Print this page

Klarifikasaun MEJD: Laiha Asesor 192, Só iha Asistensia Teknika na’in 359

By November 25, 2019 2118
Edifisiu MRJD iha Vila Verde Dili Edifisiu MRJD iha Vila Verde Dili Foto Portal Governu

Tempotimor (Dili)-Ministériu Edukasaun, Juventude no Desportu (MEJD) hato’o klarifikasaun relasiona ho lista asesor nasionál no internasional iha ministériu refere. MEJD deklara nunka fó kontratu ba asesor na’in 192.

Molok ne’e, tuir públikasaun Tempotimor.com bazeia ba lista ne’ebé governu intrega ba Parlamentu Nasionál (PN), númeru asesor boot liu iha governu Aliansa Mudansa ba Progresu (AMP) mak MEJD ho total asesor na’in 192, kompostu husi asesor internasional na’in 151 no asesor nasional na’in 41.

Lee mós: Iha Governu AMP, Ministériu Ida Asesor to’o na’in 192

Ba kestaun ne’e, Gabinete Ministra MEJD hato’o karta klarifikasaun ida ba Tempotimor iha Sabadu (23/11) hodi rekuza informasaun ne’ebé media online ne’e fó sai.

Iha karta klarfikasaun ne’e Gabinete Ministra hatete, realidade loloos, MEJD laiha no nunka fó kontratu serbisu ba asesor na’in 192.

Tanba, tuir MEJD, númeru 192 iha rubrika Asistensia Tekniku ne’e konklui hotu professor projetu CAFE lubuk ida no mós apoiu serbisu tekniku profisional sira seluk (kazual).

“Ho nune’e Gabinete Ministra MEJD hakarak esklarese katak, husi total númeru 192 ne’ebé publika iha Tempotimor.com (mídia publika) tuir loloos konsidera iha Contrato Termo Certo – Asisténsia Téknika mak total-359,” informa MEJD liu husi komunikadu imprensa ba Tempotimor.

Husi total Asistensia Teknika na’in 359 ne’e ninia distribuisaun mak hanesan; parte dahuluk, Diretór no Profesór Eskola CAFE hamutuk na’in 140, kazual iha INFORDEPE na’in 80.

“Nota katak maski MEJD la estende kontratu ema na’in-273 nian, maibé INFORDEPE kontinua nia kazuais sira tanba INFORDEPE iha nia autonomía administrativu rasik, nune’e ema sira ne’e kontinua dezde uluk. INFORDEPE mós iha polu 5 rejionál ne’ebé tenke tau matan bá,” esplika MEJD.

Ba parte daruak, Profesór no Staf Apoiu iha Eskola Tékniku Vokasionál na’in 61; Asisténsia iha eskola sira, liu husi mentorizasaun no apoiu ba eskola EB sira, inklui profesór ne’ebé hanorin iha eskola projetu pilotu EMBLI na’in 41.

MEJD hatutan, iha asesor nasional na’in 23 ne’ebé fahe ba área pre-eskolár, Ensinu Báziku, sekundáriu, planeamentu, infra-estrutura, formasaun, no jurídiku; no iha asesór internasional na’in 6 tempu kompletu no na’in 8 serbisu tempu parsiál. Asesor internasional na’in ida selu husi parseiru. Asesor internasional hirak ne’e fahe ba área inovasaun no inkluzaun, língua, sekundáriu, EMBLI, jurídiku no monitorizasaun no avaliasaun.

“Nota katak MEJD garante ensinu lorloron ba estudante besik na’in 350.000 husi pre-eskolár to’o 12º anu, no atu promove kualidade ensinu presiza iha ekipa téknika ne’ebé forte. MEJD iha responsabilidade atu asegura lala’ok di’ak husi eskola 1.811 iha territóriu tomak, no atu akomoda estudante sira hotu atu atinze sira-nia direitu ba Edukasaun. Porezemplu, tanba MEJD konsege ona hasa’e númeru estudante sira-ne’ebé kompleta Ensinu Báziku (husi 33% iha 2011 ba 71% iha 2019), automatikamente kontribui ba aumentu númeru estudante iha Eskola Sekundáriu,” esplika MEJD.

Tuir MEJD, situasaun ida ne’e pozitivu tebes, maibé mós sai nu’udar dezafiu ida ba MEJD atu fornese profesór lais liu duké sistema permite kontrata liu husi Rejime Karreira.

Tan ne’e, kategoria “asisténsia téknika” fó meius ida ba MEJD atu responde ba estudante sira-nia nesesidade no asegura sira-nia prosesu ensinu-aprendizajen.

“Maioria asisténsia téknika la konsentra iha sede Ministériu nian, hanesan ministériu sira seluk, maibé fahe tuir área, nível ensinu no nesesidade iha munisípiu sira no iha nível eskolár,” dehan gabinete Ministra.

Finalmente, gabinete ministra hatutan, hakarak ka lakohi, MEJD tenke asegura edukasaun ida ho kualidade tuir ODS no sosiedade modernu ezije atu asegura estudante sira-nia susesu ekonómiku iha globalizasaun nia leet. Signifika katak presiza asegura materiál, kurríkulu no pedagojia sékulu 21 nian, liu husi lori konsultór sira mai ne’ebé bele fahe sira-nia esperiénsia no matenek, hodi haburas programa tuan sira no hamoris programa foun.

“Importante re-afirma katak Regime Contrato Termo Certo – ne’ebé baibain ema hanaran rejime ba asesór sira – la relasiona de’it ba profisionál hanesan asesór. Regime Contrato a Termo Certo, ne’ebé orsamentu mai husi Assistência Técnica mós kobre casuais no mós kobre númeru dosente ne’ebé espesializadu, hanesan mós determina iha Rejime Karreira Espesiál Dosente nian. MEJD sei kontinua uza maneira ne’e atu hasa’e kualidade edukasaun, no iha tempu hanesan lori ema ho espesializasaun hodi apoia prosesu ensinu-aprendizajen,” deklara MEJD.

Entretantu, molok ne’e, Deputada Bankada CNRT Fernanda Lay hatete, lista ne’ebé MF haruka ba PN hamosu konfuzaun tanba professor no tradutór sira mós tama hotu iha lista asesor ne’e.

“Lista asesór ha'u bele fó razaun ba governu simplemente konfuzaun tanba profesór hotu tama lista asesór ne'e la loos. Ita tenke haree loloos lista asesór ne'e, ida be asesoria la'os profesór, tradutór iha ne'ebá hotu, ne'e sala,” informa deputada ne’e bainhira hetan konfirmasaun husi Tempotimor.com.

Lee mós: Lista Asesor ne’ebé Kria Konfuzaun ba PN: Governu “Taka Ibun”

Tan ne’e, nia dehan, nia parte aseita ho kritika husi públiku, maibé klaru katak númeru asesor la atinze rihun ida resin.

“(Tanba se to’o rihun ida resin) Entaun di'ak liu asesór ba troka fali funsionáriu públiku, la loos hanesan ne'e,” nia hatutan.

Deputada ne’e husu ba MF atu tenke aprezenta dadus ne’ebé loos.

“Tenke akurat ho dadus sira ne'e, ita tenke haree see mak asesór loloos duni. Profesór labele tama iha lista asesores, (tanba) funsaun la hanesan,” nia hatete.

Tuir fontes husi Tempotimor.com, governu koloka hotu professor, mediku no tradutór sira ba kategoria asesor tanba sira simu salariu ho nivel asesor nian.

Rate this item
(0 votes)
Last modified on Monday, 25 November 2019 06:27
Tempo Timor

Ho hakraik an Tempo Timor hato'o komprimentus ba laitor sira katak, Jornal Tempo Timor hahu mosu iha imi le'et atu fasilita informasaun ba imi. Tamba ne'e ami presiza ita boot sira nia tulun atu ekipa jornal ne'e nian bele halao servisu jornalismu ho didiak.

Jornalista Jornal Tempo Timor, bandu atu hetan envelope ka sasan ruma husi fontes informasaun sira.

www.tempotimor.com

Related items