Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

 

Tempotimor (Dili) – Fundadóra Partidu Kmanek Haburas Unidade Nasionál Timoroan (KHUNTO), Olinda Guterres ezije nafatin para CNRT no PLP troka sira-nia membru Governu, ne'ebé la hetan pose husi Prezidente Repúblika hodi nune'e, KHUNTO sei lori nia ema ba halo juramentu iha foho Ramelau.

"Governu tenke kompleitu, para ami mós lori ami nia ema ba halo juramentu iha Ramelau. Governu la pronto, oinsá ami lori ami nia ema ba juramentu iha Ramelau," dehan fundadóra Partidu KHUNTO, Olinda Guterres iha PN, Sesta (04/10/19).

Alende ne'e, Konseleiru Máximu AMP no Partidu KHUNTO, Naimori Bucar mós deklara ona katak sei lori membru Governu husi KHUNTO nian, inklui grupu arte marsiais sira ne'ebé vota ba KHUNTO hodi ba halo juramentu iha Ramelau.

"Ha'u prontu sei lori ha'u nia membru sira ba juramentu iha Ramelau, bainhira hetan pose ona husi Prezidente Repúblika. La'ós KHUNTO de'it, maibé arte marsiais hotu ne'ebé vota ba KHUNTO sei ba hotu iha Ramelau hodi labele iha problema beibeik. Tenke harii dame ba Governu no juventude sira," deklara Naimori Bucar iha inísiu 2019.

Tempotimor (Dili) – Nu'udar setór importante ida, Parlamentu Nasionál (PN) husu ba Governu atu hadi'a infraestrutura edukasaun iha rai laran, ne'ebé durante ne'e mukit ho kualidade hakdasak. Ho nune'e, bele garante kualidade estudante nian.

"Prosesu aprendizajen la'o di'ak. Maibé, kona-ba kondisaun eskola nian jeralmente iha territóriu   Timor laran tomak, barak mak ladi'ak. Tanba, eskola barak mak tuan ona. Balun ho kondisaun mobiliáriu laiha, to'o estudante husi ensinu sekundáriu no ensinu tékniku vokasionál tuur de'it iha semente," dehan deputadu José  Pacheco iha PN,  Sesta (04/10/19).

Nia dehan, bainhira kondisaun eskola ladi'ak oinsá estudante sira bele aprende ho di'ak. Tanba ne'e, Pacheco husu ba Governu presiza tau atensaun maka'as.

"Bainhira kondisoens ne'e ladi'ak, oinsá estudante sira bele estuda ho di'ak. Tenke kria kondisaun di'ak, para estudante sira bele aprende. Aat liután mak uma mak ladi'ak. Inklui eskola balun iha munisípiu, komunidade sira mak apoiu hodi hadi'a eskola," dehan deputadu husi Bankada FRETILIN ne'e.

Nia sujere, se hakarak edukasaun atu kualidade, importante liu mak kondisaun depois mak prosesu aprendizajen. Tanba, tuir Pacheco, bainhira kondisaun di'ak estudante sira mak aproveita hanesan biblioteka, sanitasaun báziku,  komputadór ba ensinu tékniku sira inklui merenda eskolar ne'ebé di'ak ba ensinu báziku sira.

Tempotimor (Dili) – Parlamentu Nasionál (PN) husu Ministériu Solidariedade Sosiál no Inkluzaun (MSSI) atu apoiu imediatu ba komunidade Suku Urahou, Munisípiu Ermera ne'ebé hetan inséndiu ka ahi-han uma.

"Governu bele tau matan lalais ba komunidade ne'ebé afetadu ba sira nia uma ne'ebé ahi han. Ha'u hein katak Ministériu Solidariedade Sosial nia knaar para ba haree lalais, nune'e bele fó apoiu ba komunidade sira ne'ebé detail ba ahi han," dehan deputadu UDT/FM,  Gilman Exposto iha PN, Kinta (03/10/19).

Gilman mós husi ba parte seguransa atu haree ba autór sira ne'ebé sunu ahi ne'e, para bele lori ba investigasaun.

Iha fatin hanesan, deputada Elena Martins mós husu ba Sekretáriu Estadu Ambiente (SEA) no Guarda Florestál atu halo oinsá para konserva ambiente ho di'ak hodi labele fó risku ba ema seluk.

Informasaun ne'ebé tempotimor.com simu hatete, komunidade nia uma hamutuk 102 mak hetan inséndiu no 221 mak hetan sobu husi anin boot iha Suku Uraho, Munisípiu Ermera. Entretantu, iha Suku Lisafat komunidade nia uma 33 hetan sobu husi anin, no iha Suku Mau'ubu, Postu Hatolia, Munisípiu Ermera komunidade nia uma 25 mak hetan sobu husi anin boot.

Tempotimor (Dili) – Forum ONG Timor-Leste (Fongtil) konvoka reuniaun ida atu halo diskusaun ho kualidade ba Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2020 nian, para bele afeita ba povu. Tuir Fongtil, OJE 2020 ne'e istória foun ba Timor-Leste, tanba nia montante boot.

“Presiza loke espasu ba diskusaun ka diálogu, no konfirmasaun entre Sosiedade Sivíl, Governu, Akademiku, Deputadu, Sosiedade no Peskizadór sira, atu nune'e OJE 2020 bele fó benefisiu ba povu,” hatete Koordenadór ONG La'o Hamutuk, Celestino Gusmão iha Salaun Paroquial São José, Katedral Dili, Kinta (03/10/19).

Nia dehan, proposta OJE 2020 ne'ebé  hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministru ho montante ne'ebé boot iha istória Timor-Leste nian.

Tuir Celestino, OJE 2020 ne'e kuaze mai husi fundus Petrolifeirus. Tan ne'e, nia husu presiza atu halo jestaun didiak para bele mós fó benefisiariu ba povu no jerasaun futuru.

"Tan ida ne'e, antes proposta orsamentu ne'e to'o iha PN ita presiza halo diskusaun antes atu fó hanoin ba parte hotu, hodi garante benefisiariu husi OJE 2020 ba povu tomak," Celestino tenik.

Povu Kontinua Kiak  

Iha sorin seluk, deputadu Francisco Branco lamenta ho montante Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ne'ebé aumenta, maibé povu kontinua moris kiak nafatin.

"Ita aumenta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2020 nian, maibé povu kontinua moris ki'ak. Estadu Timor-Leste sei ki'ak nafatin de'it. Estrada barak ita loke, maibé ne'e gasta husi empréstimu, fonte orsamentu ita nia minarai nian mak ita halo projetu sira soi sala, la respeitu regras nasaun nian hodi fó ba malu de'it," Branco lamenta.

Nia dehan “OJE 2020 liuliu $738.248 millioens ba bens no servisu ne'e kona-ba saida nian? no millioens $457.773 ba transferénsia públika ne'e saida nian?”

Branco akresenta, bainhira OJE 2020 maka Governu la tau importansia ba setór produtivu sira, maka nu'udar opozisaun nia sei husu ba Governu.

Tempotimor (Dili) – Deputadu Francisco Miranda Branco husu ba povu Timor-Leste atu deside ba moris di'ak liuhosi eleisaun. Tanba, tuir Branco, Partidu Aliansa Maioria Parlamentar no Aliansa Mudansa ba Progresu (AMP) ukun tinan 10 ona, maibé povu kontinua moris iha liña pobreza.

"Polítika orsamentál tinan sanulu, la fó orientadu ba ema nian moris. Realidade mak ita haree rasik, ita nia povu nia moris oinsá. Depois ita gasta tiha osan husi fundu minarai kuaze billioens $12-14 ne'ebé gasta tiha ona no rezultadu ladún di'ak," dehan Vise Prezidente Bankada FRETILIN ne'e, iha Parlamentu Nasionál, Kinta (03/10/19).

Nia afirma, maski Governu AMP gasta ona orsamentu estadu husi billioens $12 to'o 14, maibé rezultadu povu kontinua ki'ak no parte agrikultura iha tinan sanulu Governu la tau importánsia.

"Rezultadu husi billioens $12-14 ne'e, la hatudu impaktu ba setór sira ne'ebé fó benefisia diretamente ba povu nia moris, no setór agrikultura ne'ebé populasaun pursentu 70 moris nu'udar agrikultór, orsamentu durante tinan 10 la fó importansia," Branco hatete.

Produtu ne'ebé bele dezenvolve iha Timor-Leste ne'e halo povu no nasaun depende totál ba produtu  importasaun husi rai liur, inklui setór sira seluk ne'ebé Governu la tau importansia.

"Setór edukasaun kontinua namlele, setór saúde loloos Governu labele depende ona ba nasaun seluk, maibé to'o ohin loron ita kontinua halo transferénsia pasiente ba rai liur, tanba ita la prepara rekursu umanu no materiais ba ospitais sira," nia afirma.

Deputadu ne'e dehan átu hasai povu husi liña pobreza, povu mak tenke deside liuhusi eleisaun.

"Futuru ne'e, tenke liuhusi Eleisaun Jerál, povu mak tenke hatene hodi marka diferénsia ne'e. Kaer ukun, depois estadu no povu nia moris kontinua hanesan ne'e. Povu mak tenke deside. Povu mak tenke fó sentensa, katak ida ne'e ukun laloos. Ita tenke fó hanesan ne'e. Fó kastigu. La vota ba sira.  Ne'ebé, povu mak deside," Branco hatete.

Tempotimor (Dili) – Bankada Uniaun Demokrátika Timorense no Frente Mudansa (UDT/FM) iha Parlamentu Nasionál (PN), preokupa ho proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2020, ne'ebé Governu liuhosi Konsellu Ministru aprova boot liu.

"Ha'u foin haree iha jornal. Haree katak proposta Orsamentu Jerál Estadu tinan 2020 sa'e ba billaun $1.95. Ha'u mós preokupa tanba orsamentu ne'e atu gasta ba saida?" dehan Deputadu Gilman Exposto iha Parlamentu Nasionál, Kinta (03/10/19).

Nia afirma, nu'udar reprezentante povu iha PN, nia sei haree iha prosesu debate orsamentu iha plenária.

"Nu'udar deputadu, ami sei haree buat saida mak presiza atu gasta duni husi osan ne'e. Se buat ruma la presiza, ami iha direitu para atu husu ba Governu para ko'a hodi orsamentu ne'e labele sa'e," Gilman afirma.

Reprezentante povu ne'e mós dehan, husi orsamentu ne'ebé boot ne'e bele fó impaktu ba fundu úniku ne'ebé fornese ba estadu.

"Konserteza, OJE ne'e fó duni impaktu ba ita nia fundu úniku. Maibé, ita mós presiza haree ba katak buat barak mak presiza hadi'a iha ita nia rai. Liuliu ba dezenvolvimentu ne'ebé fó impaktu ba povu," nia esplika.

Alende ne'e, deputada Elena Martins husi bankada FRETILIN katak, nu'udar reprezentante povu iha PN, nia sei ezerse funsaun hodi haree bainhira orsamentu tama ona iha Parlamentu Nasionál.

"Bainhira OJE mai ona iha PN, espera ami hotu iha konxiénsia para haree. Tanba, osan montante boot liu mak bens no servisu no foin primeira vez OJE liu fali tetu do estadu," deputada Elena dehan.

Tuir Elena, OJE 2020 nian sa'e ba billaun $1.95, signifika atu ba billaun rua ona no laiha sustentabilidade.

Tempotimor (Dili) – Deputada Bankada FRETILIN, Maria Angelica Rangel afirma, hasa'e Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ba tinan 2020 ne'e, viola ona regra no sai  istória boot ba Timor-Leste.

"Tanba iha tinan 2016 mós ho orsamentu billaun $ 1.9, maibé orsamentu ne'e mai husi parte rua. Ida mai husi OJE no seluk mai husi orsamentu ratifikativu. Iha tinan 2020 ne'e mak proposta orsamentu mai iha PN ho montante billaun $ 1.95 mai dala ida de'it," hatete deputada Angelica Rangel, Kinta (03/10/19) iha Salão Paroquiál, São José, Katedrál Dili.  

Nia dehan, foufoun desizaun husi Konsellu Ministru katak defini no tetu orsamentu ba tinan 2020 ne'e ho montante billaun $1.6.

“Maibé, ikus mai iha Komisaun Revizaun Orsamentu, hasa'e fali ba billaun $1.95. Ita hatene katak Komisaun Revizaun Orsamentu ne'e, atu tetu loloos para hatún montante OJE ne'e tuir proposta orsamentu billaun $1.6 ne'e. Tanba halo revizaun," esplika Angelica.

Angelica promote, sei hein proposta orsamentu ne'e mosu iha PN para bele halo diskusaun. Maibé, antes ne'e simu ona deklarasaun husi Ministra Finansas, depois hetan aprovasaun iha Konsellu Ministru.

“Ami seidauk iha konkluzaun no halo analiza ba proposta orsamentu ne'e. Tanba, ami seidauk simu proposta OJE 2020. Ida agora ne'e foin akompaña dei't rezultadu depois de reuniaun iha Konsellu Ministru," Angelica dehan.

Tempotimor (Dili) – Promesa Ministru Justisa (MJ) atu ‘fakar sai’ mafia rai, hamosu komentariu oioin husi públiku.   

Program Officer ASIA Justice and Rights (AJAR), Inocencio Xavier husu ba Ministru Justisa, Manuel Cárceres da Costa atu labele kampañia de'it liafuan iha públiku. Maibé, tenke hatudu duni rezultadu husi ninia lia fuan para sosiedade hotu hatene.

"Hein katak Ministru Manuel Cárceres fakar sai mafia sira ne'e. Ami konsidera iha interese boot duni atu servisu ba kombate mafia nian. Se la konsege mak ami sei kestiona deklarasaun ne'e," tenik Inocencio iha edifisiu AJAR, Farol, Dili, Tersa (01/10/19).

Ministru Manuel Cárceres, tuir Inocencio, nu'udar ministru ne'ebé kualidade iha justisa. Nune'e, sosiedade hotu hakarak haree rezultadu husi deklarasaun ne'e.

Sei nia rezultadu iha duni, tuir Inocencio, entaun primeira vez iha ministru ida husi Governu daualu ne'ebé brani no firme iha nia desizaun atu kombate mafia sira. Maibé, deklarasaun ne'e rasik tama ona ba fulan foun.

AJAR mós husu, para MJ labele servisu mesak. Presiza ekipa konjunta ida atu bele asegura, hodi identifika katak iha duni mafia ba rai.

"Ami fó tan fulan ida ou rua atu hala'o servisu, hodi fó rezultadu ba Sosiedade hotu-hotu katak sese mak mafia iha desizaun Kaitehu no kazu sira iha Dili laran. Inklui, ema boot sira ne'ebé naran iha lista mafia nian," informa Inocencio.

Tempotimor (Dili) – Program Officer ASIA Justice and Rights (AJAR), Inocencio Xavier konsidera átu Parlamentu Nasionál (PN) ne'ebé ba dahituk ona kansela viajen Prezidente Repúblika ba rai liur, tanba la kompriende didi'ak substánsia estadu.  

"Haree katak kapasidade Parlamentu Nasionál liuliu iha V legislatura mukit tebes. Seidauk kompriende didiak substansia de estadu. Tanba seidauk separa didi'ak polítika estadu no uma laran," hatete Inocencio iha nia knaar fatin, Farol, Dili, Tersa (01/10/19).

Nia afirma, halo impedementu ba viajen PR nian hatudu momoos katak, PN laiha kapasidade atu jere problema ida ne'e, hodi difikulta ba sentidu estadu.

"AMP rasik mak manifesta hodi hatudu ba nasaun sira seluk katak Timor-Leste iha problema. Tanba,  ko'alia kona-ba paz no unidade. Maibé, realidade la fó valór ba paz no unidade. Tanba hatudu liuhusi impedementu sira hanesan PR nia viajen," Inocencio esplika.

Nia mós husu ba PN presiza tetu didi'ak atu halo aprovasaun ba PR nia viajen. Tanba, PR nia viajen  ne'e la'ós ba pasa ferias ho familia sira iha rai liur. Maibé, tuir Inocencio, viajen ne'e tanba konvite entre estadu ho estadu. Labele lori maioria hodi viola regras sira ne'ebé PN atu la'o tuir.

"Distintus deputadu sira, presiza hatudu kapasidade kualidade hanesan orgaun de estadu, no sai hanesan reprezentante povu. Tanba kanselamentu ba PR nia viajen fó impaktu ba servisu bilaterál," nia tenik.

Tempotimor (Dili) – Bankada FRETILIN iha Parlamentu Nasionál, husu ba VIII Governu, liuliu Ministériu Edukasaun, Juventude no Desportu (MEJD), atu hatuur didi'ak sistema edukasaun iha rai laran, hodi bele hadi'a kualidade edukasaun. Liuliu ba profesór no estudante sira.

"Governu tenke investe maka'as iha área edukasaun. Tanba rekursu umanu ida ne'e, laiha rohan. Tan ne'e, ita nia rikusoin sira seluk bele hotu. Maibé, rikusoin ida ne'e nunka mais bele hotu. Tanba ne'e, tenke investe maka'as iha área edukasaun," dehan Francisco Miranda Branco, Vise Prezidente Bankada FRETILIN iha Parlamentu Nasionál, Kuarta (25/09/19).

Deputadu ne'e, husu Governu atu revé filafali sistema edukasaun nasionál nian.

"Governu iha obrigasaun tenke revé fali sistema edukasaun nasionál atu nune'e bainhira estudante sira remata iha universidade servisu kedas. Maibé, se la hetan servisu Governu apoiu sira hodi hetan kréditu, hodi kria servisu ba ninia-an rasik," dehan Branco.

Nia afirma,  Governu presiza halo komunikasaun ho igreja. Tanba, parte igreja iha esperiénsia iha área edukasaun.

"Igreja Katólika iha esperénsia di'ak kona-ba área edukasaun. Entaun, presiza partila sistema edukasaun ho igreja Katólika. Tanba, sira ho esperensia ne'ebé naruk," tenik Branco.

Darwin_Optic

Popular

Error: No articles to display

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« April 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30          

Tempo Timor Networks

Online Counter