Nia dehan, tuir loloos produtu kompañia sira sosa hodi distribui fali ba iha komunidade, tenke sosa iha fatin ne'ebé organizadu no formál, maibé realidade iha trrenu oinsá seluk, kualkér fatin naran sosa de'it no la ijiéniku.
“Mais tun ba iha ne'ebá ne'e produtu lokal sira nee hola nar-naran de'it, mais ida ne’ebé maka formadu, depois organizadu ne'e, só ANAPROFIKU-TL maka bele organizadu tun ba sasán sira ne'e iha kompletu depois nia kualidade, nia kuantidade ne'e diak, preparasaun uma armajen, mais sira seluk ne'e kan laiha, ba hola iha uma sira, ba hetan mak hola de'it depois ho folin ne’ebé ne'eé la terminadu tuir sira nia hakarak de'it”, Filipe Mendonça hateten ba jornalísta sira iha Otél Arbiru, Pantai Kelapa, Kinta (26/11).
Nia hatutan, presu produtu ne'ebé ANAPROFIKO iha, sira termina kedan nia folin, ezemplu hanesan batar ba hahán nian kada kilograma iha 0,50 centavus, depois kona-ba hare mós nia folin mak 0,40 centavus kada kilograma, maibé sé produz fali ba fós, iha $1,15 sentavus. (*)
PUBLISIDADE