Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

Tempotimor (Dili) – Reprezentante povu iha uma fukun Parlamentu Nasionál (PN), Tersa (10/12/19) ofisialmente aprova rezolusaun númeru 46/V ne'ebé atribui nasionalidade Timorense ba jornalista Britániku Max Stahl, relasiona ho nia prestasaun servisu durante iha Timor-Leste.

Iha aprovasaun rezolusaun, deputadu UDT/FM Francisco Xavier David Carlos dehan, Max Stahl merese para hetan ida ne'e.

"Ha'u hanoin jornalista Max Stahl merese hetan nasionalidade Timorense. Tanba, hanesan kompañeiru uluk iha masakre Santa Cruz ne'ebá, ami hamutuk depois jornalista Max Stahl foti video ne'e, depois entrega video ne'e ba señora Zaskhia mak lori ba mundu internasionál," dehan deputadu Xavier.

Rezultadu aprovasaun ne'ebé PN fó hodi aprova nasionalidade ba Max Stahl ho rezultadu a favór 48 kontra no abstensaun zero.

Tempotimor (Dili) – Sekretáriu Estadu Formasaun Profisionál  e Empregu (SEFOPE),Julião da Costa husu ba traballadóres ne'ebé hetan problema iha sira-nia servisu fatin, atu hato'o keixa ba SEFOPE, hodi bele rezolve tuir regras ne'ebé iha.

"Iha SEFOPE, iha Diresaun Nasionál  Traballu (DNT). Bainhira traballadór sira hetan violasaun husi ajénsia ou kompañia, bele hato'o keixa hodi loke investigasaun," hatete Julião ba jornalista hafoin hasoru malu ho Primeiru Ministru Taur Matan Ruak iha Palásiu Governu, Tersa (10/12/19).

Julião afirma, iha violasaun ba direitu traballadór nian, presiza hatene mós kauza, para bele fó  solusaun, ne'ebé tuir regras haruka.

Labele Tane Liman

Alende ne'e, SEFOPE mós husu ba juventude sira ne'ebé termina ona sira-nia estudu lisensatura atu labele husu servisu ba estadu. Nia dehan, presiza kria fali servisu ba joventude sira seluk.

"Graduasaun la signifika dezempregu. Karik, lisensiatura iha area orte kultura, hala'o atividades hatama proposta ba estadu hodi hetan apoiu atu dezenvolve an, hodi loke kampu servisu ba maluk sira ne'ebé la eskola. La'ós, forma hodi husu servisu ba estadu. Ida e'e sala," esplika Juliao da Silva.

 

 

Tempotimor (Dili) – Forum Organizasaun Naun Governamental (FONGTIL) predisaun, bainhira governu foti Orsamentu Jerál Estadu (OJE), liu husi Rendimentu Sustentável Estimativa (RSE), osan husi fundu mina rai sei hotu iha 2037.

"Ha'u hakarak haree, tansá Primeiru Ministru dada fila proposta OJE 2020. Kuandu iha Jornada Orsamentu, Ministra Finansas mai ho senariu tolu. Maibé, ita haree foti osan ne'e sees husi fali senariu ne'ebé aprezenta," informa Diretór Ezekutivu FONGTIL, Daniel Santos Carmo ba jornalista iha nia knaar Fatin, Kaikoli, Dili, Sesta (06/12/19).

Daniel esplika, senariu tolu tuir Ministra Finansas informa, ida mak foti orsamentu tuir Rendimentu Sustentável Estimativa, fundu petrolífeiru nian, segundu mak orsamentu billaun $1.3 no terseiru billaun $1.6.

"Kuandu foti ona osan husi fundu minarai liu billaun $1.6 ba leten ne'e, osan mina sei hotu iha tinan 2037," tenik nia.

Daniel relata, levantamentu ne'ebé governu agora halo ne'e, bele dehan katak, sees husi senariu tolu ne'e hotu. Tanba, governu foti kedas sae ba $1.95.

Kuandu governu halo levantamentu liu ona RSE, Daniel sujere, tenke halo justifikasaun, atu bele iha balansu investimentu no seitór produtivu.

"Ita haree iha proposta OJE 2020 ne'ebé retira ona husi parlamentu, osan ba Bens Servisu boot liu fali Kapital Dezenvolvimentu. Ida ne'e la garanti ba RSE fundu minarai," Daniel esplika.

Tempotimor (Dili) – Vise Prezidente I Parlamentu Nasionál (VPPN), Maria Anjelina Sarmento konkorda ho PM Taur, ne'ebé orienta ona Membru Governu (MG) sira atu bainhira ezekusaun OJE ladi'ak, sei la hetan osan. Anjelina dehan, ida ne'e ideal. Para Membru Governu sira servisu ho di'ak.

"Ha'u hanoin ida ne'e ideal. Tanba, proposta foun OJE 2020 ne'ebé retira tiha ona husi Parlamentu Nasionál (PN) iha ligasaun forte ho ezekusaun OJE tinan 2019 nian. Tanba ne'e, ezekusaun ki'ik mak ita uza osan boot, ne'e klaru katak kapasidade ezekusaun tinan 2020 mós sei kestionavél," dehan VPPN Maria iha PN, Sesta (06/12/19).

"PM nia orientasaun ne'e di'ak, tanba atu ajuda membru governu sira. Para refleta ba sira nia an no kapasidade, rekursu umanu ne'ebé mak sira iha para atu ezekuta orsamentu ne'e tuir planu ne'ebé iha," dehan Anjelina.

Bainhira, duni pursentu ba ezekusaun nian, sei la refleta ba planu governu nian. "Dalaruma iha tendensia balun katak, ita hakarak duni pursentu ezekusaun nian. Maibé, se ita duni pursentu ne'e ita sei la halo tuir planu ne'ebé iha. Tanba ne'e, tuir ha'u nia haree, importante mak la'ós haree ba kuantidade ezekusaun, maibé haree ba kualidade servisu nian," nia afirma.

Tempotimor (Dili) – Governu Austrália promete, hakarak kontribui ba dezenvolvimentu ekonomia no promove komérsiu iha Timor-Leste.

Embaixadór Austrália, Peter Robert informa kestaun ne'e ba jornalista hafoin hasoru Primeiru Ministru Taur Matan Ruak iha Palásiu Governu, Dili, Sesta (06/12/19).

"Ha'u hakarak koopera ho Timor-Leste nia dezenvolvimentu no hakarak promove mós komersiu," hatete Peter Robert ho lian Tetum.

Embaixadór ne'e dehan, iha relasaun di'ak entre Timor-Leste ho Austrália. Tan ne'e, presiza servisu hamutuk, hodi hadi'a dezenvolvimentu ekonomia iha Timor-Leste ho di'ak liután.

Iha parte seguransa nasaun rua ne'e, tuir Peter, la'o di'ak ona. Nune'e, Austrália hakarak kontribui mós  iha parte ekonomia hodi dezenvolve Timor-Leste.

Peter garante, ba futuru kontinua servisu hamutuk ho nasaun Timor-Leste, hodi haforsa dezenvolvimentu ba susesu.

Tempotimor (Dili) – Maski la temi kuantia, Ministra Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD), Dulce de Jesus Soares rekoñese númeru eskola ne'ebé infraestrutura aat iha Timor-Leste aumenta.

"Hau rekoñese, iha TL eskola barak mak ninia infraestrutura sei iha problema nia laran. Maibé, ita mós hare'e katak iha tinan oin mai Governu kontinua tau nafatin esforsu, atu hadi'a eskola hirak ne'e," dehan MEJD iha Timor Plaza, Tersa (19/11/19) hafoin halo lansamentu ba Manual Inspesaun Eskolar nian.

Nia dehan, la'ós problema infraestrutura de'it. Maibé, estudante balun laiha kadeira hodi tuir aprendizajen. Ho nune'e, MEJD konsidera ida ne'e hanesan dezafiu ida ne'ebé tenke tau atensaun.

"Ida ne'e mak dezafiu iha edukasaun no dalan ida de'it mak Governu tau osan. MEJD iha planu di'ak  no iha tinan mai bele responde," nia dehan.

Inspetor Eskolar

Iha fatin hanesan, MEJD mós konsidera difikuldade ne'ebé inspetor eskolar sira enfrenta iha baze, nu'udar frakeza husi ministeriu nian.

"Hau labele ezise deit husi imi. Maibé, tenke prepara mós kondisaun hanesan motor no kombustivel.  Tanba distansia ne'ebé dook atu kobre ba área kobertura sira," Dulce dehan.

MEJD ne'e mós rekoñese, iha inspetor balun mak halo ona servisu liu tiha fali kapasidade ne'ebé nia iha, no dalaruma kobre liu númeru estandarte.

“Ho kondisaun eskola ne'ebé dook, kada inspetor tenta hodi halo rasik nia oráriu ba loron inspeksaun. Ho nune'e, maske dook maibé bele kobre hotu,” Dulce akresenta.

Nia dehan, iha futuru inspetor eskolar ida sei reponsabiliza ba eskola 20. Maibé, oras ne'e daudauk MEJD iha de'it inspetor hamutuk 91. “Ho nune'e iha tinan 2020 sei halo rekrutamentu ba inspetor jerál  hamutuk 120 ho nune'e bele hatán ba problema ne'ebé iha.”

Tempotimor (Dili) – Ekipa ida, lidera husi eis Prezidente interinu RAEOA-ZEESM, Arsenio Paixão Bano, Segunda (18/11/19) fó briefing kona-ba lala'ok seitór hotu iha RAEOA-ZEESM ba Prezidente foun RAEOA-ZEESM, José Luis Guterres ‘Lugu’, iha edifísiu ZEESM nian, Farol-Dili.

"Ohin ami mai ekipa boot husi RAEOA-ZEESM, kompostu husi sekretáriu nain 6 no ami ekipa hamutuk 22 ho téknika sira tomak. Ami mai fó briefing tomak ba seitór hotu. Hanesan seitór finansas, agrikultura, ordenamentu territóriu, saude no servisu jerál iha Oekusi," dehan Arsenio Bano ba jornalista.

Tuir Bano, husi sira-nia aprezentasaun, Prezidente foun RAEOA-ZEESM, inklui ninia asesór tenta rona hotu. Tanba, iha servisu barak ne'ebé presiza halo iha RAEOA.

Alende ne'e mós, Bano dehan, parte téknika hato'o sira nia preokupasaun kona-ba orsamentu tinan 2020. Tanba, iha programa no ambisaun barak hakarak Oekusi sai pilotu, tuir mehi Timor-Leste nian.

“Iha pilotu barak sempre iha difikuldade barak. Nune'e, prezidente foun presiza rona maka'as husi téknika sira, kona-ba aprezentasaun ne'e,” nia esplika.

Tempotimor (LIKISA)-Bloku Aliansa Mudansa ba Progresu (AMP) ne'ebé kompostu husi patidu CNRT, PLP, no KHUNTO realiza Konferensia AMP ba daruak iha Tibar, Munisipiu Likisa, maibé lider masimu CNRT Kay Rala Xanana Gusmão "deside" la partisipa.

Tempotimor (Dili) – Prezidente Komisaun D, Parlamentu Nasionál Virginia Ana Belo hakfodak ho lista asesor ne'ebé servisu ho VIII Governu, hamutuk ema na'in 1.014.

"Lista asesores ne'e ami simu husi Ministra Finansas. Iha lista ne'e, númeru asesor boot uitoan. Kuaze ema na'in 1.014. Ne'ebé, ami nia pensamentu kuandu númeru asesor barak, diak liu troka tiha funsaun públiku. Ita lalika servisu. Asesor sira mak servisu de'it," dehan deputada Virgina Ana Belo iha resintu Parlamentu Nasional, Kuarta (13/11/19).

Virginia promete, sei buka tempu par Governu ho PN ko'alia tok kona-ba asuntu ne'e. Tansá Governu presiza asesor barak hanesan ne'e.

Prezidente Komisaun D ne'e mós fó ezemplu kona-ba asesor ho númeru barak iha nasaun dezenvolvidu, hanesan iha Doha no Dubai. Nia hatete, kuandu tama iha sira nia instituisaun públiku, asesor rai nain %50 no estranjeiru %50. Mas, nia dehan, ida ne'e kestaun tanba nasaun ne'e osan barak.

"Ita Timor-Leste, ita-nia populasaun barak i ema barak. Nusa mak ita lakohi kapasita ita nia ema. Asesor husi estranjeiru de'it mak servisu, no fim ita nunka aprende buat ida. Parlamentu de’it nia asesor kuaze nain 10 hanesan ne'e de'it. Nusa mak Governu iha asesor barak hanesan ne'e? Asuntu ne'e ami sei ko'alia iha nivel Parlamentu no Governu," Virginia afirma.

Maski nune'e, nia rasik seidauk sura asesor sira ne'e tuir nia kategoria. Husi estranjeiru na'in hira nomos rai-laran na'in hira.

Virginia mós esklarese, saláriu ba asesor nasionál no internasionál iha diferensia. Tanba asesor nasionál kada fulan hetan $5000-7000 de'it. Maibé, asesor internasionál kada fulan hetan $10.000-20.000.

"Númeru asesor nasionál mak barak ne'e ha'u aseita, par bele subtitui. Maibé, sei asesor internasionál mak barak ha'u la aseita. Tanba ne'e, ha'u sei husu ba Governu par bele haree ba asuntu ne'e," Virginia tenik.

Tempotimor (Dili) – Terminal ba transporte públiku iha Kapitál Dili sai preokupasaun públiku. Terminal hirak ne'ebé durante ne'e Governu halo rehabilita, barak mak la funsiona tanba kondisaun ne'ebé ladi'ak.

Tuir Ministru Transporte no Komunikasaun (MTK), José Agustino da Silva, konstrusaun terminal ba transporte públiku iha parte Hera, Manleuana no Tibar sei iha prosesu estudu viabilidade.

"Dadaun ne'e, sei iha prosesu estudu viabilidade hela. Liuhosi estudu ne'e, sei define kustu hira. Klaru katak ne'e planu Governu nian. Nune'e, iha tinan 2020 ne'e ita hahú ona. Tanba ita iha estasaun rejionais nian. Entaun, parte Leste nian sei halo iha Hera, parte rai klaran nian sei halo iha Manleuana no parte Oeste nian sei halo iha Tibar," dehan MTK iha Palásiu Governu, Kuarta (13/11/19).

MTK afirma, husi vantajem tau terminal ba transporte públiku iha fatin hira ne'e, bele loke luan tan  Sidade Dili.

"Vantajem ba ita mak loke tan espasu Dili nian, halo luan. Ne'ebé fó espasu ba ita nia transporte públiku nia movimentasaun no parte ida, bele aumenta sira nia kresimentu ekonomia," haktuir José.

Entretantu, hatán kona-ba totál orsamentu ne'ebé prevé ba konstrusaun terminal hirak ne'e, MTK la fó sai. Nia so hatete de'it katak projetu ne'e prevé iha 2020.

“Tanba halo modelu terminal oinsá, presiza osan hira, se mak halo ne'e ita seidauk hatene. Ne'ebé depende ba estudu viabilidade," José afirma.

Darwin_Optic

Popular

Error: No articles to display

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« March 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Tempo Timor Networks

Online Counter