Tuir Primeiru Ministru (PM) taur Matan Ruak katak, membru governu foun mai atu prienxe vage ne’ebé iha governu daualu nian sei mamuk.
“Ha’u hanoin prienxe vaga sira ne’ebé uluk mamuk ne’e, ne’ebé la aumenta, la inventa tan fali,” dehan PM Taur Matan Ruak ba jornalista sira iha Palásiu Prezidensiál Bairru-pite Dili, Kinta (04/06)
Entretantu obeservasaun tempotimor.com nota katak, kompozisaun governu daualu nian hafoin simu posse husi Prezidente Repúblika (PR), laiha kargu vise-Primeiru Ministru, maibé hafoin mosu krize iha mandatu governu ninia klaran, governu halo alterasaun ba orgánika governu daualu nian, hodi hamosu vise-PM na'in rua.
Tempotimor.com mós nota katak, iha alterasaun dahuluk ba projeitu dekretu lei nú. 14/2018, iha loron 7 Agostu, governu deside hodi halakon tiha Ministru Estadu Prezidénsia Konsellu Ministru (MEPKM), Ministru Reforma Lejislativa Asuntu Parlamentár (MRLAP) no Ministru Planu Investimentu Estratéjiku (MPIE). Hodi hamosu fali vise Primeiru Ministru na’in rua, Ministru Asuntu Parlamentár no Komunikasaun (MAPK), Ministru Prezidénsia Konsellu Ministru (MPKM), Ministru ba Planu Ordenamentu Teritóriu (MPOT), Vise-Ministru Turizmu, Kultura no Komunitáriu, Vise-Ministru Komérsiu no Industria no Vise Ministru Interiór.
Nune’e, kargu ministru, vise-ministru no sekretáriu estadu iha orgánika foun governu daualu nian, kompostu husi Priemiru Ministru, vise-Priemiru Ministru 2, kargu Ministru 19, Vise-Ministru 11 no sekretáriu estadu 10, nune'e, membru governu hamutuk 43 inklui ho Primeriu Ministru.
Antes ne'e, Diretor FONGTIL Daniel Santos Carmo hatete, iha governasaun ida bainhira membru governu ne’e barak sei fó implikasaun boot ba kustu operasional.
Nia dehan, ho membru governu na’in 42 ne’e hatudu momoos intensaun atu fahe poder entre partidu FRETILIN, PLP, no KHUNTO hodi bele asegura sira-nia ukun.
"Tanba se sira la halo politika ida atu hamosu membru governu barak par fó ba sira-nia politiku sira asumi kargu, sira bele iha potensia nakfera, entaun ho intensaun politika ida sira halo ne'e atu fahe oportunidade ukun ka fahe kadeira ba malu par labele mosu konflitu iha governasaun," dehan nia iha nia knar-fatin, Kaikoli, Segunda (01/06).
Bainhira governu ne’e ho intensaun atu fahe de’it kadeira, Daniel dehan, governu ne’e sei la hala’o serbisu ho di’ak no ikus mai sei perturba prosesu dezenvolvimentu ba povu no nasaun.
"Membru governu barak iha ita-nia rain maibé serbisu deliberasaun la la'o, signifika membru governu barak maibé la produs rezultadu ne'ebe signifikante," tuir nia.