Ho hakraik an Tempo Timor hato'o komprimentus ba laitor sira katak, Jornal Tempo Timor hahu mosu iha imi le'et atu fasilita informasaun ba imi. Tamba ne'e ami presiza ita boot sira nia tulun atu ekipa jornal ne'e nian bele halao servisu jornalismu ho didiak.
Jornalista Jornal Tempo Timor, bandu atu hetan envelope ka sasan ruma husi fontes informasaun sira.
Tempotimor (Dili)-Xefe Bankada Kmanek Haburas Unidade Nasionál Timor Oan (KHUNTO), Olinda Guterres, hamaus hela povu atu labele rona deklarasaun husi deputadu Bankada CNRT nia, tanba kazu Ró Tranship II Gresik dadaun ne’e Komisaun Anti Korrupsaun (KAK) halo ona investigasaun.
Tempotimor (Dili)-Diretór Ensinu Sekundária Jerál (ESJ) 99 Ataúro, João Ferreira hatete, inan-aman husi estudante sira apoiu eskola Sekudária 99 Ataúro hodi atribui osan US$50 kada periodika ba profesór volutáriu na’in-sia.
Tempotimor (Dili)-Koordenadór Forsa-Tarefa ba Prevensaun no Mitigasaun Surtu Covid-19 iha Timor-Leste, Rui Maria de Araújo informa, sidadaun husi Munisípiu Ermera na'in-1 mate tanba Covid-19 iha sala izolamentu Vera Cruz no kazu pozitivu foun iha oras 24 nia laran (19/08/2021) hamutuk 278.
Tempotimor (Dili)-Ministériu Ensinu Superiór, Siénsia no Kultura (MESSK), Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun (MSSI), Ministériu Administrasaun Estatal (MAE) no Ministériu Assuntu Kombatentes Libertasaun Nasionál (MAKLN) asina memorandu entendimentu hodi estabelese kooperasaun servisu, atu fasilita estudante finalista Ensinu Sekundáriu Jerál no Tékniku Vokasionál (ESJ-TV) hodi asesu engressu bá Ensinu Superiór Públiku (ESP) hanesan Universidade Nasionál Timor Lorosa'e (UNTL) ho Institutu Politékniku Betanu (IPB) tinan letivu 2022.
Tempotimor (Dili)-Sekretária Estadu Asuntu Kombatentes Libertasaun Nasionál (SEAKLN) ho Conselho Combatentes Libertaçăo Nacional (CCLN) iha Munisípiu Manatutu hahú formasaun tékniku hodi rekolla dadus veteran tuir uma-lisan sira.
Tempotimor (Dili)-Diretór Klínika Bairopite, Inacio dos Santos deklara, durante ne’e seidauk obriga pasiénte sira atu halo rapid test ba Covid-19, maibé halo de'it ba pesoál saúde sira ne'ebé halo atendementu ba pasiénte sira.
Tempotimor (Dili)-Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál (SEKoms), Meríco Juvinal dos Reis ‘Akara’ hatete, deklarasaun Primeiru Ministru (PM), Taur Matan Ruak, ko’alia kona-ba vasinasaun dala-rua livre movimentu, tanba bazeia ba desizaun Konsellu Ministru (KM).
Tempotimor (Dili)-Sekretáriu Estadu Protesaun Sivíl (SEPS), Joaquin José dos Reis hatete, faze daruak ba programa mediasaun sensivel ba jéneru Planu Asaun Nasionál (PAN) 1325 sei implemeta iha fulan-novembru tinan 2021.
Tempotimor (Dili)-Xefe Bankada Kmanek Haburas Unidade Nasionál Timor Oan (KHUNTO), Olinda Guterres husu, Prezidente Bee Timor-Leste, Empreza Públika (BTL.EP) rejigna-an, tanba la rezolve bee-moos iha Dili laran.
Tempotimor (Roma)-Iha Timor-Leste julgamentu ba RJD la’o daudaun. Nia hetan akuzasaun ba hahalok abuzu seksuál hasoru labarik feto sira, pornografia infantil no violénsia doméstika, ne’ebé alegadamente nia pratika bainhira nia sei nu’udar amu. Vatikanu no ninia kongregasaun anteriór Kongregasaun Verbo Divino (SVD) julga tiha ona nia, foti desizaun katak nia kulpadu no fó kastigu ba nia. Iha entrevista ida ne’e, amu Jose Nicolas Espinosa, Sekretáriu-Jerál no porta-vóz SDV nian iha Roma, esplika oinsá autoridade katólika sira hasoru kazu ida ne’e.
“Loos. Iha loron 6 Novembru 2018, Vatikanu nia Kongregasaun ba Doutrina Fé nian (CDF) konsidera RJD nu’udar kulpadu ba krime aat loos mak abuzu menór sira iha Orfanatu Topu Honis,” hatete amu Jose Nicolas Espinosa, Sekretáriu-Jerál SVD nian iha Roma.
Vatikanu “autoriza Superior Jerál SVD nian atu fo pena perpétua ba RJD, no hasai nia husi SVD no husi estadu klérikal. Pena ida ne’e nu’udar irreversível no autoridade Igreja nian sei la altera pena ne’e.”
“Hasai RJD husi moris relijiozu, katak nia la sai ona membru SVD nian. Nomos hasai RJD husi estadu klerikal, katak nia labele selebra ona missa ka halao kualkér aksaun ne’ebé iha relasaun ho saserdósiu.”
Marsu-Abril 2018:
Hasai RJD husi orfanatu Topu Honis.
Abril 2018
Maiu 2018
Jullu-Setembru 2018
Outubru 2018
Novembru 2018
Fevereiru 2019
Novembru 2019
Setembru 2020- Juñu 2021
Loos. Notísia kona-bá RJD halo abuzu seksuál ba menór sira halo SVD hakfodak, liliu tanba nia halo traisaun ba vítima sira nia fiar, doadór sira no Superior SVD sira. Sai kazu bo’ot tanba publisidade ne’ebé kazu hetan. Maibe, hahú husi primeiru, SVD kaer kazu ne’e tuir Igreja nia protokolu ba asuntu abuzu seksuál. Hasai nia husi kongregasaun no husi estadu klerikal hatudu katak SVD foti aksaun lalais no adekuadu hodi garante pena ekleziástika ba señor RJD.
“Prosesu investigasaun kontra señor RJD, ne’ebé inklui mos ninia auto‑denúnsia, hatudu katak akuzasaun ba abuzu seksuál ba menór sira ne’e lo’os.”
“Topu Honis nia rai no osan pertense ba Topu Honis. Nune’e, SVD labele, liuhusi meius saida de’it, hetan Topu Honis nia rai no osan.”
“SVD hateten dala ida tan katak husi primeiru, ami nia kongregasaun kondena tebes señor RJD nia krime aat sira. SVD sempre hamutuk ho vítima sira. Ami koko atu konvida ema hotu-hotu ne’ebé iha vontade di’ak atu servisu hamutuk hodi rezolve kazu ho maneira onestu, ekitativu no justu. Ami hein ho pozitividade katak vítima sira bele hetan posibilidade atu kura no rekupera psikolojikamente no espiritualmente.”
“Saida mak akontese ba imi halo SVD triste tebes. Ita hotu hola parte iha moris relijiozu tanba ita hotu sente xamamentu divinu. Ita hotu unjidu no haruka ita hotu atu lori notísia di’ak ba ema kbi'it la'ek sira no liliu atu ba kore sira ne’ebé kanek. Nune’e, abuzu seksuál ne’ebé RJD halo kontra imi nu’udar violasaun husi ema ida ne’ebé imi fiar nu’udar labarik no husi nia imi hanoin atu hetan mak matadalan no ezemplu. SVD hakarak haforsa katak kongregasaun preukupa ho imi, vítima ba abuzu seksuál husi señor RJD. Ho laran tomak, ami fo’o ami nia esforsu atu ajuda imi, vítima sira.”
“Ami konxiente katak triste tebes atu simu katak ema ida ne’ebé respeitadu no admiradu hanesan RJD bele halo krime aat ida mak abuzu seksuál ba menór no halo traisaun ba ema ne’ebé nia mak haree, nia benfeitór sira no SVD. Ami fiar katak atu ajuda vítima sira nia kanek no atu prevene krime hanesan, nesesáriu, iha kazu ida ne’e, julgamentu ida ekitativu no justu. Ami husu ba povu Timor-Leste atu ajuda autoridade sivil sira iha prosesu judisiál kontra RJD", (*)
.