Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

PN Aprova ona Proposta Lei Orsamentu Retifikativu 2023 Iha Jeneralidade

Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, aprezenta Orsamentu retifikativu 2023 iha plenária Parlamentu Nasionál. Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, aprezenta Orsamentu retifikativu 2023 iha plenária Parlamentu Nasionál. Foto Suplay

Tempotimor (Dili)-Parlamentu Nasionál (PN) aprova ona Proposta Lei Orsamentu Jerál Estadu (OJE) Retifikativu ba tinan 2023 ne’e hetan iha jeneralidade hafoin diksusaun, iha sesaun plenária husi loron 22 fulan-agostu tinan 2023, ho votus afavór 41, kontra zeru no abstensaun 23.

Proposta Lei ne’e inklui alterasaun dahuluk ba Lei n. 15/2022, loron 21 fulan-dezembru, kona-ba Orsamentu Jerál Estadu ba tinan 2023 no ba Lei n. 2/2022, loron 10 fulan-fevereiru, kona-ba Enkuadramentu Orsamentu Jerál Estadu no jestaun finanseira públika, no alterasaun daruak ba Lei n. 8/2008, loron 30 fulan-juñu, kona-ba Lei Tributária.

Orsamentu Retifikativu tinan 2023 nian, totál despeza iha Setór Públiku Administrativu tinan 2023 nian ho valór konsolidadu hamutuk dolar amerikanu billaun 1,77. Ho alterasaun ida-ne’e montante transferénsia autorizada husi fundu petrolíferu tun husi dolar amerikanu billaun 1,35 ba dolar amerikanu billaun 1,21.

Hafoin besik fulan ida Programa Governu nian hetan tiha aprovasaun, Primeiru Ministru, Kay Rala Xanana Gusmão, iha ninia diskursu aprezentasaun Proposta Lei, hateten katak “Governu Konstitusionál IX totalmente komprometidu ba polítika fiskál ida ne’ebé haree liu ba dezenvolvimentu ekonómiku país nian, ne’ebé sei administra gastu no reseita sira ho forma rogoroza no efisiente, atu promove filafali konfiansa, la’ós de’it husi sidadaun sira maibé mós husi investidór sira.

Xefe Governu esplika katak prodús proposta Lei ne’e bazeia ba aspetu prinsipál lima mak, Primeiru relasiona ho alterasaun hirak ne’ebé maka presiza halo ba orsamentu hodi haree ba estrutura governu nian ne’ebé foun, ho alterasaun ka kriasaun ministériu foun sira no mós ho redusaun númeru ba institutus públikus.

Daruak, bazeia ba análize ezekusaun orsamentál to’o momentu ne’e no ho objetivu atu garante kontensaun ba despezas públikas, Governu propoin hodi hamenus despeza.

Aspetu datoluk, kona-ba kompromisu Governu Konstitusionál IX nian atu hamenus presaun inflasionária, ne’ebé kria ona difikuldade boot ba populasaun, liuliu ba sira ne’ebé laiha liu kbiit, ho Governu propoin atu hamenus taxa impostu seletivu ba konsumu masin-midar no direitus aduaneirus ba importasaun.

Ba dahaat, haree ba governasaun ne’ebé di'ak impoin rigór no transparénsia iha ezekusaun Orsamentu Jerál Estadu no iha jestaun kontas públikas, Governu propoin alterasaun ba Lei n. 2/2022, loron 10 fulan-fevereiru, kona-ba Enkuadramentu Orsamentu Jerál Estadu no jestaun finanseira públika nian, atu nune'e OJE 2024 bele hahú prepara ona tuir regra foun sira. Nune'e, atu garante estabilidade ne’ebé boot tebes iha Orsamentu Jerál Estadu no atu garante sustentabilidade, rigór no transparénsia hosi kontas públikas, sei halakon Lei “Planu Opsaun Prinsipál”, no hodi kria Planu Anuál Investimentu Estratéjiku, hodi permite dalan ida ba vizaun ida kona-ba Orsamentu, tuir prátika internasionál sira ne'ebé di'ak liu.

Ikusliu, Primeiru-Ministru mós esplika katak propostas alterasoins ba Lei Tributária ne'ebé ho objetivu atu esklarese no estabiliza rejime fiskál ne'ebé vigora, atu nune'e bele oferese seguransa legál no estabilidade fiskál ne'ebé boot tebes ba investimentu estranjeiru.

Kay Rala Xanana Gusmão mós hateten katak “aprovasaun ba Orsamentu ida-ne'e mós permite estrutura foun governu nian atu kumpre ninia misaun, liuliu iha kompromisu atu implementa medida sira ne'ebé prevee ona ba loron 120 dahuluk husi mandatu ida-ne'e”, ne'ebé Xefe Governu asume iha ninia diskursu simu pose Ezekutivu nian. "Ho razaun ida-ne'e no tanba ita-nia populasaun la bele hein tan atu sente benefísiu husi polítika sira ne'ebé Governu ne’e hakarak implementa” Governu submete ona "Proposta lei ida-ne'e ho pedidu prioridade no urjénsia", nia hatutan. (*)

Rate this item
(0 votes)
Tempo Timor

Ho hakraik an Tempo Timor hato'o komprimentus ba laitor sira katak, Jornal Tempo Timor hahu mosu iha imi le'et atu fasilita informasaun ba imi. Tamba ne'e ami presiza ita boot sira nia tulun atu ekipa jornal ne'e nian bele halao servisu jornalismu ho didiak.

Jornalista Jornal Tempo Timor, bandu atu hetan envelope ka sasan ruma husi fontes informasaun sira.

www.tempotimor.com
Darwin_Optic

Popular

Error: No articles to display

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« April 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30          

Tempo Timor Networks

Online Counter