Nune'e, Ministru Francisco agradese no kontente, tanba akordu kooperasaun ne'ebe MAPKOMS asina ho INAP, kona-ba loke formasaun jestaun eskritóriu ba funsionariu na'in-30 konsege konklui ho di'ak.
"Ha'u kontente, tanba kooperasaun ne'e bele la'o di'ak eh ohin bele remata no konklui kursu ida-ne'e", dehan nia ba www.tempotimor.com hala’o enseramentu iha edifisiu INAP, sexta (25/11).
Tanba ne'e, hein katak, tinan 2023 formasaun ne'e bele iha kontinuasaun ba level sira tuir mai, atu bele eleze funsionáriu sira-nia kapasidade hodi prepara aan ba futuru.
"Ne'e ba faze primeiru atu eleva sira-nia kapasidade oinsá jere iha Ministériu liliu iha sira-nia eskritóriu idaidak, nune'e bele responfe ba ejizénsia públiku sira nian", nia afirma.
Diretór Jerál INAP, Augustinho de Deus mós esklarese, formasaun ne'e bolu Formasaun Jestaun Eskritóriu, nu’udar formasaun téknika ida ne'ebé kada funsionáriu sira servisu funsionál tenke partisipa.
Nune'e, formasaun ne'e, hanesan faze dahuluk ne'ebe iha kooperasaun entre MAPKOMS ho INAP no funsionáriu sira ne'ebe tuir formasaun ne'e maihusi MAPKOMS hamutuk 30.
Formasaun ne’e, INAP mak oferese fatin no formadór hamutuk na'in-lima, maibé formador sira-ne'e, sei la fo subsídiu ruma, tanba sira-nia funsaun hakna'ar aan mak fo formasaun.
Nia mós sujere atu kontinua planu kooperasaun ba oin, nune'e servisu hamutuk Ministeriu Asuntu Parlamentar no Komunikasaun Sosial hodi halo formasaun ne'ebé espesífiku liu ba funsionáriu sira.
"Ita foin remata formasaun ida naran Formasaun Lideransa Obrigatóriu ba grau médiu, iha formasaun refere iha grau hat, Báziku, Médiu, Seniór ho Ezekutivu", nia hatete.
INAP mós iha formasaun lideransa téknika, inklui formasaun téknika sira seluseluk no formasaun komputador.
Tanba, INAP hala'o ona akordu servisu ho ETDA atu fo formasaun komputador ba funsionáriu sira ne'ebé la konsege utiliza komputador ho didi'ak.
INAP mós esforsu nafatin fo formasaun ingles, portuges no fo bolsu estudu ba funsionáriu sira inklui fo asistensia estudu.
"Ita mos koopera ho ajensia sira hanesan JICA atu fo bolsu estudu ba funsionáriu sira hodi ba tuir formasaun iha Japaun", nia afirma.
Entrentatu, formasaun jestaun eskritóriu ne'e, hetan partisipa husi formandu hamutuk 30 ne'ebe ohin konsege simu ona sertifikadu. (*)