Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

Indonéziu “NEGA” oho Jornalista-5 iha Balibo

Hakerek Naín: Amito Qonusere Araújo

Jornalista RTTL-EP

Hela iha Puasoru-Chai, Loré Lospalos

Númeru kontaktu +67077639282

E-mail This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

(Opiniaun) – Artigu ida ne’e, la reprejenta Insituisaun ne’ebé haknaár a’an ba, maibe nu’udar espresaun pesoal, atu hanoin hikas deit istória tinan 46 liu ba, kona-ba akontesimentu asasinatu, Forsa Indonéziu sira tiru mate Jornalista Internasional naín lima ne’ebé hala’o kobertura kona-ba operasaun sekreta Forsa Indonéziu tama territóriu Timor-Português iha tinan 1975.

Tinan 1975 antes Proklamasaun Independénsia Unilateral, situasaun difísil tebes, tamba Portugal husik hela ninia rai kolonial sira tamba iha loron 25 fulan-abríl tinan 1974, Rejime Salazar-Caetano monu iha Portugál. Altura ne’ebá, Timor-oan sira nia moris susar tebes, la iha ai-han nutritivu, susar atu asesu ba Saúde, Edukasaun no Infra-esturutura bázika, no situasaun seluk tan ne’ebé mais pior liu mak númeru mal-nutrisaun a’as tebes. Situasaun ida ne’ebé nakonu ho terus, mata-weén, tanis no seluk tan, sai ona kultura ida ne’ebé labele kura desde kolonial portuguesa to’o periódu ukun rasik a’an. Depois invazaun Indonézia, situasaun mais pior liu tan, ka a’at tebes-tebes, hanesan populasaun mate barak, no barak husik sira nia hela fatin, ba hasubar a’an iha ai-laran, balun ba kampu refujiadu ka fatin konsentrasaun, labarik mate tamba hamlaha, no seluk tan. Iha mumentu ne’ebá, Timor-oan ne’ebé mak iha ligasaun diak ho Militar Indonéziu, sira mak hetan oportunidade atu asesu ba Edukasaun, Saúde no balun sai líder servisu Administrasaun Estatal. Masakre barak akontese, tamba Timor-oan mak lídera hamutuk ho Forsa Indonéziu, husi Ponta Leste to’o Fronteira hodi halo persegisaun, intimidasaun no kontra violasaun direitus humanus, no violasaun seksual no seluk tan ba populasaun sira, tamba sira defende ideolojia Integrasaun. Situasaun hirak ne’ebé akontese iha tempu pasadu, rejolve ona liu husi Rekonsiliasaun.

Iha tinan 2021 ne’e, Timor Leste sei selebra tinan 46, Militar Indóneziu tiru mate Jornalista Internasional naín-5 iha Balibo, wainhira Jornalista sira ne’e hala’o kobertura ba operasaun militar Indonéziu sira nian iha Fronteira Batugade, ne’ebé tama ho illegalmente iha territóriu Timor-Português. Antes akontesimentu asasinatu ne’e, Jornalista hirak ne’e hala’o viajen husi Dili atu ba Fronteira. Istória husi fontes oi-oin la hanesan kona-ba asaun ne’ebé komete husi militar Indonéziu. Balun hateten ekipa Susi no Batalliaun husi Segundu Brigada Infantária TNI, balun hateten husi Kopassandha no KKO, maibe realmente hatudu publikamente mak, Militar Indonézia sira mak komete asaun asasinatu ida ne’e, nune’e lalika iha dúvida nia laran.

Istória ne’e la iha intensaun ódio no vinga, maibe atu hanoin hikas akontesimentu asasinatu pasadu, kona-ba prosesu Rejisténsia Timor Leste nian durante tinan-24 nia laran to’o periódu Ukun Rasik A’an.

Ba istória, Militár Indonéziu sira lansa atake ba Balibo, no oho Jornalista Internasional naín-5 hanesan Greg Shackleton, Tony Stewart, Gary Cunningham, Briam Peters no Malcolm Rennie ne’ebé hala’o kobertura kona-ba operasaun husi Militár Indonéziu sira iha area Timor-Português.

Kada tinan, Konsellu Imprensa Timor Leste mak sempre selebra loron istóriku ida ne’e. Depois le’e referensia balun sempre síta nafatin kona-ba asaun asasinatu ne’ebé militar Indonézia sira komete iha altura ne’ebá. Karik Hau la sala, Governu Indonéziu liu husi nia Embaixada iha Timor Leste seidauk halo deklarasaun ofisial ruma kona-ba ida ne’e. Laos atu husu Governu Indonéziu sira nia responsabilidade, maibe husu atu halo klarifikasaun kona-ba akontesimentu ne’ebé akontese tinan barak liu ba, nune’e istória labele iha konfuzaun nia laran. Maibe, dala-ruma Governu Indonéziu hato’o ona deklarasaun iha fatin balun, mak Hau rasik seidauk rona ka le’e, se nune’e entaun Hau husu Deskulpa waín.

Iha loron 16 fulan Outubru, Forsa Komponente Kopassandha no KKO Indonéziu nian tama Balibo, no forsa FRETILIN retira husi fatin ne’eba. Jornalista Internasional hirak ne’e ba hala’o kobertura iha fronteira kona-ba situasaun ne’e. Sira hela iha uma ida ne’ebé sira rasik dezeña ho Bandeira Australia, atu hatudu ba Forsa Indonéziu sira katak, sira la tuir funu ne’e. wainhira Forsa Indonéziu sira besik ona iha area refere, sira sai husi uma no foti ona Kâmara hodi halo filmajen ho distánsia do’ok. La iha sinal ruma, teki-teki Forsa Indonéziu tiru mate Jornalista ida, no sira seluk hetan kanek no sira tenta atu hase’es a’an husi kilat musan. Entertantu Jornalista ida hetan sona, no naín-4 seluk ne’ebe sei moris mos hetan tiru. Hafoin militar tiru mate Jornalista sira, sira hato’o kedan informasaun ba edifísiu  militar nian iha Batugade no kontinua ba Jakarta. Loron tuir mai, Dading no Agência BAKIN Loius Taolin semo ba Balibo. Sira hatu’ur mate isin Jornalista no fo hatais roupa ho farda Portuguesa, sadere iha mákina kilat nia kotuk, no hatu’ur iha uma ho sinal Bandeira “Australia” nia oin. Hafoin ne’e, sira hasai nia imajen, depois tau mate isin iha edifísiu sorin atu sunu. Taolin no Dading fila fali ba Batugade, no Forsa Indonéziu sira kontinua hala’o operasaun ba Maliana.

Iha loron tuir mai, Diáriu Indonézia, Kompas nia publikasaun deskreve, forsa UDT sira hetan mate isin estranjeiru husi Europa iha Balibo. Ida ne’e estratéjia ba Indonézia katak, Jornalista sira ne’e mate iha tiru-teiu entre UDT ho FRETILIN. Husi loron 20-21 fulan Outubru, notísiariu ida husi Rádio Kupaun-NTT, Lopez da Cruz, liu husi interpreter BAKIN, uza akontesimentu ne’e hodi hala’o konkluzaun kona-ba kapasidade forsa UDT nian. Loron 8 depois akontesimentu asasinatu ne’e, Sekretáriadu Embaixada Australia hala’o viajen ba Kupaun-Timor osidental atu buka hatene kona-ba akontesimentu ne’e. Nia simu informasaun husi versaun akontesimentu, liu husi karta ida ne’ebé asina husi Líder UDT, APODETI no KOTA. Konteúdu karta ne’e esplika, parese-ke Jornalista sira ne’ebé oho iha sira nia rejidénsia, hetan atake husi kilat UDT. Jornalista sira oho husi situasaun tiru-malu hela, no sira rasik mos hala’o asaun hanesan iha funu laran. Iha fali loron 12 fulan Novembru, BAKIN entrega isin mate isin restu Jornalista sira ba Embaixada Australia. Maske presija tebes médiku ka sientista espesialista ida atu hare’e, serake ahu-kdesan ema nia isin, maibe mate isin Jornalista sira sei tomak hela. Ida ne’e mak hatudu katak la iha sinal ruma ba sira hakbesik a’an iha ahi lakan ne’ebé sunu mate isin Jornalista sira ne’e.

Altura ne’eba, Governu Indonéziu sempre uza ninia estratéjia hodi hase’es a’an husi konflitus pasadu ka akontesimentu asasinatu ne’ebé akontese. Parese-ke sira hase’es a’an husi situasau ida ne’e, nune’e labele iha presaun husi komunidade Internasional sira, atu sira iha oportunidade atu invade Timor-Português.

Tamba ne’e mak atu haforsa akontesimentu asasinatu ne’e, difísil tebes, maibe difísil liu tan mak iha loron tuir mai, iha ne’ebé komunidade sira husu atu halo investigasaun ida klean. Responde ba populasaun sira nia ejijensia atu investiga klean ba akontesimentu asasinatu ne’e, Governu Australia no Inglatera hanesan bain-bain deklara katak sira la iha koñesimentu ba akontesimentu ne’e. Iha loron 29 fulan Outubru, Ministru Negósiu Estranjeiru Australianu, Senator Willese hateten seidauk hetan informasaun serteja. Semana rua depois akontesimentu oho Jornalista sira, Primeiro Ministro Australiano, Whitlam, tuir asaun ne’e haruka mensajen formal ba Suharto, atu deklara kona-ba akontesimentu iha Balibo. La to’o iha fulan Abril tinan 1976, Governu Australia haruka ona nia misaun atu buka lia lo’os kona-ba akontesimentu Balibo, maibe Indonéziu sira prepara buat hotu-hotu. Hanusa mos misaun ida ne’e hela iha ne’ebá besik fulan-4. Ho ligasaun ba ida ne’e, Governu Inglatera konklui katak “hare’e ba situasaun iha Timor mumentu ne’e, Exelentísima Governasaun Liurai Inglatera la iha estratéjia kona-ba lia lo’os husi akontesimentu ne’e.

Nasaun rua ne’e hato’o informasaun falsa, tamba akontesimentu asasinatu ne’ebe lo’os, sira identidika ona la to’o oras-24. Informasaun kona-ba ida ne’e observa ona husi sistema eletrónika ne’ebé operasionaliza oleh Divizaun Defeza husi Departamentu Defeza Governu Australianu.

“Depois observa tiru-teiu iha Balibo, estasaun DSD di Foho, Shoal haruka data gravadu ba sede sentral DSD iha Melbourne…..katak iha lorokraik ne’e kedan fatus sira ne’e halo ona análiza entrega ba Organizasaun Intelijênsia husi Departamentu Defeza Ausgtralia. Iha kalan ne’e kedan, líder senior Departamentu Defeza haruka relatóriu ne’e ba Parlamentu no Ministru Defeza  Bill Morisson. Ida ne’e presija deit oras-12 hafoin akontesimentu”.

Depois informasaun hirak ne’e mos haruka tan rede Intelijênsia Governu aliadu ne’ebé importante liu mak Estadus Únidus Amerika no Inglaterra. Buat ne’ebe íroniku liu mak pesoalmente hatene Governu, no buat ne’ebé hateten iha públiku nia oin, iha episódiu ida ne’e hatudu momo’os kona-ba Embaixador Australia ho ninia surat segredu ida haruka ba Cambera, lakleur deit depois-de akontesimentu asasinatu ne’e. “Maske ami hatene buat hirak ne’e la lo’os hotu, pozisaun ofisial Indonéziu sira sei iha deklarasaun katak, la iha intervensaun Forsa Indonéziu iha Timor-Timur”. Tamba ne’e atu halo’os kestaun “Pozisaun ofisial ne’e”, Nia ho kuidadu hateten, ida ne’e sei konvida respostas ‘ódio no vingansa’.

Kona-ba istória ida ne’e, tuir Hau katak ne’e realistiku, maibe parese-ke seidauk kompletu, hakerek naín husu ba hotu-hotu atu aumenta tan versaun foun, nune’e ita labele moris iha konfuzaun nia laran. Tamba esperiensia ida ne’ebé hakerek naín sente, wainhira husu perguntas ida ba Australianu ida kona-ba sira nia Governu nia apoiu ba Indonéziu sira nia invazaun mai Timor Leste, ne’ebe iha perguntas balun soke oituan, maibe Australianu ne’e koalia onestamentu ho lian Tetun dehan nune’e, “kona-ba istória tenke koalia lolo’os”. Ne’e hanesan esperiensia deit.

Bele mos, rekomenda ba Konsellu Imprensa Timor Leste, karik bele, konvida to’o entre estasaun Televizaun sira ne’ebe haruka Jornalista naín 5 mai kobertura iha Timor-Português tinan 1975, atu fo informasaun ruma ba ita, iha mumentu akontese foun-foun asasinatu ne’e. Maibe parese-ke labele tamba sira nia arkivu la iha ona, ou responsável redasaun estasaun Televizaun ne’ebé autoriza sira mai mos la iha ona. Kuandu tempu agora mak ema konta fila-fali, istória ninia orijinalidade, ka informasaun lolo’os la iha ona.

Liga ba akontesimentu asasinatu 16 de Outubru, altura ne’ebá, Jornalista naín 5 ne’ebé mate iha Balibo mak la hetan buat ruma, no sira nia filmajen publikamente iha mídia Internasional ne’ebe sira hakna’an a’an ba, karik tuir Hau nia hanoin, parese-ke Timor Leste bele ukun a’an ona  sedu, dala-ruma intervensaun imediatamente iha mumentu ne’eba. Maibe buat ne’ebé-ke Hau espera la nune’e, ikus mai filmajen Masakre 12 de Novembru mak viral tiha, husi ne’e kedan, komunidade Internasional reajen no fo presaun ba Governu Indonéziu atu hapara ona violasaun ho tipu oi-oin, ikus mai iha duni desizaun ba Referendum tinan 1999, liu husi esforsu Timor-oan sira husi Frente 3, ho rede no kaixa sira, ne’ebé luta ba Ukun Rasik A’an.

Tamba ne’e, Hau nia hakru’uk ne’ebé klean, sukat la biban, ba Jornalistan Internasional naín 5 ne’ebe husik família, oan, no sira nia nasaun, mate no la fila-ona atu vizita sira nia família, tamba deit Timor Leste

Loron importante ne’e, tinan-46 liu ba, ita selebra no haksolok tebes, iha tanis no mataweén husi Matebian Jornalista naín lima nia família nia leten. Sira triste la dehan ba ita, sira tanis la hateten ba sira, maibe sira nia sentimentu ne’e, hato’o liu husi sira nia orasaun, nune’e Jornalista naín lima ida-idak, bele hakmatek iha Reinu Lalehan. Tamba ida ne’e, husu Jornalista Timor-oan sira, atu hamutuk ho sira nia família, maun-alin sira, hato’o mos orasaun, nune’e Maromak bele perdua sira nia salan iha mundu.

Fontes ba informasaun balun kona-ba istória ne’e, mai husi eskritór John G. Taylor- Indonesia’s Forgotten War: The Hidden History of East Timor Bibliografi, ne’ebé halo ona tradusaun ba versaun Indonézia. [HAKOTU].

Rate this item
(3 votes)
Last modified on Monday, 11 October 2021 23:18
Tempo Timor

Ho hakraik an Tempo Timor hato'o komprimentus ba laitor sira katak, Jornal Tempo Timor hahu mosu iha imi le'et atu fasilita informasaun ba imi. Tamba ne'e ami presiza ita boot sira nia tulun atu ekipa jornal ne'e nian bele halao servisu jornalismu ho didiak.

Jornalista Jornal Tempo Timor, bandu atu hetan envelope ka sasan ruma husi fontes informasaun sira.

www.tempotimor.com
Darwin_Optic

Popular

Error: No articles to display

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« March 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Tempo Timor Networks

Online Counter