Timoroan Ba Servisu iha Koreia no Austrália Inisia Husi Horta
Tempotimor (Manufahi)- Eis Prezidente Repúblika ba períodu 2007-2012, José Ramos Horta, maka inisia Timoroan ba servisu iha Correia no Austrália hodi fó kontribuisaun ba hasa'e ekonomia Timor-Leste nian.
Laureadu Nobel ba Paz, José Ramos Horta halo esplikasaun ne'e, atu halo komparasaun entre Timor-Leste ho nasaun sira seluk iha mudansa dezenvolvimentu liuliu iha área ekonomia.
"Rai ida iha Cabo Verde naran Mindelo, uluk mós kolónia portugés no rai ne'e laiha mina, osan mean, rai ne'e maran loos. Kada tinan udan fulan ida de'it, maibé konforme estudu internasionál sira halo entaun rai Cabo Verde ne'e sira-nia jestaun ekonomia finanseira di'ak liu iha Áfrika tomak", dehan nia, iha Postu Turiskai, Munisípiu Manufahi, Kuarta (23/09).
Eis-Ministru Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun ne'e mós hatutan, klaru sira-nia populasaun lubuk iha iha Amérika hanesan mós timoroan balun agora iha Inglaterra, Koreia no Austrália hodi fó kontribuisaun ba dezenvolvimentu ekonomia.
"Uluk ha’u kuandu Ministru Estranjeiru, ha’u mak ko'alia primeira-vez ho Koreia iha 2002 no 2003 kedas, favór loke imi nia odamatan merkadu ba joven Timor ba servisu iha ne'ebá", dehan Horta.
Lider nasionál ne'e akresenta, iha momentu ko'alia ho nasaun Koreia fo razaun tolu ba sira.
"Ida ami nia ekonomia ka osan laiha liu no família sira ki'ak liu, imi simu ami-nia ema para pelumenus osan ruma tama. Segundu ha’u, ami nia joven sira ba servisu iha Koreia sira sei manan esperiénsia servisu étika no dixiplina servisu nian tanba Koreia ne'e servisu duni la'ós halimar. Terseiru hametin relasaun di'ak liután Timor ho Koreia. No lori tinan 3 no 4 mak programa ne'e komesa hahú", hateten nia.
Horta subliña, grupu primeiru ba Koreia ne'e nia rasik mak ba despedida sira iha aeroportu, maizumenus sira na'in 50 no to’o agora rihun 2 resin mak ba tan.
"Austrália mós hanesan ha'u ko'alia primeiru, maibé difisil liu, primeiru grupu ba na'in 16, sira ba aprende peska, agora ba barak ona kuaze rihun rua, hanesan mós rai seluk, iha Inglaterra barak kuaze 30 Mill", tenik Horta. (*)