“Konserteza, tanba servisu ne'ebé Estadu fó ba Maun Boot Xanana seidauk Konklui”, dehan Somotxo iha PN, sesta (21/01).
Tanba, dadauk prosesu negosisaun foin mak konklui fronteira marítima entre Timor-Leste ho nasaun Austrália, maibé fronteira Marítima entre Timor-Leste ho Indonézia ne'e seidauk finaliza.
Maske Xanana Gusmão seidauk fó informasaun ruma maibé hothotu presiza iha planu atu ba futuru hala'o nia operasaun ne'e, no la'ós ema atu hakilar uluk dehan nia atu halo ida ne'e.
“Kualker negosiasaun tenke prepara-an, e prepara ne'e ninia argumentu ho ninia matéria ne’e la'ós atu fó sai la'e", dehan nia.
Dadauk Indonézia rasik konsidera fatuk sinai iha Oekussi ne'e laiha konstituisaun, maibé liuhusi plataforma kontinentál, Oekussi ne'e bele dehan área Timor-Leste, bazeia ba plataforma maske la sita iha konstituisaun.
“Ita la sita, iha ita-nia konstituisaun ne'e hanesan fatuk sinai ruma iha parte Oekussi, ida ne'e mak hanesan sira kestiona maibé ne'e la'ós problema boot, ida ne'e aban bainrua ita disputa to'o iha ne'eba sein hetan akordu ida", hatete nia.
Tanba iha fatin ne'e uluk kedas povu Indonézia ho povu Oekussi, konsidera hanesan fatin ba kultura retuál ne'ebé mak fó posivel ba sira halo sermónia rituál iha fatuk ne'e.
Maibé Timor-Leste haree katak ne'e mós la'ós negosiasaun foun, tanba agora ne'e buka aserta de'it liña no markasaun ne'ebé iha, katak kleuk ne'e ba Timor-Leste ka ba Indonézia.
"Nomós ho Naktuka ne'ebé hanesan mota ne'e muda, uluk iha Portugés nia tempu ne'e iha fatin ida, agora durante tempu naruk ne'e kuaze 600 anos mota ne'e mós muda tanba depende tempu udan ne'e bele mota boot ho ki’ik, tan ida ne'e mak mota ne'e muda. Maibé marka ne'e iha nafatin, para sai hanesan referénsia para ita reklama ita-nia diretu”, afirma nia. (*)