Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

Tempotimor (Dili) - Governu Timor-Leste liuhosi Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), Ministériu Finansas (MF), Ministériu Administrasaun Estatál (MAE), no Ministériu Saúde hamutuk ho Uniaun Europeia (UE) realiza diálogu polítika kona-ba apoiu implementasaun reforma estratéjiku setór jestaun finansas públika, nutrisaun, dekonsentrasaun no desentralizasaun.

Tempotimor (Dili)-Tuir dadus husi Ministériu Saúde (MS) daudauk ne’e kazu dengue iha Timor-Leste sa’e ona ba rihun 1 resin.

Ministra Saude Odete Maria Freitas Belo hatete, durante ne’e governu hotu-hotu, inklui Timor-Leste preokupa maka’as liu ba pandemia Virus Corona Deasses 2019 (Covid-19) no haluha moras dengue ne’ebé fó mós ameasa maka’as.

"Surtu dengue ne'ebé mak iha, ita hanoin tanba de’it ho Covid-19 haluha tiha moras seluk ne'ebé akontese, la'os surtu dengue de’it, iha mos moras seluk kontasiozu ne'ebé akontese ema mate. Dadus ema mate ba surtu dengue na’in 10 nafatin, kazu mak 1000 ital," dehan nia  ba jornalista sira iha palsiu governu, Segunda (22/06).

Atu prevene no kombate moras dengue, nia dehan, pessoal saude sira kontinua halo asaun, liu husi fahe informasaun ba familia sira atu hamoos uma laran no bee ne'ebé nalihun.

“Ne'e imformasaun simples ida ne'ebé familia sira tenke halo, iha fatin seluk sira mós tau aimoruk abate ba bee laran hodi hamate larva iha bee laran.”

Kona-ba informasaun katak aimoruk stok aimoruk ba dengue iha SAMES laiha ona, Ministra ne’e hatete, aimoruk abate iha SAMES laiha ona tanba distribui hotu ona ba munisipiu sira.

Tempotimor (Dili)-Surtu Covid-19 la'os uniku ameasa ba Timor-Leste, tanba daudauk ne'e surtu dengue mós ameasa hela Timor-oan sira, liu-liu labarik. Tuir dadus husi Ministériu Saúde (MS) Munisipiu Dili no Ermera sai nu'udar munisipiu ho surtu dengue aas liu.

Ho Despacho Siluman husi Prezidente KFP, MS Troka DNA. Seremonia Hand Over serbisu husi DNA MS tuan ba DNA MS FOUN iha MS.

https://www.youtube.com/watch?v=69O6JbEsqLY

Tempotimor (Dili) – Ministru Saúde (MS) interino, Bonifacio Maucoli Dos Reis dehan, nia parte seidauk hatene kona-ba ema deskoñesidu lori sai sasán médiku husi Hospitál Nasionál Guido Valadares (HNGV), iha dia 08 Novembru maizumenus tuku 09.14 kalan.

“Ha'u seidauk hetan informasaun. Depois ha'u hetan ha'u sei verifika. Depois mak ha'u fó fila informasaun,” dehan MS interinu ne'e iha Palásiu Governu hafoin remata reuniaun Konsellu Ministru, Kuarta (20/11/19).

Iha fatin hanesan, Vise Ministra Saúde, Elia dos Reis Amarál hatete, sei mosu duni iregularidade, nia parte sei lori ba dalan legál.

"Ne'e informasaun. Seidauk hatene loos duni ka lae. Sei karik loos sei submete ba parte legal. Sei laloos signifika informasaun de'it," dehan vise MS ne'e.

Nia dehan, bainhira informasaun ne'e loos duni, sei entrega ba diretór HNGV hodi bele haree saida  mak nia bele halo.

"Durante ne'e, regras iha hela. Mas kariik ida ne'e mak akontese duni, sei submete ba iha diretór. tanba diretór mak iha responsabilidade aas, hodi responsavél ba iha iregularidade ne'ebé mak iha parte HNGV nian," dehan Elia.

Hanesan média ne'e públika ona, iha 08 de Novembru 2019, maizumenus tuku 09.14 kalan, autoridade seguransa iha Hospitál Nasionál Guido Valadares (HNGV) konsege deteta feto na'in rua, hit sasán balun (dos rua), sai husi odamatan HNGV hodi tula sasán hirak ne'e, iha karreta Jeep koor mean.

“Ami investiga hela lala'ok hirak ne'e, tanba mosu deskonfia katak sasán balun iha HNGV ema tula sai,” hatete fontes ne'ebé lakohi temi nia identidade ba tempotimor.com, Tersa (19/11/19).

Fontes ne'e informa, lala'ok ne'e mós akontese tan iha loron Tersa (12/11/19). Ho karreta tipu no koor hanesan, feto na'in rua tula tan sasán balun ne'ebé deskonfia sasán médiku, sai husi resintu HNGV no tula sasán hirak ne'e iha karreta, ne'ebé para hela iha karreta para fatin, besik HNGV.

Fontes ne'e katak, parte seguransa halo ona investigasaun ba karreta na'in. Informasaun preliminaria hatudu mosu indikasaun forte katak, iha aktu ne'ebé lori sai ekipamentus médiku husi HNGV ba liur.

“Sim. Investigasaun se la'o hela. Deskonfia iha ema laran mak envolve,” fontes ne'e hatete tan.

Ba média ida ne'e, fontes ne'e hato'o ninia laran triste. Nia dehan, bainhira HNGV menus aimoruk públiku no Parlamentu sempre hakilar kestiona, hodi fó todan ba manajementu HNGV.

“Maibé, dala balu mosu mós hahalok balun hodi fó prejuizu,” nia hateten.

Tempotimor (Dili) – Iha 08 de Novembru 2019, maizumenus tuku 09.14 kalan, autoridade seguransa iha Hospitál Nasionál Guido Valadares (HNGV) konsege deteta feto na'in rua, hit sasán balun (dos rua), sai husi odamatan HNGV hodi tula sasán hirak ne'e, iha karreta Jeep koor mean.

“Ami investiga hela lala'ok hirak ne'e, tanba mosu deskonfia katak sasán balun iha HNGV ema tula sai,” hatete fontes ne'ebé lakohi temi nia identidade ba tempotimor.com, Tersa (19/11/19).

Fontes ne'e informa, lala'ok ne'e mós akontese tan iha loron Tersa (12/11/19). Ho karreta tipu no koor hanesan, feto na'in rua tula tan sasán balun ne'ebé deskonfia sasán médiku, sai husi resintu HNGV no tula sasán hirak ne'e iha karreta, ne'ebé para hela iha karreta para fatin, besik HNGV.

Fontes ne'e katak, parte seguransa halo ona investigasaun ba karreta na'in. Informasaun preliminaria hatudu mosu indikasaun forte katak, iha aktu ne'ebé lori sai ekipamentus médiku husi HNGV ba liur.

“Sim. Investigasaun se la'o hela. Deskonfia iha ema laran mak envolve,” fontes ne'e hatete tan.

Ba média ida ne'e, fontes ne'e hato'o ninia laran triste. Nia dehan, bainhira HNGV menus aimoruk públiku no Parlamentu sempre hakilar kestiona, hodi fó todan ba manajementu HNGV.

“Maibé, dala balu mosu mós hahalok balun hodi fó prejuizu,” nia hateten.

 

Tempotimor (Dili) – Embaixadór Kuba ba Timor-Leste, Oscar Genaro Coet Blackstock informa, Kuba iha ona planu hodi halo revisaun ba komprimisiu ne'ebé iha pasadu, liuliu desenvolvimentu iha área Saúde nian.

"Ha'u nia enkontru ho Presidente Repúblika hanesan enkontru ida ne'ebé postivu, hodi halo revisaun ba polítika bilaterál entre Kuba ho TL. Onradu tebes, bele esplika ida ne'e ba Prezidente Repúblika no hau nia satisfasaun, tanbá Kuba fó ona formasaun ba médiku timoroan rihun ida," informa Oscar ba jornalista iha Palásiu Prezidensiál, Bairru-pite, Segunda (28/10/19).

Nia deklara, kooperasaun ne'e iha tanbá antes ne'e eis Prezidente Kuba halo ona komprimisiu ho lider timoroan sira, atu fó apoiu ba área Saúde durante tinan 15.

"Ida ne'e, hanesan komprimisiu ne'ebé sai prinsipiu husi lideres TL ho saudozu Fidel Castro nu'udar eis Prezidente Kuba iha 2003, iha Kuala Lumpur, Malázia para halo formasaun ba médiku timoroan rihun ida ate agora tinan 15 ona," Oscar haktuir.

Husi formasaun hirak ne'e, nia dehan, bele lori ona impaktu ba TL no ajuda hodi hamenus moras sira hanesan Malaria no seluk tan.

“Ida ne'e, satisfeitu tebes ba relasaun bilaterál. Husi Kuba rasik, prontu nafatin para aguenta kooperasaun ho TL, hanesan nasaun amigu no Kuba mak segundu nasaun ne'ebé rekoñese Timor-Leste nia independensia,” nia hatete.

Oscar hatete, iha ona grupu médiku timoroan ho total ema 11 ne'ebé hetan ona formasaun para atu bele hanorin iha Fakuldade Medisina, UNTL.

“Iha mós grupu seluk, ne'ebé kompostu husi médiku na'in 25, ne'ebé hetan formasaun iha área  espesializada hanesan kardiolojia, onkolojia, ortopedia. Sira ne'e mak sei sai espesialista timoroan, para bele atende ba saude nian. Husi relasaun ida ne'e, ami hakarak atu desenvolve tan kolaborasaun ne'e, para hametin liután iha future,” dehan Embaixadór Oscar.

Tempotimor (Dili) – Ministériu Saúde (MS) liuhosi Sentru Nasionál Matan (SNM), durante tinan 2019, rejista ona pasiente sira ne'ebé hetan moras matan iha rai laran, hamutuk 10 mil. MS rekoñese, númeru ida ne'e aumenta aas.

"Por volta, tinan ida ne'e ami rejista kuaze dez mil. Tanba, ita haree Timor agora problema matan ne'e aumenta maka'as liután,"  informa Aptologistika husi Sentru Nasionál Matan (SNM), Dr. Marcelino Correia ba jornalista, iha atividade atu komemora loron mundiál ba matan, iha merkadu Taibessi, Kinta (10/10/19).

Espesialistamatan timoroan ne'e rekomenda ba komunidade sira atu halo prevensaun lalais ba moras matan ho hakbesik an ba iha Sentru Saúde  hirak ne'ebé besik. Ho nune'e bele hetan tratamentu husi doutór matan sira.

Kona-ba atividade iha merkadu Taibessi, tuir Marcelino, nia objetivu mak oinsá ho advokasia atu hakbesik an liután ba komunidade.

"Atu iha advokasia ba ita-nia saude, presiza hakbesik liután ba komunidade iha área ida ne'e, hodi bele hatene problema kona-ba sira nia matan," hatete Aptologistika ne'e.

Iha fatin hanesan, reprezentante Organizasaun Mundiál Saúde (WHO) iha Timor-Leste, Dr. Rajesh Pandav katak, WHO hakarak esforsu maka'as liután atu kombate ema defisiente sira ne'ebé ho problema matan.

"Ami kontempla no aprende kompromisu iha Timor-Leste atu esforsu, hodi kombate problema matan liuliu ba ema defisiente matan sira," Rajesh tenik.

Tempotimor (Dili) – Hospitál Nasionál Guido Valadares (HNGV) sei menus ekipamentus bainhira pasiente barak halo tratamentu ka baixa iha Hospitál refere.

Vise Ministra Saúde, Doutora Elia dos Reis Amarál informa kestaun ne'e, depois ninia vizita regular hodi akompaña servisu, ne'ebé dirijentes sira hala'o ona iha HNGV.

"Objetivu husi vizita ne'e, hodi akompaña servisu dirijentes sira halo iha departamentu espesializada, para bele fó apoiu, hodi eleva kualidade atendimentu ba pasiente sira," Vise Ministra ne'e informa ba média iha HNGV, Sesta (04/10/19).

Nia dehan, Ministériu Saúde iha ona planu atu bele halo kompleta ekipamentus hirak ne'ebé sei menus liuliu iha parte ICU nian iha HNGV.

"Ami iha ona planu hodi bele harii ICU ne'ebé durante ne'e okupadu para bele balansu di'ak iha tinan ida ne'e," nia promote.

Hospitál Nasionál Guido  Valadares (HNGV) bele halo de'it atendimentu ba pasiente sira ne'ebé  emerjensia no kuidadu saúde primaria tanba fasilidade sufisiente hodi atende pasiente sira ne'ebé  moras normál no ladún emerjensia.

Tempotimor (Dili) – Ministeriu Saúde iha ona planu hodi redús moras Tuberkuloze (TB) iha Timor-Leste iha tinan 2030.

Xefe Unidade Programa Tuberkuloze, dr. Constantino Lopes iha Workshop ida kona-ba moras TB, ne'ebé organiza husi Ministériu Saúde, Kinta (03/10/19) iha Timor Plaza haktuir, Ministériu Saúde iha ona planu atu dezenvolve estratéjiku hodi bele redús moras TB iha 2030.

Nia dehan, ekipa husi Ministériu Saúde sei tuun ba munisípiu hotu-hotu tuir planu ne'ebé iha ona ba tinan 2030.

"Iha 2030 ne'e, atu la'o ba munisípiu hotu-hotu. Espera katak, durante tinan 11 ne'e, ita bele halo intervensaun ne'ebé di'ak-liu tuir planu estratéjiku ne'ebé defini tiha ona," Lopes hatete.

Nia mós husu ba komunidade sira ne'ebé iha ona sinál sintomas TB, tenke ba lalais Sentru Saúde  ne'ebé besik, atu nune'e bele deskobre lalais sira nia moras.

Rejista Kazu 54

Iha fatin hanesan, Sentru Saúde Fundasaun Klibur Domin Tibar (FKDT) durante fulan 3 ikus ne'e, rejista ona pasiente ne'ebe hetan moras Tuberkuloze (TB) hamutuk 54.

Diretór FKDT, dr. Joaquim Soares informa, númeru ne'e kategoria aas. "Iha fulan tolu ikus ne'e, ami detekta por volta 54 kazu TB," Joaquim informa.

Nia dehan, pasiente sira ne'ebé durante ne'e halo tratamentu TB iha FKDT mai husi munisípiu  Ermera, Maliana no Likisa.

"Ami halo testu ba pasiente sira. Kazu barak liu ami haruka filafali sira ba halo tratamentu iha idaidak nia munisípiu,” nia hatete.

Kona-ba pasiente sira ne'ebé transfere ba FKDT, tuir Joaquim, loron ida bele to'o 30-40 ne'ebé mai husi Munisípiu Maliana, Ermera no sentru saúde seluk.

 

Darwin_Optic

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« April 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30          

Tempo Timor Networks

Online Counter