“La fahe hotu kedas, e fahe ne'e konforme Governu ninia hakarak, nia hakarak fahe iha Ainaro, fahe iha Baukau, e nia hakarak fahe iha Suai ne'e konforme nia”, dehan Deputadu CNRT, José Vergilho iha Parlamentu Nasionál, tersa (23/08).
Ba preokupasaun ne'e Bankada CNRT haree katak Governu mak laiha duni kapasidade no atu kria planu konkretu ruma inklui mós halo diskriminasaun boot ba Munisípiu sira.
Maibé Bankada CNRT mós hakarak foti kestaun balun kona-ba presu Sesta Bázika ne'ebé Parlamentu Nasionál aprova iha Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2022, katak kada ema ida sei simu $50, maibé realidade la akontese.
Tanba iha implementasaun Sesta Bázika ne'e, populaasan balun simu de'it 20 dolar no hahán ne'ebé fahe ne'e mós fohuk no at tiha ona.
“Ida-ne'e falta kontrolu husi Governu rasik, ita haree iha Ministériu MTKI, iha mós CLN, iha mós AIFAESA, loos ka la'e, fahe ne'e tenke kontrolu kedas. Balun simu ikan maran, ikan ne'e, kompaña sira ba sosa, ne'e ema dehan ikan ne'ebé dodok mak ema ba habai halo maran, ida-ne'e AIFAESA falta kontrolu ba buat sira-ne'e, e sasán balun prazu liu”, dehan nia.
Tuir lolos atu implemnta buat hirak ne'e Ministériu Koordenadór Asuntu Ekonomiku (MKAE), Ministériu Turizmu Komérsiu Industria (MTKI) no Sekretariu Estadu Kooperativa (SEKOOP) tenke iha kordenasaun di'ak, hatama dirasaun importante sira ne'ebé toma konta liliu envolve mós Ministériu Saúde atu halo kontrolu ba sasán at sira.
Ba implementasaun Sesta bazika ne'e, Bankada CNRT mós sempre levanta kona-ba diretu labarik no bebé sira, hahú husi fulan-ida ba leten, inklui mós inan feton sira, tenke simu buat ne'ebe bazeia ba ninia nesesidade. (*)