Polítika ne'e hahú kedan iha tinan 2019, hodi halo negósia ho Internasionál Finansas Corporation (IFC) ba modalidade Parseiru Públiku Privadu (PPP), no iha tinan 2020, Ministériu Obrás Públiku (MOP) ho Ministériu Finansas (MF) asina ona akordu ba fulan 18.
Nune'e, sura husi fulan-dezembru tinan 2020 to'o fulan-Juñu tinan 2022 hotu, hafoin avansa fali ba konstrusaun.
Tanba séi iha preparativu hanesan, establese lejilativa, tanba PPP ba abitasaun ne'e foin primeira vez iha Timor, depois IFC tenke halo pater ho banku sira atu iha pakote ba modalidade finanseiru abitasaun.
"Prosesu ne'e hahú iha 2019, tinan ida ho balun para hetan atribuisaun rai. Iha rai tolu mak atribuidu tiha, Hera, Bekora, no Komoro, maibé Bekora fó fali, tanba planu atu halo fatin desportivu ba juventude sira", dehan nia hafoin sorumutu liña ministerial iha edifísiu Ministériu Finansas, kinta (15/04).
Iha tinan kotuk liña ministerial ne'ebé tama iha prosesu preparasaun mak Ministériu Obrás Públiku, Administrasaun Estátal, Justisa, no Sekretáriu Estádu Meiu Ambiente, atu halo levantamentu dadus.
Planu ba abitasaun ne'e, prosesu rigorozu tebes, la'ós hanesan halo uma projetu sira atu finansia hodi hahù kedan.
"Ita tenke loke dalan, bee, eletrisidade, liña telekomunikasaun buat sira hotu, ne'ebé hanoin, orsida setór privadu sira bele inisia ona merkadu abitasaun, abanbainrua projetu la'o tiha, sira bele mai investe rasik ona”, afirma nia.
Tanba ne'e, insentiva setór privadu atu komesa, no lejilasaun sira ne'ebé produz projetu PPP iha fatin ona, investimentu sira tuir mai di'ak ona. (*)