Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

‘Witness K’ no Bernard Collaery Hetan Akuzasaun Viola Aktu intelejénsia Iha Lekar Sai Asaun Espioneza Hasoru TL Featured

Advogadu Bernard Colleary haleu husi kamera midia ninian Advogadu Bernard Colleary haleu husi kamera midia ninian Foto The Canberra Times

Husi: Reportajen Defeza Andrew Greene no Lucy Sweeney, atualiza iha loron 29 Juñu 2019, 1:33am

News link: https://www.abc.net.au/news/2018-06-28/witness-k-and-bernard-collaery-charged-intelligence-act-breach/9919268 

Tempotimor (Melbourne) - Advogadu Canberra nian ida ne’ebé ninia kliente lekar-sai ona operasaun espioneza iha Timor-Leste deskreve katak akuzasaun ne’ebé mak halo hasoru sira nain rua nu’udar ataka ida ba iha Liberdade ba espressaun nian.

Iha loron Kinta, ho dalan uza privilejiu ba parlamentáriu nian, Membru Parlamentu independente Andrew Wilkie, hatoo kona ba Diresaun Prokuradór Jerál ne’ebé mak foin dadauk halo akuzasaun krimi hasoru Bernard Collaery no ninia kliente, eis espiaun ida ne’ebé koñesidu ho naran “Witness K”. 

Witness K hamosu preokupasaun kona ba serbisu sekretu ida husi ASIO ka Australia nia Ajénsia ba serbisu Sekretu nia operasaun mak nia hala’o hodi monta instrumentu espiaun nian iha Timor-Leste ninia gabinete iha tinan 2004 durante prosesu negosiasaun kona ba tratadu mina no gas. 

Sr. Collaery, ne’ebé mak uluk serbi nu’udar Prokuradór Jerál iha Canberra, deskreve katak asaun ida ne’e nu’udar asaun ataka pesoál ba nia no ninia kliente, ne’ebé mak nia labele temi naran, no hatete katak loron ida ne’e nu’udar loron ne’ebé triste ba Australia. 

“Ohin loron nu’udar ataka ida ba falta konstitusionál ne’ebé mak garante ba Liberdade ba espressaun, ida ne’e nu’udar ataka ba profesaun legal ninian, ida ne’e nu’udar ataka ida ba pesoál hasoru Australia kompatriota ida ne’ebé mak ohin loron la bele marka prezensa hodi koalia, Witness K,” dehan Sr. Collaery. 

Ida ne’e ataka ida ba ha’u nia an ba ha’u nia asaun nu’udar advogadu ida ba ha’u nia regulamentu professional no ida ne’e hanesan momentu triste ida iha nasaun ne’e nia istória mak ha’u hadomi no servi ona.

“Ha’u sei sobreviver hasoru laho sira ne’ebé mak buka atu kaer ha’u iha momentu ida ne’e.”

Deklarasaun ida husi Prokuradór Jerál, Christian Porter nia gabinete konfirma katak akuzasaun sira ne’e sei tau hasoru Sr. Collarey no “eis membru ASIS ida” no nota katak nia sei la fornese detallu liu tan kona ba asuntu ida ne’e antes tama ba iha tribunal.

Ha’u hakarak mós atu enkoraza kualkér membru ho intrese ida, iha kazu ida ne’e nia laran atu iha konxiénsia ba faktu katak prioridade mak atu fornese tuir prosesu judisial nian hodi hala’o sem komentariu ne’ebé mak bele hamosu impaktu ba justisa no regularidade husi prosidementu hirak mak iha,” deklarasaun ne’e hatete.

Loron ba audiénsia nian deside ona atu halao iha loron 25 fullan Jullu iha Tribunal Magistrates ACT.

Oinsá mak espiaun ida no advogadu Canberra nian ida bele para tiha iha ne’e?  

Depois de operasaun espionazen ne’e lekar sai ba públiku iha tinan 2012, Timor-Leste notifika ba Australia katak sira sei lori daudaun ona kazu ne’e ba iha Arbitrazen Tribunal Permanente iha Den Haag. 

Sr. Collarey uluk serbi nu’udar asesor legal ba Timor-Leste, no mós marka ona iha ninia livru ajente ne’ebé mak hala’o operasaun ba monta instrumentu espiaun nian, daudaun ajente ne’e ita hatene ho naran Witness K.

Iha tinan 2013, Witness K deklara prontu atu fornese evidensia kona ba operasaun monta instrumentu espiaun ne’e ba iha Tribunal Arbitrazen Den Haag bainhira ASIO ba halo pasa revista iha ninia uma no prende tiha ninia pasaporte. 

Sr. Collaery ninia fatin serbisu mós hetan pasa revista.

Sr. Collaery hatete iha loron Kinta katak nia halo ona asaun ne’e bazeia ba ninia kliente sira nia intrese – tantu ba Witness K no mós ba governu soberania Timor-Leste – ho “asesoria legal ne’ebé famozu”, maibé ita nia governu iha momentu ne’e uza ona pedasuk balu husi prosedura lejislasaun kona ba anti-terorizmu ne’ebe´´mak asina ona ba iha lei iha tinan 2004 hodi halo pasa revista ba ninia fatin serbisu no mós Witness K ninia uma.

“Ha’u dúvida katak iha kualker ofisial judisial ida iha Canberra mak sei asina ona karta aprovasaun ba revista ne’e. No sira hatene ida ne’e, nune’e sira uza fali poder terorista nian hodi halo pasa revista ba ha’u ninia serbisu-fatin/ gabinete,” nia hatete.

“Sira sei nafatin uza poder relasiona ho terorista nian sira no ha’u sei la dúvida katak sira sei ko’alia sai husi sira nia ibun katak ida ne’e tanba haree ba asuntu seguransa nasional iha prosedimentu tribunal nian. 

“Laiha akuzasaun ba violasaun seguransa nasional nian hasoru ha’u ka Witness K. Witness K nunka, sei nunka atu halo kualkér koméntariu públiku ruma.”

Governu Federal konkorda ona iha tinan 2015 atu fo fila hikas dokumentu hirak ne’ebé mak sira hadau durante periodu pasa revista nian ne’ebé hala’o iha Sr. Collaery ninia gabinete.

“Sira hetan presaun atu fó hikas fali dokumentu hirak ne’e no ne’e sai hanesan asaun kritíka ida ne’ebé mak forsa tebes ba Governu Australia no sira tau ami nu’udar sujeitu ba perseguisaun no vijilánsia desde momentu ne’e kedan,” Sr. Collaery hatete iha loron Kinta. 

Sr. Collaery hatoo ho klaru katak laiha akuzasaun hasoru Witness K ba kualkér involvimentu iha operasaun espiaun nian, maibe akuzasaun ne’ebé mak fó sai ona ne’e relasiona ho asaun ba lekar operasaun espionazen nian ne’e ba públiku. 

“Iha buat ida mak ha’u hakarak atu halo klaru liu tia kedan: Witness K la’os mauhu ida. Nia hato’o ninia keixa ba iha inspetor-jerál seguransa intelejensia nian, simu aprovasaun no ha’u mós simu aprovasaun hodi halo asaun,” Sr. Collaery hatete. 

“Nia no ha’u hetan akuzasaun ne’ebé hanesan los kedan ho ofensidu konspirasaun ba aktu violasaun ba seksaun 39, ne’ebé mak lekar informasaun sai kona ba ASIO (Australian Security Intelligence Organization). 

“Dalaruma ida ne’e inklui fó sai informasaun ba hahalok konduta ne’ebé la tuir lei. Protesaun ba ema ne’ebé lekar informasaun sai la disponivel ba pesoál serbisu sekretu nian. 

“Ha’u ladun hatene katak bainhira informa ba ita-boot katak ha’u defendente ida sai nu’udar violasaun ida ba lei foun hirak ne’e.”

Sr. Collaery hatete nia hamriik ho dignu ba ninia asaun sira no sei luta hasoru akuzasaun ne’ebé mak tula ona ba nia. 

“Bainhira ita halo tribunal ba omesidu kompleksu ida, dalaruma ema sei baku ba O nia kabaas bainhira O hemu hela kafé no ema ida sei dehan: Oinsa mak ita bele reprezenta ema ida?” nia dehan.

“Iha tinan 30 nia laran laiha ema ida mak haloo kritika makaas ha’u tanba reprezenta Timoroan sira.”

Penal ida ba to’o tinan rua iha kadeia ne’e posivel ba violasaun seksaun 39 Aktu Serbisu Intelijensia nian. 

Wilkie hatete Akuzasaun nu’udar dezenvolvimentu ‘persepsaun ne’ebé la normal” 

Iha Loron Kinta, Sr. Wilkie hatete ba Parlamentu, akuzasaun ne’ebé hatoo ona ba Governu Federal buka atu lori eis ofisial intelijen serbisu sekretu no ninia advogadu ba iha ‘prizoneiru politiku nian.” 

“Ida ne’e mak akontese iha faze pre-polisia ida, maibé husi komisaun royal sulan fali ema hirak ne’ebé mak merese atu simu medala Orden de Australia,” dehan Sr. Wilkie. 

Sr. Wilkie dehan katak periodu tempu ba akuzasaun ne’e hamosu kuriozu liuliu haree ba Australia ne’ebé mak asina ona tratadu fronteira maritima foun ida ho Timor-Leste iha fulan Marsu.

“Ida ne’e hatudu momoos iregularidade ida ba dezenvolvimentu iha ninia direitu rasik, maibé ho iregularidade dezenvolvimentu ne’e halo buat hirak ne’e hotu kuriozu liu tan haree husi Australia ninia komitmentu ne’ebé mak foin daudaun ne’e hatudu ba iha tratadu foun ho Timor-Leste,” Sr. Wilkie hatete. 

“Ita bele haree ho diplomasia ne’ebé mak la’o daudaun hela, ida ne’e mak nia tempu ona atu hakoi tiha isin hirak ne’e.”

Tuir mai Sr. Wilkie ninia predisaun bazeia ba parlamentariu ninia privilejiu katak Governu sesante husi Howard no governu hirak ne’ebé ukun depois de Howard tenta bebeik ona hodi “taka” tiha operasaun iha Timor desde tinan 2004.

“Hun loloos mak ne’e katak asaun espiaun ba Timor-leste ne’e illegal no nu’udar hahalok at. Mezmu asaun ida ne’e hala’o husi governu Howard ninia inisiativa, governu sira depois de Howard kontinua taka no subar,” nia dehan.

DPP (Diresaun Akuzasaun Jerál) Commonwealth nian konfirma ona katak prosedimentu kriminál kontra Sr. Collaery no Witness K komesa tiha ona, maibé rejeita atu fó komentariu ba asuntu ida ne’e “antes de tribunal”. (ABC Australia)

Rate this item
(0 votes)
Last modified on Thursday, 01 August 2019 20:04
Tempo Timor

Ho hakraik an Tempo Timor hato'o komprimentus ba laitor sira katak, Jornal Tempo Timor hahu mosu iha imi le'et atu fasilita informasaun ba imi. Tamba ne'e ami presiza ita boot sira nia tulun atu ekipa jornal ne'e nian bele halao servisu jornalismu ho didiak.

Jornalista Jornal Tempo Timor, bandu atu hetan envelope ka sasan ruma husi fontes informasaun sira.

www.tempotimor.com
Darwin_Optic

Popular

Error: No articles to display

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« March 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Tempo Timor Networks

Online Counter