Sentimentu ne'e Nokosiku expressa, relasiona ho inisiativa husi líder GAM sira ne'ebé ho voluntáriu husu ba governu liuhusi SEJD atu halo limpeza jerál.
“Orgullu tebes tanba mezmu sira diferente, sira antes ne'e ita haree iha bairu-bairu sira tuda malu, mais sira bele hamutuk bele ba servisu hamutuk”, hatete Abrăo durante mobiliza membru GAM sira iha nia kna'ar-fatin molok konjunta ba halo limpeza, kinta (08/04).
Durante mobiliza ho membru GAM sira, líderansa sira husi kada organizasaun promete ba nia katak, garante durante limpeza, situsaun hotu sei la'o ho di'ak, no la akontese problema entre sira.
"Sira rasik garante laiha problema, lideransa ne'ebé mak organiza sira, sira garantia laiha problema, até ita ohin bele haree sira fahe bee ba malu, fahe servisu ba malu, servisu hamutuk”, dehan nia.
Aktu ida ne'e hatudu karateristika nu’udar ema Timoroan sira bainhira iha problema komun bele defini hodi servisu hamutuk.
Kona-ba responsabilidade governu nian atu reativa fali GAM, nia dehan, prosesu oras ne'e la'o hela tanba ekipa ministerial governu nian halo ona konsultasaun públika ba munisipiu tolu, oinsá atu halo fal pakote lei foun hodi reativa atividade GAM sira ne'ebé molok ne'e governu taka.
"Kona-ba rejistu sira, prosesu la'o hela ho Komisaun Reguladóra Artes Marsiais (KRAM), kritérius ne'ebé mak iha, sira hatama ona mai, balu verifika la kompletu, notifika fali sira, oraganizasaun artes marsiál sira mós koolabora, sira kontribui, e sira buka esforsu-an atu kompleta kritériu sira ne'ebé sira seidauk iha”, informa nia.
Sekretáriu ezekutivu iha GAM Kera Sakti, Samuel Guterres hatutan, hafoin simu konvite husi governu liuhusi SEJD, sira ho laran prontu kontribui atu ajuda estadu kontribui buat di'ak ba nasaun liuhusi limpeza jerál ba inundasaun ne'ebé mosu iha Dili.
"Ba ami hanesan líderansa organizasaun nian, apelu nafatin ba membru sira atu hatudu unidade ba malu lori ita-nia rai ba oin”, dehan nia.(*)