Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

Tempotimor (Dili) – Xefe Depertementu Toxicology Laboratóriu Nasionál, Hospitál Nasionál Guido Valadares (HNGV), Gaspar Pinto dehan, produtu importasaun hirak ne'ebé tama iha Timor-Leste, tékniku sira tenke teste uluk nia sample mak bele hatán hodi importa mai rai-laran.

"Fulan tolu, molok sasán tama mai Timor-Leste, tenke haruka uluk sasán ne'e nia sample mai, para tékniku labóratoriu sira halo teste. Rezultadu husi teste ne'e mak bele deside, sasán hirak ne'e bele ou labele, tama mai rai-laran,” Gaspar Pinto informa ba jornalista iha edifísiu AIFAESA, Kinta (07/11/19).  

Gaspar mós sente laran kraik ho sistema ne'ebé agora iha. Nia dehan, sistema agora ne'e perigozu uitoan. Tanba, tuir Gaspar, bainhira sasán tama tiha rai-laran mak AIFAESA duni fali. Nia dehan, sistema hanesan ne'e la justu.

“Agora ne'e, sasán tama tiha Timor-Leste mak ami foin duni fali. Ida ne'e la justu ba Timor," Gaspar dehan.

Tuir Gaspar hatene, tempu agora rede negósiu mundiál mak servisu hanesan ne'e. “Sira-nia jogu mak nune'e. Tanba, ema ruma halo negósiu, ema barak mak iha laran. Tantu, husi manajementu ka protokolu ne'e planu iha hotu ona," nia esplika.

Nia komenta, tempu agora mak Governu la fó importánsia ba sistema kontrolu produtu importasaun sira ne'e, sei fó impaktu ba jerasaun sira ne'ebé sei tuir mai.

"Hanesan baze ka fundasi kariik la metin. Tanba, ema sira halo negósiu ne'e kontinua halo explorasaun ba ita nia jerasaun maka'as. Sasan falsu sei tama barak, tanba ita la firme," dehan Gaspar.

Tempotimor (Dili) – Relasiona ho International Federation Commerce nia relatoriu  katak Timor-Leste ne'ebé konsidera ambiente negósiu iha TL ladún di'ak, Xefe Governu Taur Matan Ruak husu atu labele halo komparasaun ho nasaun avansadu sira.

"Kona-ba ambiente negósiu nian iha nivel internasionál, klaru katak ita preokupa kona-ba bem negósiu no Governu tenke servisu maka'as para hadi'a ambiente ne'ebé la fasil. Tanba, mundu ohin ne'e kompetetivu liu," dehan Xefe Governu iha Palásiu Prezidensiál, Bairru-pite, Kinta (07/11/19).

Maske tuir relatoriu IFC Katak, Timor-Leste lakon ho nasaun konflitu sira kona-ba bisnis nian, ne'ebé  iha númeru 181, kompostu husi nasaun 187, maibé Taur rezeita katak iha kestaun balun mak implika ba kondisaun ne'e.

"Ita 17 anos labele kompara ita nia an ba nasaun ne'ebé avansadu. Ida fali mós kondisaun ne'ebé nasaun sira fó ba emprezáriu, di'ak liu ita nian. Entaun, ita mós tenke esforsa para fó ita nian," Taur esplika.

Alende ne'e, ema mós sei konsidera TL nia nasaun hanesan nasaun ida ne'ebé foin sai husi konflitu, entaun ne'e la mai. TL  mós tenke hatudu katak iha kbiit para jere nia nasaun, loke no fó ambiente negósiu ne'ebé diak.

Pelo faktu ne'ebé hare'e foin daudauk lori emprezariu no investidór mina sira iha ita nia rain no agora inisiativa sira ne'e investimentu iha área petroleu ne'e hatudu katak neneik ba neneik ema komesa konfia ita nia rain.

Agora so ke seidauk to'o. Tenke maka'as liután, instituisaun sira tenke forte kombate birokrasia, halo sasán lalais, transparente furak ne'e importante tebes.

Tuir emprezariu timoroan no emprezariu Internasionál sira balun dehan, fundamentu Timor-Leste  nasaun ne’ebe bele sai proferida liu. Maibé, realidade hafoin tinan 17 nasaun ne'e ukun rasik an  Timor-Leste nia ranking kona ba labarik sira sofre Malnutrisaun numeru as tebes.

“Fundamentu, Timor-Leste nasaun ida ke riku tebes ho rekursu naturais, laiha tusan ke boot hanesan nasaun seluk. Iha líder briliante istóriku sira, unidade metin tanba maioria Katóliku, jovens matenek barak. Maibé, realidade depois tinan 17 ukun rasik an, nasaun nia desenvolvimento la'o neineik, númeru desemprego barak, númeru labarik sofre mal nutrisaun boot,” dehan emprezariu ida ne'ebé  husu ba tempo timor labele publika nia naran.

Tempotimo (Dili)- Ministru Koordenadór Asuntu Ekonomika (MKAE) interinu Fidelis Manuel Leite Magalhães informa, MKAE konsege ezekuta ona rihun $499 resin ka 66.9% husi total $902 iha Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2019 ne’ebé aloka ba.

Tempotimor (Dili) – Ministru Koordenadór Asuntus Ekonomia (MKAE) interino, Fidelis Magalhaes informa, to'o agora seidauk hatene kauza husi asidente ahi han kapela no ambientál iha Ramelau.

"Atu hari foun fali kapela ka oinsá, ida ne'e ekipa tékniku sira halo verifika didiak tiha lai mak foin mai foti desizaun. Se ita komentariu bainhira sem dadus, hanoin ladún diak," hatete MKAE iha Centru Convensaun Dili (CDD),  Kinta (24/10/19).

Iha fatin hanesan, asesor prinsipál  Ministeiru Turizmu, Komérsiu no Indústria (MTKI), Jacinto Rigoberto dehan, kapela Ramelau ne'ebé mak ahi han foin lalais ne'e, liu de'it loron hira depois nia no ekipa husi MTKI, selebra hela kontratu ba ema na'in 11 atu tau matan no servisu di'ak liután iha Ramelau. Alende ne'e, MTKI mós rekruta tan seguransa na'in 7 hodi fó seguransa ba ambiente Ramelau.

“Imfelizmente, simu fali relatoriu katak ahi han tiha kapela Ramelau. La'ós han de'it kapela, maibé ahi mós han haleu iha foho ramelau,” hateten Jacinto.

Nia parte, tuir Jacinto, horseik kordena kedas ho Sekretáriu Estadu Seguransa Protesaun Sivíl (SEPS) para haruka bombeirus imediatu hodi rezolve.

"Relasiona ho kapela Ramelau ne'ebé ahi han, ami iha ona enkontru ho diresaun relevantes para bele ba halo levantamentus hodi responde kedas. Tanba,  daudaun ne'e ami iha hela orsamentu $ 100 mill atu aloka ba rehabilitasaun Ramelau. Maibé, orsamentu ne'e la'ós husi Fundus Dezenvolvimentu Capitál Humanu (FDCH). Tanba ne'e, seidauk bele implementa," asesor prinsipál ne'e dehan.

Kona-ba akontesimentu ahi han kapela, tuir Jacinto, haruka ona ekipa tékniku para ba koordena ho Amlulik sira para oinsá bele hari foun fali kapela, inklui mós ba fatin lixu sira ne'ebé ahi han tiha ona," tenik Jacinto.

Tempotimor (Dili) – Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómiku (MKAE) interino, Fidelis Manuel Leite Magalhães kompromete sei hadi'a kondisoes Servisu de Registu i Emprezariál (SERVE), iha tempu badak nia laran.

"Servisu de Registu i Verifikasaun Emprezariál (SERVE) tutela iha Ministru Koordenadór Asuntus Ekonómiku (MKAE) nian. Tanba ne'e, presiza hadi'a kondisoes atu bele asegura ba sira nia prestasaun servisu," dehan MKAE interino ne'e iha edifisiu SERVE, Kaikoli, Dili (11/10/19).

Ministru koordenadór ne'e subliña, iha VIII Governu Konstitusionál tau prioridade ba setór   ekonomia no instituisaun públiku. Tanba ne'e, inklui mós SERVE hanesan instituisaun públiku i agensia Governu nian.

"Governu mós reflete tiha ona orsamentu ba tinan oin atu hadi'a nesesidade saida mak SERVE infrenta, i mós Governu kompremitidu sei hadi'a kondisoes báziku ne'ebé ate agora SERVE iha," dehan Fidelis.

Ministru ne'e afirma, Governu iha ona planu liuliu iha diskusaun ba orsamentu tinan oin, no iha ona ideia ko'alia ho diretór ezekutivu SERVE nian, para oinsá bele hadi'a ona kondisaun sira iha tempu badak nia laran, hodi bele iha espasu ne'ebé dignu, atu nune'e bele fó atendementu di'ak liután ba sidadaun sira.

"Ita mós haree mekanismu atu rai dokumentus sira. Tanba, ida ne'e importante tebes. Nune'e Governu mós iha ona dalan atu koalia ho parseiru dezenvolvimentu sira, atu haree oinsá  dizitalizasaun meloramentu sistema informatika sira, para bele salva dokumentus sira ho di'ak  bainhira hetan risku ruma," Fidelis tenik.

Tempotimor (Dili) –  Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál no Empregu (SEFOPE), Julião da Silva katak maske iha peskiza balun ne'ebé hatudu katak dezempregu iha rai laran %11, maibé presiza halo fali Oralia, tanba  dadus la konkretu.

"SEFOPE mós prevé ona Orsamentu Jerál Estadu tinan 2020 mai para halo fali Oralia ida hodi hetan dadus ne'ebé konkretu, para Governu bele halo polítika ida para oinsá kontribui ba redúz númeru dezempregu iha nasaun Timor-Leste," dehan SEFOPE iha Ministériu Finansas, Segunda (07/10/19).

Nia afirma,  dadaun ne'e juventude ne'ebé mak asesu ona ba kampu servisu foin mak %46 resin.

"Sira ne'ebé asesu ona ba servisu aumenta %46 resin. Espera katak oportunidade tuir mai Governu halo polítika ida ne'ebé di'ak no forte. Tanba ne'e, iha VIII Governu iha kompromisiu hodi fó kampu servisu ba joven sira 60.000 kada tinan," tenik Julião.

Nia mós dehan, liuhusi polítika VIII Governu mak iha tinan 2020 Governu sei estabelese sentru formasaun ne'ebé ho estandar internasionál ne'ebé sei akumula juventude sira husi 5.000 to'o 10.000, hodi asesu ba nesesidade indústria ne'ebé iha.

Tempotimor (Dili) – Sekretáriu Estadu Formasaun Profesional no Empregu (SEFOPE), Julião da Silva promete ba juventude sira sei envolve juventude sira iha dezenvolvimentu Oli no Gás liuhosi servisu hamutuk entre SEFOPE no Autoriedade Nasionál Petróleu no Minerais (ANPM).

"SEFOPE mós hanoin ona atu forma juventude sira hodi partisipa iha programa Oli no Gás iha tinan oin mai. Nune'e, SEFOPE no ANPM sei servisu hamutuk, liuliu iha asina akordu para tama fulan Outubru fó formasaun ba juventude sira kona-ba Oli no Gás," promote Julião da Silva iha Sentru Konvensoens Dili (CCD), Kinta (03/10/19).

Governante ne'e dehan,  SEFOPE hahú fó ona formasaun ba juventude kuaze 30 resin kona-ba Oli no Gás.

"Tinan ida ne'e, ita hahú fó ona formasaun ba ita nia juventude kuaze na'in 30 resin, kona-ba Oli no Gás. No formasaun ba juventude sira kona-ba Oli no Gás ne'e hahú kedas iha IV Governu kedas. Ne'ebé, ita fó ona formasaun iha Sentru Tibar no SENAI Becora kona-ba oinsá servisu iha Oli no Gás," Julião informa.

Tempotimor (Dili) – Sentru Treinamentu Tibar (STT) ne'ebé hamahan-an iha Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál no Empregu (SEFOPE),  konsege prodúz tan formandu 37, iha área importante sira.

"Joven sira ne'ebé ohin gradua ona ne'e, sira aprende iha área importante sira ne'ebé mak sentru ne'e prepara. Hanesan, refenaria, karpintária, pedreiru, kanalizasaun no soldadura. Nune'e, graduadu sira hamutuk 37," dehan Diretór Sentru Treinamentu Tibar, Simão Barreto iha Tibar, Tersa (24/09/19).

Tuir Simão,  durante formandu sira partisipa iha formasaun ne'e, sira aproveita ho di'ak iha área prátika, ne'ebé halo kombinasaun ho teoria ne'ebé formandu sira hetan ona.

Formandu sira ne'ebé hetan ona graduasaun hamutuk 37 ne'ebé kompostu husi mane nain 30 no feto nain 7.

Iha fatin hanesan, Sekretáriu Estadu Formasaun Profesional no Empregu (Sefope) Julião da Silva kongratula graduadu no graduada sira ne'ebé remata ona treinamentu iha área importante sira ne'e.

"Ba graduadu no graduada sira, kontinua implementa saida mak imi aprende ona, para bele hala'o servisu ne'ebé profisionál liután iha área ka fatin ne'ebé imi haknaar-an ba," hatete SEFOPE.

Iha serimónia graduasaun ba formandu sira hetan partisipa husi familia graduadu no graduada nian, inklui ekipa husi SEFOPE no parte Sentru Treinamentu Tibar (STT).

Tempotimor (Dili) – Ohin, Segunda (23/09/19) Governu liuhosi Sekretáriu Estadu Formasaun Profesional no Empregu (SEFOPE) haruka tan Timoroan hamutuk ema na'in 46 ba Korreia do Sul.

Diretór  Jerál SEFOPE, Aniceto Leto Soro katak, liuhosi formasaun ne'ebé SEFOPE halo atu reduz númeru dezempregu iha rai laran, mak SEFOPE kontinua haruka traballadór Timoroan ba rai liur.

"Governu sei kria kampu servisu ba Timoroan hotu, hodi bele reduz númeru dezempregu iha ita nia rai laran," Dehan Aniceto Leto Soro iha salaun SEFOPE, Kaikoli, Segunda (23/09/19).

Nia dehan, traballadór sira ne'ebé desloka ba Korreia do Sul ne'e maoria iha área peskas.

"Ohin ita haruka ona traballadór hamutuk 46 ba Korreia do Sul. Nain tolu iha área fábrika no 43 iha peskas nian. Traballadores sira ne'e, sei aranka ba Korreia ohin no nain tolu sei aranka iha loron Tersa," dehan Aniceto.

Iha fatin hanesan, reprezentante traballadores Timor-Leste, Nicolau de Araújo Ramos sente orgullu bainhira bele servisu iha Korreia.

"Ha'u kontente tebes bainhira servisu iha Korreia. Tanba bele hetan konfiansa no tuir regra ne'ebé sira fó mai ami. Tanba ne'e, hakarak sujere ba maluk juventude sira tenke esforsu an, badinas estuda bainhira ba servisu iha rai liur," Nicolau afirma.

Page 10 of 10
Darwin_Optic

Popular

Error: No articles to display

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« April 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30          

Tempo Timor Networks

Online Counter