa, Portugál
  6. Isabel Amaral Guterres, reprezentante permanente TL ba Sekretariadu Ezekutivu CPLP
  7. Isabel Amaral Guterres, Embaixadora la rezidente TL ba Repúblika Kabuverde.
  8. Maria Natalia Guterres Viegas Carrascalão, Embaixadora ba Singapura
  9. Ilidio Ximenes da Costa, Embaixadór ba Japaun
  10. Hermenegildo Lopes, Embaixadór ba Kambodia
  11. Abrão dos Santos, Embaixadór ba Repúblika Populár Xina
  12. Joana Veneranda Amaral, Embaixadora ba Santa Sé
  13. Armandina Maria Gusmão dos Santos, Embaixadora ba Reinu Tailándia.

Tempotimor (Dili) – Komisaun F ne'ebé trata asuntu saúde, seguransa sosiais no igualidade jéneru semana oin sei ba foti dadus kona-ba vítima sira ne'ebé iha semana semana liubá, hetan afetadu inséndiu iha Munisípiu Ermera, Likisa, Aileu no Bobonaro.

"Ohin, ami mós ko'alia kona-ba akontese ahi han uma iha Ermera, Likisa, Aileu no Bobonaro. Parlamentu Nasionál liuhosi reuniaun lideres bankada nian, preokupa ba dezastre ne'e. Tan ne'e, Komisaun F iha semana oin, sei ba baze hodi haree situasaun ne'e no rekolla dadus," tenik Prezidente Parlamentu Nasionál,  Arão Noé de Jesus da Costa Amarál, iha PN, Kinta (10/10/19).

Nia afirma, bainhira dadus iha ona, PN sei halo audiénsia ho Governu liuliu ministériu tutela, hodi apoiu vítima sira.

"Komisaun ba foti dadus akontesimentu ne'e tomak para ita haree nesesidade saida mak populasaun sira presiza, nune'e para halo audiensi ho governu liu-liu ministériu ne'ebé tutela ba bele fó asisténsia tanba agora besok ona udan, entaun presiza iha uma mohon ba vítima sira ne'ebé sofre husi inséndiu ne'e" dehan Arão.

 Hein Investigasaun

Alende ne'e, Governu liuhosi Sekretáriu Estadu Protesaun Sivíl (SEPS) fó ona apoiu emerjénsia ba vítima hamutuk 199 husi Munisípiu Ermera, Likisa, Aileu no Bobonaro ne'ebé afetadu husi inséndiu.

"Dezastre Naturais iha Munisípiu Ermera, Likisa, Aileu no Bobonaro dadus atuál hamutuk 572. Husi dadus hirak ne'e, ita fó ona apoiu emerjénsia iha 199. Sei kontinua iha levantamentu dadus," dehan Sekretáriu Estadu Protesaun Sivíl (SEPS), Alexandrino dos Santos iha Palásiu Governu, Kuarta (09/10/19).

Tuir SEPS katak, kazu inséndiu ne'ebé akontese iha Ermera hola parte ona krime ambientál. Tanba ne'e, sei hein investigasaun.

"Kazu inséndiu ne'e ita servisu hamutuk ho PNTL ne'ebé fó ona ordem no kontaktu ona mós ba Sekretáriu Estadu  Ambiente (SEA), hodi haree. Tanba sunu rai, ema ida de'it nia hahalok iha vítima kuaze atus resin. Tanba ne'e, tama ona iha krime ambientál. Nune'e ita koopera ona ho PNTL hodi halo investigasaun" dehan SEPS.

Tempotimor (Dili) – Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), Deonísio Babo Soares afirma, nia sei fó karta feriadu iha ‘otél gratuitu’ ba funsionáriu MNEK, ne'ebé halakon osan estadu.

MNEK, informa lia hirak ne'e ba jornalista, Kinta (10/10/19) iha Parlamentu Nasionál (PN) relasiona hahalok funsionáriu husi MNEK ne'ebé deskonfia uza osan estadu ba nesesidade privadu bainhira funsionáriu ne'e servisu hela iha embaxada Timor-Leste nian iha rai liur.

Lee mós: Deskonfia MNEK "Hakiak Na’ok-teen"

"Ita iha esperiensia ida ka rua ona. Ha'u seidauk iha informasaun klaru kona-ba ida ne'e. Rona, maibé sei halo investigasaun hela. Kuandu hotu ona, sei submete ba Komisaun Funsaun Públika (KFP). Klaru husu inspesaun jerál ida para halo auditoria. Se laiha sala, laiha buat ida. Maibé, iha sala tenke submete ba tribunal.  Tanba, kazu sira hanesan ne'e, ita labele husik liu," MNEK afirma.

Nia dehan, bainhira kazu ne'e loos ona, hafoin halo investigasaun. Tanba, seidauk hatene mak halo uluk investigasaun, bele estraga uluk ona ema nia privasidade.

"Bainhira investigasaun loos ona, mak funsionáriu ne'e tenke ba KFP. Depois iha KFP mak haree nia responsabilidade kriminál iha ka lae? Se iha, tenke ba tribunál," nia afirma tan.

"Ita nia funsionáriu no diplomata sira ne'e mesak ema matenek de'it. Hanesan iha uma laran karik, iha oan barak sempre iha ida mak nakar liu. Entaun ida nakar ne'e mak tenke tau atensaun,” tenik Babo.

Nia akresenta, nu'udar umanu dalaruma akontese. Maibé nia rasik nu'udar ministru mós tauk atu asina surat arbiru.

"Ami ministru sira mós, asina surat sira hanesan ne'e ami tauk. Dalaruma ita hanoin loos, mas ita asina sala tiha lei la dehan ne'e loos ka sala. Ne'ebé, tauk la halimar," nia dehan.

Tempotimor (Dili) – Ministériu Saúde (MS) liuhosi Sentru Nasionál Matan (SNM), durante tinan 2019, rejista ona pasiente sira ne'ebé hetan moras matan iha rai laran, hamutuk 10 mil. MS rekoñese, númeru ida ne'e aumenta aas.

"Por volta, tinan ida ne'e ami rejista kuaze dez mil. Tanba, ita haree Timor agora problema matan ne'e aumenta maka'as liután,"  informa Aptologistika husi Sentru Nasionál Matan (SNM), Dr. Marcelino Correia ba jornalista, iha atividade atu komemora loron mundiál ba matan, iha merkadu Taibessi, Kinta (10/10/19).

Espesialistamatan timoroan ne'e rekomenda ba komunidade sira atu halo prevensaun lalais ba moras matan ho hakbesik an ba iha Sentru Saúde  hirak ne'ebé besik. Ho nune'e bele hetan tratamentu husi doutór matan sira.

Kona-ba atividade iha merkadu Taibessi, tuir Marcelino, nia objetivu mak oinsá ho advokasia atu hakbesik an liután ba komunidade.

"Atu iha advokasia ba ita-nia saude, presiza hakbesik liután ba komunidade iha área ida ne'e, hodi bele hatene problema kona-ba sira nia matan," hatete Aptologistika ne'e.

Iha fatin hanesan, reprezentante Organizasaun Mundiál Saúde (WHO) iha Timor-Leste, Dr. Rajesh Pandav katak, WHO hakarak esforsu maka'as liután atu kombate ema defisiente sira ne'ebé ho problema matan.

"Ami kontempla no aprende kompromisu iha Timor-Leste atu esforsu, hodi kombate problema matan liuliu ba ema defisiente matan sira," Rajesh tenik.

Tempotimor (Dili) – Parlamentu Nasionál (PN), Kinta (10/10/19) diskute ona kalendáriu ba debate Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2020, bainhira proposta refere iha loron 15 Outubru, tama iha Parlamentu Nasionál.

"Enkontru lideres bankada ohin, deskute kona-ba ajenda semana oin nian. Inklui mós, kalendáriu ba debate Orsamentu Jerál Estadu tinan 2020 ne'ebé atu mai iha PN iha 15 Outubru. Entaun, ohin ami halo previzaun hotu para ami iha ona kalendáriu," tenik Prezidente Parlamentu Nasionál,  Arão Noé de Jesus da Costa Amarál, iha PN, Kinta (10/10/19).

OJE tinan 2020 ho montante billaun $1.95 ne'e, Governu haruka ba Parlamentu Nasionál hodi halo apresiasaun no hetan aprovasaun.

"OJE 2020 ne'e atu kobre husi programa prioridade nasionál ne'ebé define ona husi VIII Governu Konstituisionál ho valór millaun $241.271 ba saláriu no vensimentu millaun $738.248, bens no servisu millaun $457.773, transferénsia públika millaun $53.267, kapitál menór no ikus liu millaun $459.260 ba kapitál dezenvolvimentu, hetan ona aprova husi Konsellu Ministru,” Arão hatete.

Tempotimor (Dili) – Relasiona ho moras African Swine Fever (ASF) husi Afrika, ne'ebé hamate ona komunidade nia fahi iha Kapitál Dili kuaze 400 resin, Sekretáriu Estadu Meiu Ambiente, Demetrio de Carvalho do Amarál hatete, iha Dekretu Lei egenior públiku ne'ebé bandu komunidade labele husik arbiru fahi iha sidade laran.

Nia dehan, Prezidente Autoridade Munisípiu Dili (PAMD) mak hanesan entidade ne'ebé atu ezekuta Dekretu Lei egenior públiku ne'ebé bandu komunidade sira atu husik sira-nia animál arbiru iha sidade laran.

"Animál ne'ebé husik arbiru iha sidade laran, moris ho kondisaun ne'ebé la favoravel, entaun moras kona fahi arbiru. Depois fó mos perigu ba ema nia saúde tanba konsume na'an fahi ne'ebé hetan moras," esplika Demetrio iha Hotel Timor, Tersa (07/10/19).

Governante ne'e husu ba sosiedade hotu ne'ebé transforma nia-an mai moris iha sidade, hakarak atu hakiak animál presiza kria kondisaun ne'ebé di'ak atu animál labele hetan moras no liuliu labele estraga ambiente iha sidade laran.

"Iha sidade ne'e, ema mak atu hela hodi transforma moris. La'ós animál mós mai bou hamutuk hotu iha sedade," tenik Demetrio.

Tempotimor (Dili) – Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak husu Ró-ahi Navál Qi Jigoang husi Xina ba futuru bele kontinua vizita Timor-Leste, hodi hametin di'ak liután relasaun bilaterál Xina ho Timor-Leste.

"Ohin ha'u mai hato'o elogia no boas vindas ba militár Xina ne'ebé ho Ró-ahi Naval Qi Jigoang mai vizita Timor-Leste, atu hametin relasaun bilateral entre Timor-Leste ho Xina," hatete PM Taur Matan Ruak iha Portu Dili, Tersa (08/10/19).

Entretantu, Embaixadór Xina iha Timor-Leste, Xiao Jiangua hatete, vizita PM nian hatudu katak relasaun bilaterál nasaun Xina ho Timor-Leste metin nafatin.

"Tanba ne'e ami sente orgullu tebes PM Timor-Leste ohin mai vizita ami nia Ró-ahi Navál Qi Jigoang," hatete Xiao Jiangua.

Nia dehan, iha vizita ida ne'e mós PM Taur Matan Ruak husu atu Ró-ahi  Navál Qi Jigoang bele mai fali iha tempu tuir mai, halo vizita beibeik ba nasaun Timor-Leste.

Embaixadór ne'e subliña, ema ne'ebé iha Ró-ahi Navál Qi Jigoang nia laran hamutuk 517 pesoas. Kompostu husi estudante hamutuk 330 pesoas no militár hamutuk 187 pesoas.

"Hau espera, iha futuru lideransa nasaun Timor-Leste ho Xina amizade. Relasaun no kooperasaun mós kontinua la'o nafatin," tenik Xiao.

Tempotimor (Dili) – Tékniku enjeñaria na'in 14, husi Ministériu Obras Públika (MOP), Tersa (08/10/19) simu sertifikadu tanba kompleta ona sira-nia formasaun konstrusaun laboratóriu no enjeñaria sivil husi Portugal durante fulan 6 iha tinan 2018 liubá.

"Ohin ita fahe sertifikadu ba formandu sira hamutuk na'in 14 ne'ebé iha tinan kotuk tuir ona formasaun kona-ba kapasitasaun ne'ebé husi Portugal oferese ba ita nia funsionáriu sira ne'e liu-liu ba área enjeñaria iha MOP. Kompositu husi Diresaun Nasionál Obras Públika rasik hanesan Diresaun Nasionál Estrada, Ponte nomós Laboratóriu Nasionál, Peskiza Dezenvolvimentu Nasionál Obras Públika nian," hatete Vise Ministru MOP, Nicolau Lino F. Belo iha Hotel JL Vila, Fatuhada, Tersa (08/10/19).

Nia afirma,  formandu sira ne'ebé hetan ona sertifikadu ne'e barak liu mak aprende iha konstrusaun laboratóriu no enjeñaria sivíl.

Governante ne'e realsa, husi formandu sira ne'ebé simu ona sertifikadu, Governu liuhusi MOP kontinua fó autorizasaun ba funsionáriu husi MOP nia ne'ebé oras ne'e iha ona planu atu kontinua tan ho funsionáriu na'in 15, durante fulan neen iha tinan tuir mai.

Darwin_Optic

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« April 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30          

Tempo Timor Networks

Online Counter