Xefe Bankada FRETILIN, Francisco Miranda Branco, deside reitera apoiu inkondisionál ba PR Lú Olo ho Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak atu kombate hasoru virus Covid-19, no krime organizadu korrupsaun ho sériu.
"Bankada Fretilin reitera apoiu inkondisionál ba S. Excia. Primeiru Ministru VIII Governu Konstitusionál, Taur Matan Ruak ho Sua Excelência Prezidente Repúblika, Francisco Guterres Lú olo, ne’ebé sériu no konviktu iha kombate hasoru vírus Covid-19, sériu no konviktu mós iha kombate hasoru korrupsaun no krime organizadu", dehan nia iha plenária PN, kuarta (15/09).
Pozisaun Fretilin mós haree katak, krime Organizadu (nasionál, rejionál ka transnasionál) iha tipifikasaun oioin, husi tráfiku droga, kontra-bandu ba kilat no terrorizmu, korrupsaun iha administrasaun públika, fraude finanseira no fraude fiskál, tráfiku internasionál ba feto sira, labarik no adolesente sira, brankeamentu kapitál no seluseluk tan.
Iha aprezentasaun husi relatóriu anuál ba Parlamentu Nasionál, filafila ona maka Prokuradór Jerál República (PGR) relata katak bazeia ba frekuénsia kazu sira ne’ebé hetan investigasaun, Timor-Leste sai nu’udar ‘ponto de transito’ ba droga no brankeamentu kapitál.
Maibé Bankada FRETILIN nia preokupasaun mak krime organizadu tanba nu’udar espésie podér paralelu ida, ne’ebé okupa lakuna ka frajilidade sira ne’ebé Estadu hasoru, mak envolve to’o Instituisaun Estadu nian, hodi koloka ‘em causa’ Soberania Estadu no kondena futuru jerasaun sira tuir-mai.
Tanba Timor-Leste seidauk iha lejislasaun espesífika ba krime organizadu, maibé tanba adota Convenção Nações Unidas (UNCAC) nian ba kombate korrupsaun, Timor-Leste aprova ona lejislasaun ba brankeamentu kapitál no lei anti-korrupsaun.
Bankada FRETILIN komprometidu halo esforsu hotu durante V Lejislatura atu prodús ‘ferramentas legais’, hodi reforsa Órgaun Ezekutiva iha kombate ba proliferasaun krime organizadu iha Timor-Leste.
"No ohin duni ami deputadu lubuk ida husi bankada oioin, aprezenta ba meza Parlamentu Nasionál Projeto de Lei de Organização da Investigação Criminal, Atu kombate krime organizadu, institusionalizadu”, hatete nia.
Nune’e husu sidadaun hotu presiza onestidade, presiza seriedade, presiza konsisténsia no hala’o ‘boa governação’ hametin kooperasaun internasionál (INTERPOL), nomós komunikasaun Institusionál permanente entre Órgaun Soberania sira ba asuntu importante ida-ne’e.
"Presiza asegura servisu hamutuk instituisaun relevante sira hanesan Ministériu Públiku, PCIC, PNCIC, CAC, Forsa Defeza no Seguransa, Serviços Inteligência no Serviços de Informação, no seluseluk tan”, afirma nia. (*)