Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

Governu sei Hasai Uma 3 iha Bukoli Hodi Konstrui Monumentu ba Saudozu Sahe

Fatin ne'ebé iha área Kaidilale Suku Bukoli atu konstrui Monumentu ba saudozu Sahe. Fatin ne'ebé iha área Kaidilale Suku Bukoli atu konstrui Monumentu ba saudozu Sahe. Foto Tomas Freitas

Tempotimor (Baukau)-Governu liuhusi Ministéru Justisa (MJ) sei hasai obrigatóriu komunidade hamutuk uma ka'in-3 iha Aldeia Makadai de Baixo, Suku Bukoli, Postu Administrativu, Munisípiu Baukau, ne'ebé antes ne'e konsidera impede fatin ba konstrusaun monumentu saudozu Vicente Reis kodigu "Sahe".

Tanba uma ka'in-3 ne'ebé afeitadu ba konstrusaun monumentu saudozu "Sahe", mak, iha loron 10 fulan-fevereiru tinan 2023, Sekretáriu Estadu Teras Propriedade hamutuk ho Autoridade Munisípiu Baukau, inklui estrutura Suku Bukoli, halo ona dialogu ho komunidade okupante sira atu husik fatin, iha área Kaidilale ba estadu Timor-Leste hodi uza ba fatin konstrusaun monumentu saudozu Sahe nian, maibé komunidade okupante kontinua lakopera ho parte estadu, no hakarak lori prosesu ba Tribunál, tanba konsidera rai eránsa.

Tuir deklarasaun husi Suku Bukoli, inklui lia-na'in sira katak, rai refere, rai komunal ne'ebé uluk tempu okupasaun Governu Portuguesa atribui ona ba estadu, ne'ebé uza ba fatin konsentrasaun komunidade hodi rona programa Governu.

Alende mós iha komunidade balun okupa duni, tanba situasaun, maibé hafoin Timor ukun aan, komunidade sira fila hikas ona ba ida-idak nian fatin, úniku uma ka'in-3 mak hela  to'o ohin loron, hodi halo fali impedementu ba fatin ne'ebé atu halo konstrusaun monementu saudozu Sahe, maibé tuir deklarasaun Suku Bukoli, rai refere atribui ona ba Suku iha tempu okupasaun.

Enkauntu konsiderasaun Governu ba komunidade afeitadu mak, liuhusi dalan dialogu atu husik fatin ba konstrusaun monumentu saudozu, maibé laiha rezultadu husi dialogu.

Nune'e, obrigatóriu Governu utiliza lei númeru 08/2017, ne'ebé fó dalan ba Estadu atu foti rai privadu husi komunidade wainhira haree iha potelénsial ba dezenvolvimentu, laiha komunidade ida bele impede, alende mós lei númeru 01/2003 no dekretu lei númeru 19/2004, Governu iha direiru atu kontrala rai Estadu.

"Estadu uza lei ne'ebé iha nafatin prosesu ba atribuisaun mak komunidade sira levanta ba Tribunál, mais foti duni, tuir identifikasaun husi tekníku sira família-3 mak hela, koordenasaun hotu ita halo mais laiha rezultadu dalan ikus mak estadu tenke obrigatóriu", dehan Diretór Diresaun Teras Propriedade (DTP) Munisípiu Baukau, Raimundo de Jesus Barros, iha kna'ar fatin vila nova, Tersa (14/02).

Tanba ne'e, DTP Baukau sei kompleta tán relatóriu balun hodi submete ba diresaun jerál teras propriedade nasionál, nune'e relata ba Ministéru Justisa (MJ) bele foti desizaun iha tempu badak, ba rai ne'ebé komunidade balun okupa.

Maibé Governu mós planu atu hasai komunidade afeitadu sira sei fó indiminizasaun liuhusi Konsellu Veteranu Munisípal, tanba alende uma, iha mós plantasaun barak.

"Ami enkontru ne'e esplika hotu ona, komunidade ne'ebé hela iha laran kopera ho Estadu, tantu uma no plantasaun fó hotu indiminizasaun, mais nia lakohi estadu iha obrigatóriu tenke halo tetuk", nia akresenta

Husu komunidade afeitadu atu kopera ho estadu atu husik fatin, refere, hodi Governu bele halo konstrusaun, tanba konstrusaun ba monumentu refere, sei fó benefisiu ba ekonómia nasaun, liu-liu povu Bukoli.

Sekretáriu Jerál Konsellu Veteranu Munisípiu Baukau, Manuel da Costa Soares, esplika, Suku Bukoli iha nia ístoria rasik, tanba uluk sai sentru ba pilotu númeru 02 rejiaun leste nian, ne'ebé antes FALINTIL sira fahe malu iha área ne'eba, hodi saudozu Sahe fó nia isin tomak liberta nasaun no liberta povu.

Wainhira Estadu finaliza konstrusaun ba monumentu saudozu, ema barak mak sei fó atensaun, tanba saudozu iha nia ístoria rasik ne'ebé importante kona-bá obra agrikultura.

Nune'e família saudozu deside atu konstrui monumentu saudozu nian iha área refere, ne'ebé futuru bele fó benefísiu ba povu Bukoli.

"Wainhira monumentu prontu, ema ne'ebé hakarak hatene obra polítika Sahe nian ne'e, mai Bukoli, hakarak hatene buat ruma loron ida, entaun denpensa, hasai osan hola buat ruma, sé liu loron ida entaun aluga uma deskansa para hatene ístoria kompletu Sahe nian", nia dehan

Husu estadu atu aselera prosesu, tanba ruin ba saudozu Sahe ho nia ferik oan ne'ebé dadaun kontinua iha uma família saudozu durante tinan 20 ona.

Kestaun família rai ruin saudozu to'o ona tinan 20 seidauk hato'ot, la'os tanba laiha forsa, maibé naran saudozu Sahe la'os família nian mesak, naran ba estadu Timor-Leste.

"Entaun estadu ida ne'e tenke iha duni ona atensaun iha ona planu atu halo'ot", nia akresenta

Enkuantu orsamentu ba monumentu ne'ebé Konsellu Veteranu Baukau aprezenta ba Konsellu Veteranu Nasionál hamutuk rihun US$400-resin, ne'ebé balun sei aloka ba konstrui morru protesaun inklui bee dalan (salurang) iha subar fatin Komadante David Alex "Daitula" nian, ne'ebé sei konstrui morru inklui konstrui bee dalan (salurang) Suku Kaibada, Postu Baukau Vila.

Alende mós liuhusi Konsellu Konsultivu Munisípal Konsellu Veteranu mós tau ona osan hamutuk rihun US$15, ne'ebé sei aloka ba parte indiminizasaun ba komunidade afeitadu, inklui prepara BQ ba monumentu saudozu Sahe nian. (*)

Rate this item
(1 Vote)
Last modified on Thursday, 16 February 2023 14:11
Tempo Timor

Ho hakraik an Tempo Timor hato'o komprimentus ba laitor sira katak, Jornal Tempo Timor hahu mosu iha imi le'et atu fasilita informasaun ba imi. Tamba ne'e ami presiza ita boot sira nia tulun atu ekipa jornal ne'e nian bele halao servisu jornalismu ho didiak.

Jornalista Jornal Tempo Timor, bandu atu hetan envelope ka sasan ruma husi fontes informasaun sira.

www.tempotimor.com
Darwin_Optic

Popular

Error: No articles to display

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« April 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30          

Tempo Timor Networks

Online Counter