Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

Items filtered by date: Monday, 17 August 2020

Tempotimor (Dili)-Planu Parlamentu Nasionál nian atu harii edifisiu foun no uma ba deputadu hetan reasaun kontra husi sosiadade.

Maioria konsidera iha tempu ohin loron nian, bainhira povu sei moris terus, la merese atu ninia reprezentante sira hela iha fatin luxu.

Ba kestaun nee, Prezidente Parlamentu Nasionál Aniceto Guterres neebé inisia ideia atu harii uma ba deputadu fó razaun katak, atu bele poupa osan alozamentu ne'ebé durante ne'e PN fó ba deputadu sira nomós tanba deputadu sira sente sira-nia seguransa ameasadu no tenke toba iha otel bainhira mosu dezintendimentu balun iha PN.

"Iha ne'ebá ami la'ós harii uma ba deputadu sira, maibé atu instala edifísiu foun ba Parlamentu Nasionál, maibé iha komplesu boot ida ne'ebé dehan kampaun, imi komprende kampaun ne'e ka lae?. Depois halo uma ba deputadu sira iha ne'ebá ne'e hela ba estadu, tanba deputadu ida kuandu mandatu hotu ne'e sai ona, uma ne'e hela ba estadu, deputadu foun mai uza fali, sei la halo leilaun hanesan karreta," dehan Aniceto ba jornalista sira iha Palásiu Prezidensiál Bairu-pite, Segunda (17/08).

Nia dehan, bainhira halo uma ba deputadu sira, sei poupa mós osan, katak sei la fó tan subsidiu alozamentu ba deputadu sira.

"Halo uma iha ne'ebá par deputadu sira ba hela iha ne'ebá, katak, prontu, ita-boot dehan uma laiha, ne'ebé uma mak ne'e, hela ba, maibé subsídiu alozamentu laiha ona, osan sira ne'e ba hotu estadu," nia dehan.

Aleinde nee, Prezidente PN nee hatutan, razaun seluk mak bainhira harii ona uma iha edifisiu PN ninia tatis, fasil atu fó seguransa ba deputadu sira.

"Uma ba deputadu sira ne'e mós fasíl par atu fó seguransa. Imi rona ka lae, tanba kuandu problema ruma iha PN, (deputadu sira) ba toba hotu iha ótel, tanba tauk seguransa, ne'ebé sei iha kompaun ida iha ne'ebá par fó seguransa ba deputadu sira. Ho razaun sira ne'e ita tetu, la'ós par gasta osan no halo previléziu," katak Aniceto.

Published in Politika

Tempotimor (Dili) - Kooperativa Kafé Timor (CCT) iha tinan ne'e hahú fulan-Maiu to'o Agostu konsege sosa kafé husi agrikultura sira hamutuk tonelada rihun 11.

Diretór Jerál CCT, Sisto Moniz Piedade hateten, prosesu sosa kafé husi agrikultura iha posibilidade sei aumenta tan to’o tonelada 30 tanba haree ba klima bai-loron naruk.

"Ami hola kafé hahú iha dia 28 de Maiu to'o agora 11 mill tonelada, no hanoin tinan ne'e tanba ho bai-loron naruk, entaun ami bele atinji to'o 30 tonelada, ne'e hatudu katak ita halo esportasaun 2 mill tonelada", dehan Diretór Jerál CCT hafoin hasoru-malu ho Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, iha Palásiu Governu, Segunda (17/08).

Nia mós dehan, CCT sosa produtu agrikultura sira nian la'ós kafé de'it maibé, inklui vanila, ai-farina, cengkeg no pimenta.

"Ami hola mós vanila 11 tonelada maizumenus halo esportasaun 2 tonelada ba rai-li'ur no hola mós cengkeg, pimenta. CCT fornese mós ai-farina uut ba Heiniken, tanba tua beer ho liurai daudaun ne'e mai husi ai-farina uut," tenik nia.

Alende hola produtu agrikultura sira nian, CCT mós produs adubu orgániku no oferese ba agrikultór sira atu bele utiliza ba ai-horis hirak ne'ebé kuda ona.

"Ami mós halo adubu orgániku iha Railaku ne'ebé kada tinan ami produs mill tonelada atu fornese ba agrikultór sira, depois bele uza ba kafé, modo no kualkér ai-horis ne'ebé sira kuda no ami planu mós ho Ministériu Agrikultura no Peska (MAP) para haree ba programa ne'e", dehan nia.

Ho ezisténsia CCT nian ne'e, atu husu mós ba Primeiru Ministru, Taur Matan Ruak, para bele haree hodi insentiva agrikultór sira kuda produtu sira ne’ebé bele halo esportasaun ba estranjeiru. (*)

Published in Ekonomia

Tempotimor (Dili)-Prezidente Parlamentu Nasionál Aniceto Guterres sente konfuzaun ho asaun manifestasaun neebé Aliansa Estudante Timor-Leste (AUTL) organiza hodi kontra desizaun governu kona-ba subsidiu ba estudante sira iha rai laran.

Iha Segunda (17/08), estudante sira husi ensinu superior hanesan, UNTL, UNDIL, UNITAL, UNPAZ, ICS, DIT, Cristal no IOB halo asaun manifestasaun kontra Ministru Ensinu Superior, Siensia no Kultura (MESSK) Longuinhos dos Santos.

Asaun nee mosu hafoin Ministru Longuinhos aprova dekretu lei númeru 21/2020 neebé obriga estudante sira husi ensinu superior iha rai laran kontinua selu propinas.

Ba asaun manifestasaun husi AUTL, Prezidente PN hatete, nia seidauk hatene klaru ezijensia husi AUTL nian.

"Primeiru, ha'u seidauk intende didi'ak estudante sira-nia hakarak loloos ne'e saida. Balun dehan ba ha'u katak sira ejize pagamentu subsídiu ne'ebé estudante iha rai liur hetan, maibé tanba saida mak estudante sira rai laran la hetan. Depois agora ita-boot (jornalista) mai tan dehan propinas semester par nian, entaun ha'u la hatene ida ne'ebé mak loos, ne'ebé ha'u lakohi fó komentáriu tanba orsida ema dehan PN apoiu de'it governu karik," dehan Aniceto ba jornalista sira iha Palásiu Prezidensiál Bairu-pite Dili, Segunda (17/08).

Liga ba asaun pasífika ne'ebé dadaun ne'e estudante AUTL sira hala'o iha resintu fakuldade Ekonomia UNTL nian, Aniceto dehan, dala-ruma estudante sira nee iha intesaun ruma.

"Estudante no ativista sira mak la hanoin ba interese estadu ne'e, ativista ba saida? Keta ativista ba ita-nia interese karaik, tanba ema dehan ativista ne'e hanoin ba interese estadu nian, seluk ne'e la'ós ativista, maibé ativista ne'e ba sira-nia interese de'it," dehan Aniceto.

Entretantu, molok nee portavoz AUTL Moises Magno deklara katak, sira la ezije subsídiu, maibé husu ba governu atu responsavél ba propinas semester par tinan 2020 nian.

“Ami-nia objetivu mak atu kestiona desizaun polítika husi ita-nia governu daualu, neebé mak foti desizaun liu husi dekretu governu númeru 21/2020 hodi fó subsídiu ba estudante timoroan la'ós bolseiru neebé hala'o estudu iha rai liur, maibé estudante husi ensinu superiór iha rai-laran la hetan, depois ami la'ós ejize subsídiu, maibé ami husu par governu fasilita ka responsabliza netik ami iha propinas ba semester par tinan 2020 nian,” nia dehan.

Published in Politika

Tempotimor (Dili)-Ministru Asuntu Parlamentár no Komunikasaun Sosiál (MAPKomS) Francisco Martins da Costa Pereira Jerónimo hato'o parabens ba Forsa Armada Libertasaun Nasionál Timor Leste (Falintil) neebé sei selebra ninia aniversariu ba tinan 45 iha 20 Agostu tinan ida nee.

Ministru Jerónimo liu husi karta komunikadu neebé www.tempotimor.com asesu, Segunda (17/08), felisita Falintil neebé eziste ona durante tinan barak hodi serbisu nasaun no povu Timor-Leste.

"Ita hotu agradese ba sira-nia sakrifísiu no vida ne'ebé mak sira fó tiha ona mai ita. Iha loron Falintil nian, ita hotu-hotu haree fali ba kotuk atu hanoin hikas, hodi fó onra no gloria ba sira," dehan Jeronimu liu husi komunikadu nee.

Ministru Jeronimo husu mós ba parte hotu-hotu, liu-liu ba Falintil sira, atu iha hanoin ida deti hodi dezenvolve nasaun.

"Ita haree ba oin hodi hanoin ida de'it atu serví nasaun ho dignu no responsabilidade hodi atinze Timor-Leste ida nakonu ho paz, prosperiedade no liberdade," dehan nia.

Jeronimo mós hein katak hotu-hotu sei kontinua hatudu ninia nasionalizmu no patriotizmu hodi aselera prosesu dezenvolvimentu ba Timor-Leste.

 

https://www.youtube.com/watch?v=htWoolGqsi0&feature=youtu.be

 

Published in Seguransa Defesa
Monday, 17 August 2020 15:28

MAPKomS HUT RI MERDEKA

https://www.youtube.com/watch?v=1vr4EI1FtOM

Published in Video

Tempotimor (DILI)-Aliansa Universitáriu Timor-Leste (AUTL) konsidera Ministru Ensinu Superior, Siénsia no Kultura (MESSK) Longuinhos dos Santos laiha moral tanba aprova dekretu lei númeru 21/2020 neebé obriga estudante sira husi ensinu superior iha rai laran kontinua selu propinas.

Ohin, Segunda (17/08), AUTL organiza estudante ensinu superior 8 iha kapital Dili hanesan, UNTL, UNDIL, UNITAL, UNPAZ, ICS, DIT, Cristal no IOB, hodi halo asaun manifestasaun kontra Ministru Longuinhos.

Kordenadór kampu husi UNTL, Moises Soares Magno hatete, sistema ne'ebé dadaun ne'e aplika husi MESSK, hatudu asaun a favór hodi diskrimina povu kiik nia oan ne'ebé eskola iha rai laran.

Tanba, nia hatete, Ministru Longuinhos hatudu ninia inkonsiente hodi la hanoin ba povu kiak nia oan sira ne'ebé enfrenta problema ekonómia no finanseiru uma-laran durante implementasaun estadu emerjénsia ba Covid-19.

"Ministru Longuinhos laiha moral, tan halo lei hodi kesi de'it povu ki'ik no kiak nia oan, ida ne'e nia halo diskriminasaun boot ba ita estudante sira iha rai laran," deklara Moises.

Iha fatin hanesan, Koordenadór Kampu husi UNDIL, Leonízio Bemvíndo Marrís hatete, governu TL kria lei oioin neebé la fó benefìsiu ba povu kiak, maibé fó benefísiu de'it ba grupu élite sira ho sira-nia família.

"Kria lei barak liu fali povu Timor-Leste, depois la fó benefísiu ba povu. Sistema ne'e marjilaniza povu iha kualker aspetu. Ita tenke harahun korente imperializmu foun ne'ebé hahú dadaun hanehan povu ki'ik," dehan nia.

Tan nee, nia husu ba MESSK atu hapara diskriminasaun hasoru estudante rai laran no atu anula nia desizaun hodi garante sidadaun hotu iha direitu hanesan.

"Estudante sira iha rai liur hetan fali subsídiu, tanba sá ami iha rai laran la hetan subsídiu?," nia kestiona.

Tuir planu, asaun manifestasaun nee sei halao durante loron lima, hahú husi 17 too 21 Agostu. Bainhira la hetan resposta pozitivu husi Ministru Longuinhos, manifestante sira ameasa atu halo manifestasaun neebé boot liu hodi hatuun ministru Longuinhos husi nia kargu.

Published in Politika

Tempotimor (Dili)-Dotasaun Orsamentu Temporaria (DOT) ba Parlamentu Nasionál iha fulan-Agostu boot liu kompara ho DOT sira iha fulan hirak liubá.

Montante orsamentu ne’e aumenta bazeia ba pedidu husi Prezidente Parlamentu Nasionál, Aniceto Guterres, hodi selu ba manutensaun no subsídiu deputadu sira nian.

"DOT ba fulan-Agostu nian ami simu iha dia 7 Agostu ho totál tokon US$ 1.8. Ita kompara ho DOT ne'ebé parlamentu hetan fulan-fulan iha de’it tokon US$ 1.2, maibé fulan-Agostu ne'e PN hetan DOT boot liu tanba bazeia ba karta pedidu ne'ebé prezidente Parlamentu Nasionál haruka ba Primeiru Ministru," dehan Sekretaria Jerál PN, Cedelizia Faria dos Santos, ba jornalista iha PN, Segunda (17/08).

Nia esplika, husi totál osan ne’e atu uza selu dívida finanseira ba kompañia ne'ebé durante ne'e responsavel halo manutensaun ba rekursu parlamentu nasionál nian, inklui selu mós subsídiu anuál ba deputadu sira.

Nia hatutan, nune'e gasta mós ba atividade serimónia rituál, inklui konstrusaun meza. No mós aloka ba UNDP kona-ba joint programa entre UNDP ho Parlamentu Nasionál.

"Fiskalizasaun iha fulan-Agostu nian laiha, maibé osan hirak ne'e ita sei selu mós subsídiu anula ba deputadu sira ne'ebé seidauk kompleta, nune'e sei halo transferénsia ba UNDP, kona-ba joint program, no meza ne'ebé parlamentu halo produsaun ne'e inklui mós iha laran, nune'e selu mós dívida sira kona-ba manutensaun karreta deputadu sira nian ne'ebé seidauk selu," dehan Cedelizia.

Tanba ne'e, nia dehan, husi buat hirak ne'e mak tau hamutuk hodi fó impaktu ba DOT fulan-Agostu nian iha aumentu kuaze rihun US$ 500.

Nia hatutan, iha ezekusaun DOT fulan-Jullu nian inklui obligation, (obligasaun) PN ezekuta ona 75%, se la inklui Obligasaun entaun totál gastu ona 64%. (*)

Published in Ekonomia
Page 2 of 2
Darwin_Optic

Popular

Error: No articles to display

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« August 2020 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
          1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31            

Tempo Timor Networks

Online Counter