Ho hakraik an Tempo Timor hato'o komprimentus ba laitor sira katak, Jornal Tempo Timor hahu mosu iha imi le'et atu fasilita informasaun ba imi. Tamba ne'e ami presiza ita boot sira nia tulun atu ekipa jornal ne'e nian bele halao servisu jornalismu ho didiak.
Jornalista Jornal Tempo Timor, bandu atu hetan envelope ka sasan ruma husi fontes informasaun sira.
Governu Timor-Leste kometimentu atu halo pagamentu ba asaun kompañia esplorador Greater Sunrise ConocoPhillips no Shell, ne'ebé sosa ho valor tokon $650.
Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, promote katak iha tempu badak nia-lara Parlamentu Nasional sei ratifika akordu Fronteira Marítima entre Timor-Leste no Australia.
Primeuru Ministru, Taur Matan Ruak liuhusi sorumutu semanál, relata ba Prezidente Republika, Francisco Guterres Lú Olo, kona-ba esforsu Governu nian hodi ezekuta OJE 2019.
Hosi Tjitske Lingsma
Tempo Timor hala'o viajen ba suku Kutet iha Rejiaun Administrativa Espesiál Oecusse Ambeno (RAEOA), hodi entrevista ho eis amu-lulik Richard Daschbach, ne’ebe hetan akuzasaun hodi halo abuzu seksuál ba labarik minoridade. Wainhira husu, karik nia hala'o abuzu ba labarik sira, Daschbach hatan katak “ne’e la'os ita boot nia preokupasaun, maibè ha'u nian.”
Komisaun Funsaun Públika (KFP) instituisaun ne’ebé fó dalan ba timoroan atu asesu nu'udar ajente Estadu sei define ema disabilidade sira-nia partisipasaun iha administrasaun públika.
Eis representante Timor-Leste ba Portugál, Maria Paixão, entrega relatóriu final ba Prezidente Repúblika, Francisco Guterres Lú Olo.
Embaixadora Timor-Leste ba Portugal, Maria Paixão hatete, estudante timoroan ne’ebé agora dadaun hala’o hela estudu iha Portugal besik rihun ida kompostu husi bolseiru no privadu.
Eis EmbaixadoraTimor-Leste ba Portugál, Maria Paixão relata katak, nia rasik simu karta husi Governu Timor-Leste atu buka tuir paraderu eis-Ministra Finansas, Emilia Pires, iha Portugal maibé paraderu arguida ne’e rasik sai hanesan mistériu.
Primeiru-Ministru, Taur Matan Ruak, informa iha loron 3 fulan-marsu 1981 Nu’udar loron re-organiza estratejia polítika hodi Luta ba ukun rasik án ne’ebé lideradu hosi Xanana Gusmão depois hetan derota dahuluk hosi militár Indonézia hodi rezulta lideransa luta hanesan Saudozu Nicolau Lobato mate iha kombate iha loron 31 fulan-dezembru tinan 1978.
Ministériu Edukasaun Ensinu Superiór Siénsia no Kultura (MEESSK) no Universidade Nasionál Timor Lorosa'e UNTL hetan dalan impase iha desizaun ba numeru estudante rejime espesial kana B.
.