Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

OJE 2020 La Pasa, VIII Governu Bele Aprezenta Fila Fali OJE 2021 Iha 15 Outobru 2020

Tiago A. Sarmento, Eis asesor Juridiku ba asuntu Juridiku ho Konstitusionais Prezidente Republika no Eis Sekretariu Jeral Asosiasaun advogado Timor Leste Tiago A. Sarmento, Eis asesor Juridiku ba asuntu Juridiku ho Konstitusionais Prezidente Republika no Eis Sekretariu Jeral Asosiasaun advogado Timor Leste Foto Suplai

Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ba tinan 2020, la passa iha Parlamentu Nasionál iha loron 17 Janeiru 2020. Nune’e,  VIII Governu labele implementa programa iha tinan 2020 tamba OJE 2020 nebé atu hodi apoiu atividade hotu-hotu Governu nian labele implementa ba períodu tinan 2020, tamba xumba iha PN. 

 

• Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste (KRDTL).

Proposta elaborsaun ba OJE husi Governu, tuir KRDTL ho Lei sira selu, katak sei aprezenta ba PN iha loron 15 Outubru kada tinan. Nune’e, Baze legal ba Governu atu aprezenta OJE ba PN mak hatúr iha Artigu 145.°  (Estadu nia orsamentu nasionál) , 1. Governu maka elabora no Parlamentu Nasionál maka aprova Estadu nia orsamentu Jerál.

Proposta lei konaba OJE nebé Governu aprezenta ba PN atu hetan aprovasaun, sei hamosu pozisaun oin rua:

Ida) Bainhira Parlamentu Nasionál, aprova OJE refere, nune’e Governu sei aplika ka implementa OJE ba tinan fiskal ne’e nian to’o fali loron 15 Outubru mak aprezenta OJE foun bat inan oin nian;

Rua) Bainhira PN la aprova OJE bat inan fiskal ida nian (hanesan OJE bat inan 2020 nebe la aprova iha PN); nune’e ho konsekuensia Governu sei labele implementa programa bat inan fiskal ida nian tamba Orsamentu la hetan aprovasaun ka orsamentu seidauk aprova iha PN. MAIBE, situasaun ida ne’e sei la afeta ba existénsia Governu ida nia mandatu atu hetan kedas demisaun. Tamba KRDTL defini klaru ho momós katak GOVERNU ida nia mandatu sei remata bainhira priense rekezitus sira iha artigu 112.° (Governu nia demisaun) husi KRDTL mak hanesan: 

1. Governu hetan demisaun kuandu:

a) Lejizlatura foun hahú;

b) Prezidente da-Repúblika simu Primeiru-Ministru nia pedidu atu demite;

c) Primeiru-Ministru mate ka hetan imposibilidade fízika perma- nente;

d) Governu hetan rejeisaun ba nia programa dala-rua tuir malu;

e) Votu de-konfiansa la hetan aprovasaun;

f) Mosaun de-sensura ida hetan aprovasaun ho Deputadu sira ne’ebé kaer duni funsaun nia maioria absoluta_. Prezidente da-Repúblika bele demite Primeiru-Ministru iha de’it kazu sira-ne’ebé númeru anteriór prevee no kuandu ita bele haree katak presiza halo demisaun ne’e hodi asegura instituisaun demokrátika sira-nia funsionamentu, rona tiha Konsellu de-Estadu.

VIDEO PUBLISIDADE APELU HUSI PM TAUR APLAUS BA FRONT LINE

 

KRDTL la defini, ka la hateten katak bainhira OJE la passa ka la hetan aprovasaun iha Parlamentu Nasionál ne’e implika kedas ba Governu nia mandatu hodi remata ka demisaun kedas, lae!. TAMBA, Lei n. 13/2009, de 21 de Outubro, konaba Orsamentu ho Jestaun Finanseira, artigu 31 Rejime Duodesimal, hateten katak;

1- No caso do Orçamento não entrar em vigor no início do ano financeiro, o Governo pode recorrer a dotações orçamentais temporárias para continuar a sua actividade, desde que: 

a) Cada dotação orçamental deve ser para cobertura de uma despesa por um período não superior a um mês; 

b) Qualquer dotação orçamental seja efectuada nos termos do presente artigo não exceda um doze avos (1/12) da dotação orçamental para o mesmo fim, prevista na Lei do Orçamento do ano anterior. 

2- As dotações orçamentais efectuadas nos termos do presente artigo caducam com a entrada em vigor da nova lei do orçamento e todas as despesas relacionadas com as aquelas, são integradas no Orçamento do ano financeiro em curso.

Iha n.1 husi artigu 31 husi Lei ne’e hateten momós no regula ho klaru katak, bainhira OJE seidauk tama iha vigor iha inísiu tinan finanseiru, Governu bele rekore dotasaun orsamentais temporarias atu kontinua ninia atividade desde kada dotasaun orsamental bele kobertura ba despeza ida ba períodu la liu fulan ida. Ne’e katak Governu bele uja nafatin orsamentu Duidesimu atu sustenta mákina Estadu ho de’it orsamentu nebé iha limitasaun hanesan ‚’bens e serviços’, atu garante nafatin Governu ninia atividade to’o fali loron 15 Outubru mak aprezenta fila fali OJE bat inan oin nian ba Parlamentu Nasionál.

KRDTL ho lei sira la regula katak bainhira OJE bat inan fiskal ida la aprova ne’e hamate kedas Governu nia mandatu, ‚’pelo contrário’ Governu sei iha nafatin ho ‚’Plenos dos Poderes’ no iha nafatin lejitimidade, atu kontinua hala’o ninia atividade maske ho orsamentu nebé limitadu. KRDTL ho lei sira garante asuntu ida ne’e, tamba Governu ida nia mandatu remata ka hetan demisaun só priense rekezitus sira nebé regula iha artigu 112 husi KRDTL.

VIII Governu Konstituionál mos seidauk to’o iha faze ida bolu naran, Governu Jestaun, tamba Primeiru-MInistru atuál seidauk hetan demite husi SE PR RDTL, nomos VIII-Governu sei mantein ho ’’plenos de poderes’’.

Parlamentu Nasionál mos sei mantein hela ninia poder Konstitusionál tmba ne’e hala’o nafatin ninia knar lor-loron, no V lejislatura sei iha lejitimidade durante síkulu mandatu nia laran.

Situasaun ida ne’e, legalmente hatudu katak, seidauk iha Krizi Institusionál, tamba órgaun estadu rua hanesan Governu ho PN funsiona normal no la iha impedimentu ba sira nia atividade.

 

• IMPLIKASAUN OJE NEBÉ LA PASA IHA PN, HO AMP (CNRT, PLP, KHUNTO).

Atu ukun Governu ida, baze legál ba ida ne’e mak hatur iha artigu 106 KRDTL, nebé regula buat oin rua; Governu mai husi Partidu sira nebé hetan votu ka ’kadeira’ barak liu iha PN(33 deputadu/ kadeira) OU/ka Governu ida tenki forma husi ‚’Aliansa Maioria iha Parlamentu’ , nebe Partidu sira hetan asentu iha PN mak halibur malu hodi hari ALIANSA ida tamba tau hamutuk kadeira sira atu sukat liu numeru 33 ba leten mak foin bele INDIJITA PM ka hamosu Governu ida.

TAMBA, KRDTL atribui ba Sexa Prezidente da-Repúblika ho kompeténsia esklusiva-Kompeténsia Rasik- atu nomeia no emposa Primeiru-Ministru indijitadu husi Partidu ka aliansa partidu sira ho maioria iha Parlamentu Nasionál, rona tiha partidu polítiku sira reprezenta iha Parlamentu Nasionál (artigo 85/d husi KRDTL).

Regra konaba asuntu ida ne’e mós konstante iha artigu 106/1 nebé determina katak Primeiru-Ministru ne’e indijitadu husi Partidu ka aliansa partidu sira ho maioria iha Parlamentu Nasionál (PN), rona tiha partidu polítiku sira reprezenta iha Parlamentu Nasionál.

Konaba membru Governu sira, nomea husi Prezidente da-Repúblika, tuir Primeiru-Ministru nia proposta (sob-proposta) bazeia ba artigu 86º/h e 106º/2 husi KRDTL.

Konstituisaun Repúblika Demokrátika Timor-Leste

Artigu 106.°

(Nomeasaun)

1. Primeiru-Ministru partidu ne’ebé hetan votu barak liu ka partidu sira iha aliansa ho maioria parlamentár maka hatudu no Prezidente da-Repúblika maka nomeia, rona tiha partidu polítiku ne’ebé iha re- prezentante iha Parlamentu Nasionál.

2. Prezidente da-Repúblika nomeia Governu nia membru sira seluk, tuir Primeiru-Ministru nia proposta.  

Artigu 86.°

(Kompeténsia kona-ba órgaun seluk)

Prezidente da-Repúblika iha kompeténsia, kona-ba órgaun sira seluk, atu: 

h) Nomeia, emposa no ezonera Governu nia membru sira, ho Primeiru-Ministru nia proposta (sob proposta), tuir artigu 106, n.2, nia dispozisaun; 

Ne’e katak, artigu 106 KRDTL sai hanesan baze legál  ’’úniku’’ atu ukun iha PN nomos atu ukun iha Governu. Nune’e, Partidu ida nebe hetan kadeira to’o 33, ka Aliansa ida nebé forma husi Partidu sira asentu iha PN ho kadeira liu 33, sei halo mos eleisaun ba Meja Parlamentu Nasionál nebe kompostu husi Prezidente Parlamentu (pakote ida), no Vise-Prezidente sira ho sira nia Sekretaria Meja (pakote seluk). Ukun tiha iha Meja Parlamentu Nasionál mak foin bele INDIJIT PM, NO PM NEBÉ indijitadu liu husi prosesu formal husi PN, hato’o ninia proposta ba PR RDTL atu hetan nomeasaun ka posse tuir KRDTL ho lei sira haruka. Ba membru Governu sira, PM ma sei hato’o proposta ba PR RDTL atu nomeia no posse (inklui exoneru husi PR RDTL).

AMP entre CNRT, PLP. KHUNTO, iha realidade sei hamutuk iha VIII Governu to’o loron 1 Maiu 2020, maske CNRT rasik mak vota abstein no kontra OJE bat inan 2020 iha loron 17 Janeiru 2020. Bankada Governu rasik mak la apoiu OJE VIII Governu ho implikasaun hamosu kedas dezestabilidade Governasaun ba da-Walu nian.

Partidu CNRT, hafoin halo tiha vota abstensaun no kontra OJE 2020, hahu forma fali AMP 2020 ho partidu seluk, no deklara ba publiku hamosu AMP foun atu forma Governu ba Da-Sia nian. Nune’e AMP versaun 2020, mos informalmente hato’o lista kandidatu ba membru Governu Da-Sia nian ba Sexa PR RDTL atu konsidera no atu hetan posse.  Maske tuir artifu 106 KRDTL regula katak atu INDIJITA PM ba Governu sei halo uluk mudansas ruma iha Parlamentu, liu-li tamba iha intensaun ona atu hari IX-Governu, nune’e tuir lolos atu refleta inspiritu artigu 106 KRDTL, nia dalan lolos liu husi destituisaun ba Meja PN nebé sei mantein ho V-Lejislatura. Artigu 106 KRDTL

KESTAUN legál nebé liga ho númeru 5) husi artigu 99 (lejislatura) husi KRDTL rasik nebé defini momos katak ; 5. Kuandu iha disolusaun, Parlamentu Nasionál eleitu hahú lejizlatura foun, ne’ebé sei tau tan ba nia durasaun tempu ne’ebé presiza atu kom- pleta sesaun lejizlativa ida– ne’ebé la’o daudaun iha altura ne’ebé halo eleisaun nia períodu. 

V-Lejislatura atuál seidauk hetan disolusaun husi Sexa Prezidente RDTL, nune’e proposta kandidatu ba membru Governu IX-Governu husi AMP versaun 2020, hamosu kestaun legál, liu-liu prosedur sira konaba hamosu lejislatura ida no hamosu Governu ida nia mandatu nebé regula iha art. 106 ho art. 99 husi KRDTL. Dalaruma proposta kandidatu ba IX-Governu sei ho karater ‚’informa ka konsultasaun’’ de’it ba Sexa PR RDTL, katak hafoin OJE 2020 la passa mosu ona AMP versaun 2020 foun nebe atu asegura OJE, ka governasaun ida. Parese ida ne’e hanesan intensaun husi AMP versaun 2020 nian.

Maibe, buat nebé iha serteza nomos iha baze legal atu hamosu Lejislatura foun ida iha PN no atu hamosu Governu foun ida mak regula iha artigu rua iha leten nee (art. 99 ho 106 KRDTL). Bainhira la priense rekezitus iha art. 99 ho 106 husi KRDTL, susar atu hamosu Governu seluk ida nebe ‚’’ao mesmo tempo’’ Governu ida nia mandatu sei funsiona tuir KRDTL haruka. Nune’e mos meja PN nebé atualmente sei mantein ho V-Lejislatura seidauk bele hakosu VILejislatura tamba kompozisaun Meja atual sei kompostu husi AMP versaun 2018 nian.

PUBLISIDADE

 

• Agora, OIN-NUSA EXISTÉNSIA VIII-GOVERNU.

Liu tiha, reuniaun nebé prezide husi Sexa PR RDTL hodi konvoka diskusaun formal ho entidades hotu-hotu, uluk liu ho líderes nasional sira, SExa PR RDTL fo opsaun tolu nomos konfirma Sexa PR RDTL ninia pozisaun ba situasaun atual nebe hateten katak: a. Eleisaun Antesipada nuudar rekursu ikus liu, b) Partidu sira nebe hetan asentu iha PN atu halo movimentu Politiku, c) kontinua mantein Sexa PM TMR hanesan PM ba VIII-Governu Kosntitusional to’o hetan solusaun.

Nune’e, mosu kedas AMP versaun 2020 nebé lidera husi CNRT, maibe iha fatin seluk PLP ho Fretilin mos ikus mai hamosu nota entendimentu ida atu hamutuk viabiliza Governu atuál nia mandatu. Ikus mai KHUNTO retira-an husi AMP versaun 2020, no konfirma sira nia pozisaun atu mantein ho PLP iha VIII-Governu Konstitusional nomos agradese ba Partidu Fretilin nebe fo apoiu tomak ba existensia VIII-Governu nian. Ho ida ne’e KHUNTO mantein ninia pozisaun nu’udar partidu ida nebe mos hol aparte iha AMP versaun 2018 ho PLP, maske CNRT rasik deside forma Aliansa seluk ho Partidu sira seluk mos.

Faktus hatudu katak, Fretilin, PLP, ho KHUNTO, hetan ona Deputadu hamutuk 36 (aumenta tan apoiu husi Deputadu ida husi Partidu seluk nebe hetan asentu iha PN) hamutuk 37 kadeiras, ho nune’e to’o iha MAIORIA ABSOLUTA iha PN. VIII-Governu nia Primeiru-Ministru deklara ofisialmente ba públiku katak sei propoin lista membru Governu da-Walu, hodi halo kompletu, ba Sexa PR RDTL iah tempu badak atu nune’e bele hetan ona nomesaun no posse hodi priense númeru membru Governu sira nebé molok ne’e seidauk hetan aseitasaun husi Sexa PR RDTL.

Mandatu VIII-Governu Konstitusional, sei mantein ho ’Plenos de Poderes’’, no VIII-Governu Konstitusional seidauk to’o/tama ba faze Governu Jestaun. Konsekuensia legál permite PM atu exerse nafatin ninia mandatu Konstitusional nomos exerse nafatin ninia kompetensia hanesan Xefi Governu ho lejítimidade legál tomak. 

OJE ba tinan fiskal 2020, la aprova no la passa ka xumba iha PN iha loron 17 Janeiru 2020, liu tiha ona loron 60 tuir KRDTL haruka, no ao mesmo tempo aplika nafatin orsamentu Duodesimal tamba Lei ba Orsamentu Jestaun Finanseira mak permite no garante VIII-Governu atu exerse nafatin ninia kompetensia ho ‚’plenos de poderes’. Lei ba Orsamentu Jestaun finanseira mos permite (fo dalan legal) atu VIII-Governu Konstituinal, bele aprezenta fali OJE bat inan fiskal 2021 nian ba PN iha loron 15 Outubru 2020 oin mai. Tamba Lei Orsamentu no Jestaun Finanseira iha ninia numeru 2) husi art. 31 mos regula katak, orsamentu duodesimal ne’e sei kaduka  to’o bainhira OJE aprova fali iha tinan tuir mai. Lei konaba Orsamentu ho Jestaun Finanseira la bandu Governu nomos la fo limitasaun ba Governu atu aplika orsamentu Duodesimal, tamba ne’e permite nafatin Governu hodi la’o ho orsamentu duodesimal to’o fali OJE passa ka tama iha vigor.

Ho flexibiidade husi Lei konaba Orsamentu no Jestaun Finanseira, PERMITE Governu atu prepara fali OJE 2021 nian, ao mesmo tempo hetan apoiu ka viabiliza husi Partidu Fretilin no KHUNTO nebe mantein pozisaun nafatin hamutuk ho PLP, ho kadeira 36, plus deputadu ida husi aprtidu seluk iha PN, haforsa tiha ona existénsia VIII-Governu Konstitusional atu exerse nafatin ninia mandatu tuir KRDTL ho leis haruka. Husi parte legal, permite PM VIII-Governu hodi kompeta membru Governu sira seluk nebe durante nee seidauk posse husi partidu Fretilin ho selseluk, no bele submete fila fali OJE 2021 iha loron 15 Outubru 2020, nu’udar meius legal ida nebé Konstitusionalmente la viola regras legal ruma, tamba karater Governu atual sei mantein ho plenos de poderes, nomos VIII-Governu seidauk hetan demisaun husi PR RDTL.

KRDTL nomos Rejimentu Parlamentu Nasional mos permite, se karik Fretilin, PLP, ho KHUNTO, iha hanoin atu troka Meja Parlamentu atual tuir prinsípiu demokrasia nian iha PN, nomos bazeia ba desijaun koletiva nebe voto ho demokratikamente bele halo mudansas meja PN no a presija muda estatutu V-Lejisltura ba VI lejislatura.  Baze legal mak art. 106 KRDTL nebe permite Partidu sira hetan votu barak liu ka Aliansa Maioria Parlamentar bele ukun meja PN nomos bele ukun Governu. Konsekuensia ba opsaun ida ne’e ho OJE 2021 nian mak Fretilin, KHUNTO, ho PLP nebe lidera maioria iha PN no ukun Governu bele submete fila fali OJE ba períodu tinan fiskal 2021 nian iha loron 15 Outubru 2020. Tamba sei la afeta ba prosesu atu hahu fila fali indijitasaun PM nomos proposta membru Governu ba PR RDTL atu nomeia no posse, tamba kestaun tempu no kestaun polítika seluk. 

Opsaun seluk mak, Fretilin, KHUNTO, ho PLP bele halo destituisaun ba meja PN maibe ho konsekuensia, sei hamosu fali indijitasaun foun ba PM, nomos muda V-Lejislatura ba VI lejislatura, inklui muda estatutu VIII-Governu ba IX Governu nebe mai ho programa foun, lista membru Governu atu propoin ba  sexa PR RDTL nomeia no posse. Ho konsekuensia mos sei presija tempu fulan ida ka rua atu normaliza situasaun iha Governu ho PN. Ida ne’e kestaun polítika no jurídika mos.

 

• Konkluzaun 

Maske OJE 2020 nebe aprezenta husi VIII-Governu Konstitusional la passa iha PN iha loron 17 Janeiru 2020, maibe Lei konaba Orsamentu no jestaun Finanseira garante atu VIII-Governu aplika nafatin orsamentu Duodesimal to’o OJE foun tama iha vigora. Lei OJF la defini, no la bandu atu Governu labele aplika ona orsamentu Duodesimal to’o loron 15 Outubro, maibe Lei refere garante nafatin. 

KRDTL mos la defini katak, bainhira OJE la aprova iha PN, Governu nia mandatu remata kedas ka hetan kedas demisaun, tamba situasaun nebe atu halo Governu ida lakon ninia mandatu regula iha artigu 112 KRDTL, nebe la inklui OJE. So Programa Governu la passa dala rua tuituir malu, mak Governu ida nia mandatu sei remata kedas ka sei hetan demisaun.

Fretilin, PLP, KHUNTO, bele submete fila fali OJE 2021, tuir kalendariu OJE nebe defini iha art. 31 husi Lei konaba Orsamentu no Finanseira, tamba partidu tolu ne’e hamutuk 36 deputadu mak apoi VIII-Governu iha PN, inklui deputadu ida husi partidu seluk hamutuk 37, nune’e bele aprova OJE 2021 iha Dezembru 2020. Iha tempu hanesan Primeiru-Ministru ba VIII-Governu Konstitusional, hato’o proposta membru Governu husi Partidu Tolu ne’e nia ema sira, hodi priense vaga membru Governu nebe seidauk kompleta, nomos bele kontinua aplika orsamentu duodesimal to’o loron 15 Outubru 2020. 

Destituisaun ba Meja PN, depende ba pozisaun politika Partidu Fretilin, Khunto ho PLP, tamba ne’e kestaun polítika interna Parlamentu Nasional ba kargu meja PN, nune’e la presija muda estatutu V-Lejisltura maibe halo de’it  destituisaun ba deputadu sira iha Meja PN, no lidera fali husi Deputadu sira husi Fretilin, KHUNTO, ho PLP. Tamba deliberasaun nebe aprova husi votus ho koletiva ka demokratikamente iha PN sei iha forsa vinkulativu bainhira publika ona iha Jornal da República. Rejimentu PN la regula ka la hatur provizaun sira konaba mudansa meja PN bainhira cículo mandato ba lejislatura ida seidauk remata, nune’e tuir prinsípiu legalidade, iha posibilidade bele halo mudansas.

Remata.

Rate this item
(1 Vote)
Last modified on Saturday, 09 May 2020 14:22
Tempo Timor

Ho hakraik an Tempo Timor hato'o komprimentus ba laitor sira katak, Jornal Tempo Timor hahu mosu iha imi le'et atu fasilita informasaun ba imi. Tamba ne'e ami presiza ita boot sira nia tulun atu ekipa jornal ne'e nian bele halao servisu jornalismu ho didiak.

Jornalista Jornal Tempo Timor, bandu atu hetan envelope ka sasan ruma husi fontes informasaun sira.

www.tempotimor.com
Darwin_Optic

Popular

Error: No articles to display

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« March 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Tempo Timor Networks

Online Counter