Print this page

Governu Loke Espasu ba Erói Max Stahl iha Semitériu Santa Cruz 

By November 27, 2021 1321
Saudozu Max Stahl hamrik hela iha Semitériu Santa Cruz, momentu balun liuba. Saudozu Max Stahl hamrik hela iha Semitériu Santa Cruz, momentu balun liuba. Foto Suplay

Tempotimor (Dili)-Governu liuhusi Ministériu Asuntu Kombatente Libertasaun Nasionál (MAKLN) servisu hamutuk ho Komisaun Organizadora Preparasaun ba serimonia Max Stahl, deside haloot Erói Max Stahl ninia sinza iha Semitériu Santa Cruz.

Maske Ministériu Administrasaun Estatal (MÃE) deside ona hodi taka Semitériu ba públiku atu família halot mate-isin, tanba laiha ona espasu, maibé Saudozu Erói Max Stahl hanesan autor ba filmajen ba akontesimentu masakre 12 Novembru 1991, Governu iha obrigasaun hodi loke hikas espasu atu halot Erói Jornalista Max Stahl.

Prezidente Komisaun Organizadora, Silveiro Pinto hatete, dadauk sira kria ona ajenda 3, hodi prepara ba simu saudozu nia sinza to'o mai iha Tmor-Leste iha loron 15 fulan-dezembru.

"Ajenda ida ne’ebé mak saudozu nia sinza to'o mai iha Timor, iha aeroportu, iha ajenda ida ne’ebé mak liga ho prestasaun omenajen hahú husi orgaun soberanu sira tun to'o kamada Sosiál hotu mak durante hola parte iha luta ukan rasik-an ninian, organizasaun sira ne'e  Universidade, Sosiadade sivil ita hatama hotu iha ajenda atu nune'e presta omenajen. Ajenda ida ikus, ajenda ida ne’ebé ita sei halo iha serimonia wainhira ita kuandu hakoi saudozu ninia sinza iha rate Santa Cruz, ne'e ita prepara hela”, dehan nia ba www.tempotimor.com liuhusi telefone, sesta (26/11).

Dadauk komisaun organizadora mós konvoka ona enkontru ho entidade hothotu inklui Prezidente Autoridade Munisípiu Dili, no hasoru malu mós ho Sentru Intergradu Jestaun Krize (SIJK), atubele haree kona-ba kestaun Saúde husi família relasiona ho situasaun pandemia covid-19.

"E ita hasoru malu ho prezidente konsellu veteranu sira-nian CCLN, seño Riak Leman, e semana oin ita sei hasoru malu ho brigadeiru Coliati, atu ko’alia kona-ba prestasaun no prezensa militar ninian iha parada-parada militar sira”, esplika nia.

Purtantu Komisaun Organizadora mos deside ona, atu José Ramos Horta ho Xanana Gusmão bele simu sinza saudozu Max Stahl nian kuandu lori husi Austrália mai to'o iha Aeroportu iha loron 15.

Tanba figura nasional hanesan José Ramos Horta, ne'e sei reprezenta forsa sira ne’ebé mak uluk husi diplomata ninian, Inklui Xanana sei reprezenta Frenti Armada ho Frenti Kladestina.

Enkuantu Komisaun Organizadora deside haloot saudozu nia sinza iha Santa Cruz tanba saudozu Max Stahl bainhira atu mai halo kobertura iha asidente 12 novembru 1991 ne'e, orden maihusi maun boot Xanana.

Iha tempu ne'eba Xanana mak fó orden, hodi komité ezekutivu komunika ho saudozu Max Stahl ne’ebé mak iha tempu ne'eba nia iha hela parte Baukau, tanba ho orden husi Xanana, entaun Saudozu desloka kedas husi Baukau mai Dili, hodi halo kobertura ba akontesimentu 12 novembru, hahú husi Motael ba to'o iha Santa Cruz.

"Kona-ba nia fatin ikus atu haloot nia, ita hasoru malu ona, nomós ba haree ona fatin, ita konkorda fatin ida uluk nia hakoi subar rolu, filme ne’ebé nia foti ne'e, tanba iha tempu ne'eba depois de akontese tiha hotu, nia rolu ne’ebé mak nia hasai husi nia mákina filmajen ne'e, nia subar hakoi hela iha rate nia hun ida”, afirma nia.

Tanba ne'e, ekipa komisaun organizadora ba haree fatin ne’ebé uluk nia hakoi subar kasete filmajen ne'e iha Semitériu Santa Cruz, besik painosu nia oin, ne’ebé kompaña sira sei ba haree fatin ne'e atu konstrui hodi tau saudozu nia sinza.

Enkuantu, kona-ba prosesu konstrusaun ba fatin ne'e família matebian hakarak sinza ne'e hakoi tun ba rai, e família lakoi atu nia sinza ne'e tau fali iha kaixaun.

"E ita sujere hanesan Prezidente Komisaun ha'u ko’alia ho família ho nia kaben, entaun tuir kultura Timor, se la tau ona iha kaixaun maibé ita falun nia sinza ne’e ba tais ida, depois ita hatun ba fatin ne’ebé ita prepara. Ne’ebé Tanki ida ita atu hatun nia isin ba mós família lakohi atu hada ou tau sementi, maibé tanba kestaun tékniku entaun tanki ne'e ita so hada de'it, maibé ba parte kraik ne'e ita la tai sementi”, esplika nia.

Tanba saudozu mós hanesan ema Katólika, no ema fiar na’in, nia dehan mai husi rai, tenke fila ba rai. Ho ida ne'e mak família sira mós husu atu material sira ne’ebé atu uza ba nia rate ne'e, sira hakarak utiliza Marmer husi munisípiu Manatutu nian.

Entretantu preparasaun hirak ne'e lao hafoin saudozu hakotu nia iis iha Austrália, loron 28 outubru 2021, ne’ebé Timor-Leste simu informasaun husi kanál embaixada Timor-Leste nian iha Austrália,  no informasaun ida ne'e simu direta husi Ministru Prezidénsia no Konsellu Ministru, Fidelis Leite Magalães.

Iha tempu ne'eba, komunika kedas ba Ministériu Asuntu Kombatente Libertasaun Nasional, hodi ko’alia parte polítika ninian, depois rona ne'e, MAKLN fó kedas orientasaun ba gabinete nomós parte finansa, diresaun nasional MAKLN.

Bazeia ba orientasaun ne'e, Diretór administrasaun finansa ba kordena ho parte gabinete ninian, atu halo komunikasaun no koordenasaun atubele fahe servisu ne’ebé envolve mós asesor, mak halo komunikasaun, ho Doutór Jose Ramos Horta, depois mak komunika ho família, hodi halo preparasaun.

Enkuantu, saudozu Max Stahl hakotu iis iha 28 outubru 2021, iha  Ospital Brisbane-Austrália, ne’ebé halo serimonia kramaia iha loron 12 novembru 2021, no nia sinza sei lori mai iha Timor-Leste iha loron 15 Dezembru 2021.

Tuir ajenda, bainhira saudozu nia sinza to'o iha aeroportu sei lori liu ba saudozu nia fatin Centro Audiovisual Max Stahl Timor-Leste (CAMSTL) durante loron rua, hafoin mak ba haloot iha rate Santa Cruz, loron 17 fulan-dezembru 2021. (*)

Rate this item
(1 Vote)
Last modified on Saturday, 27 November 2021 21:39
Tempo Timor

Ho hakraik an Tempo Timor hato'o komprimentus ba laitor sira katak, Jornal Tempo Timor hahu mosu iha imi le'et atu fasilita informasaun ba imi. Tamba ne'e ami presiza ita boot sira nia tulun atu ekipa jornal ne'e nian bele halao servisu jornalismu ho didiak.

Jornalista Jornal Tempo Timor, bandu atu hetan envelope ka sasan ruma husi fontes informasaun sira.

www.tempotimor.com

Related items