Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

Tempotimor (Dili)-Sekretáriu Jerál G7 Plus (G7+), Helder da Costa hatete, sira sei estabelese akordu kooperasaun ho Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK) hodi fasilita finanseiru ba servisu operasiona iha nivél globál.

Tempotimor (Díli)-Fundasaun Mahein (FM) rekomenda Governu Timor-Leste (TL) liuhusi Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun tenke fortifika liña koordenasaun interministeriál no intensifika asaun koletiva iha prosesu adezaun Timor-Leste (TL) ba Association of Southeast Asian Nations (ASEAN).

Tempotimor (Díli)-Ministru Administrasaun Estatál (MAE), Miguel de Carvalho Pereira hatete, rezolusaun Governu deside ona iha fulan-outubru tinan 2021 ne’e, Sekretariadu Tékniku Administrasaun Eleitorál (STAE) no ekipa sei hahú resenseamentu eleitorál iha diaspora.

Tempotimor (Dili)-Polísia Nasionál Timor-Leste (PNTL) liuhosi Unidade Patrullamentu Fronteira (UPF) durante tinan 19 ona, hahú 2002 to'o oras ne'e, hala'o misaun importante tolu hodi servisu hamutuk ho autoridade seguransa no defeza sira husi nasaun Repúblika Indonézia (RI) iha fronteira.

Tempotimor (Díli)-Ministra Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), Adalzija Albertina Xavier Reis Magno hatete, Governu sei tenta nafatin husu Estadu Indonézia atubele entrega Ruin Saudozu Prezidente Republika, Nicolau Lobato.

 

Tempotimor (Díli)-Diretór Jerál Sekretáriu Tékniku Administrasaun Eleitorál (STAE), Acilino Manuel Branco hatete, rezolusaun Governu iha loron 3 fulan-setembru tinan 2021 ekipa hahú halo resenseamentu eleitorál iha nasaun Portugal, Inglaterra, Korea Súl, no Austrália.

“Tempu badak ekipa sei desloka tuir rezolusaun Governu katak dia 3 de setembru to’o iha dia 14 janeiru 2022 ne’e, periodu ida ke naruk oituan atu halo atendimentu ba maluk sire iha rai li'ur nune’e agora ita enfreta hela situasaun pandemia Covid-19 entaun envolve parte sire para ita bele preparasaun ida ne’ebé mak di'ak para depois ekipa sira ne’e ba ho seguru ba ho preparadu lori materiál  ekipamentu sire ne’e   hodi nune’e kumpri rezolusaun Governu nian  ho di’ak, data fixu ne’e hahú dia 3 setembru to’o 14 de Janeiru 2022”, dehan Acilino Manuel iha Salaun Lalini Larigutu Kolmera, tersa (17/08).

Preparasaun hirak ne'e serbisu hamutuk ho Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun hodi aprezenta nasaun no sidade sira ne'ebé mak ekipa STAE sira sei halo resenseamentu Eleitorál ba fatin refere.

“Maluk timoroan sira ne’ebé mak iha rai li’ur barak mak dokumenuts lakon e barak mak laiha dokumentu entaun ohin ne’e enkontru ho parte sira ne’e inklui mós Minitru Negósiu Estranjeiru atu nune’e ita-nia resenseamentu sire ne’e hala’o iha ita nia embaixada no konsuladu tanba ne’e mak Ministru negósiu estranjeriu aprezenta ona nasaun no sidade sira atu halo resenseamntu iha rai li’ur”, esplika nia.

Nune'e ekipa mós halo Koordena ho Ministériu Saúde sira tanba hodi esplika regra saúde atu nune'e sidadaun sira ne'ebé ba labele afeita moras hodi lori mai Timor-Leste.

“Ita konvida mós husi parte saúde tanba ekipa sira save ba oinsá komunikasaun regra saúde  ninian iha pais sire ne’e para depois ita-nia ekipa sire ba labele lori moras ba ema nia rai e liliu ita labele lori fali moras mai ita-nia rain tanba pais sira ne’ebé ita halo hela resenseamentu ba ne’e ida-idak hala’o hela regra konfimentu nomós regra serka sanitária sira entaun ita atu rona oinsá ita atu haree kondisaun no situasaun sire balun  iha parte saúde ninian ne’ebé mak ekipa prepsiza atu tau atensaun para bele kumpri regra sira ne’e iha fatin sire ne’ebé mak atu desloka ba”, esplika nia.

Nasaun sira ne'ebé mak ekipa Sekretáriu Tékniku Administrasaun Eleitorál sei halo resenseamentu eleitorál tuir rezolusaun Governu nia hanesan nasaun Korea Súl, Portugál, Inglaterra no Austrália. (*)

Tempotimor (Dili)-Ministériu Negósiu Estranjeiru Kooperasaun (MNEK) prontu hala'o resenseamentu eleitorál iha diaspora (estranjeiru) husi loron 3 fulan-setembru tinan 2021 to’o loron 14 fulan-janeiru tinan 2022.

Tempotimor (Dili)-Ministra Negósiu Estranjeiru Kooperasaun (MNEK), Adaljiza Albertina Xavier Reis Magno hatete, sira prepara hela rekezitu tolu (3) atu aprezenta Timor-Leste (TL) nia adezaun ba Assosiasaun Nasaun Sudeste Aziátiku (ASEAN) nian.

Tempotimor (Díli)-Ministra Negósius Estranjeirus no Kooperasaun (MNEK), Adalzija Magno hatete, Timor-Leste (TL) vota kontra rezolusaun Asembleia Jerál ONU nian ne’ebé alerta embargu ba kilat (embargo da arma) ba nasaun Mianmar, tanba tuir konsisténsia estadu nian hahú dezde tinan 2010 to’o ohin loron.

“Iha polítika externa ne'e iha pozisaun hira mak ita nunka muda, maibé iha ne'ebé iha bele muda, ne'e mak ohin ha'u husu ba Governu atu haree filafali pozisaun kona-ba Míanmar. Tanba saida mak MNEK vota abstensaun?, Timor-Leste vota abstensaun ba Mianmar, ba rezolusaun dezde 2010 to'o ohin, entaun votasaun ne'ebé mak hala'o iha Nova Iorké ne'e konsisténsia husi polítika externa ba Mianmar ne'ebé mak estadu seidauk muda.  Se mak muda?. Tenke konsetrasaun tomak polítika nian”, deklara Ministra Adalzija iha palásiu Govern, kuarta (23/06).

Tanba ne’e, husu ba Parlamentu tau ideia atu revé filafali ba rezolusaun atu halo mudansa polítika komforme desizaun husi estadu rasik.

“MNEK halo tuir konsisténsia estadu ne'ebé mak deside ona polítika ne'e, mais ha'u hanesan MNEK ita mós tenke adota se sistema ne'e ezije dehan atu revé filafali ita bele revé maibé ne'e la'ós desizaun MNEK nian maibé tenke desizaun estadu, Prezidente Parlamentu mak tenke pronunsia”, esklarese nia.

Liga ba vota abstensaun ne'e laiha implikasaun tanba rezolusaun ida ne'e la kesi ema ida tanba ne'e rezolusaun ida husi Assembleia jerál.

Tuir informasaun ne’ebé fó sai husi mídia internasionál sira katak, rezultadu votasaun ba ezbosu rezolusaun ba situasaun iha nasaun Mianmar hatudu Timor-Leste hamutuk ho nasaun 35 vota abstensaun.

Estadu Timor-Leste reprezenta husi Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), iha loron sesta liubá, partisipa diskusaun no negosiasaun Asembleia Jerál Nasaun Unida (ONU) iha Nova Iorké, hodi organiza votu ba ezbosu rezolusaun kona-bá situasaun iha nasaun Mianmar.

Iha reuniaun no negosiasaun ne’e realiza tanba nasaun sira iha Uniaun Europeia (UE), ASEAN no nasaun sira seluk aprezenta ezbosu rezolusaun atu halo votasaun.

Iha votasaun ba testu ezbosu rezolusaun iha nasaun hamutuk 119 mak vota afavor, nasaun ida (Belarusu) vota kontra no nasaun 36 inklui Timor-Leste vota abstensaun. (*)

Tempotimor (Dili)- Diretór HAK, Sisto dos Santos husu ba Primeiru Ministru (PM), Taur Matan Ruak, atu halo investigasaun ba ekipa ne'ebé vota abstensaun ba rezolusaun Organizasaun Nasaun Unida ba sosa kilat hodi embargo iha Mianmar.

Tanba Timor-Leste kontra rezolusaun Asembleia Jerál ONU nian ne’ebé alerta embargo ba kilat (embargo da arma)  ba nasaun sira iha Ázia no Pasífiku no kondena maka’as aktu autoritáriu militár iha fevereiru liubá.

“Ami husu ba Primeiru Ministru atu halo reviu no investigasaun ekipa ida ne'ebé mak halo abstensaun ne'e dada filafali mai halo julgamentu ba sira ne'e pazisaun FONGTIL nian formalmente”, deklara Sisto iha salaun FONGTIL, Kaikoli, segunda (22/06).

Nune'e Ministériu Negósius Estranjeiru no Kooperasaun ne’ebé onra hodi esklarese katak nia parte vota Abstein tanba ninia votu abstain ba rezolusaun refere laiha pozisaun komún ho nasaun membru ASEAN sira, ne’ebé iha papél fundamentál oinsá rezolve situasaun iha Míanmar.

“Pozisaun ne’e reflete ona iha deklarasaun Timor-Leste iha 12 marsu 2021, durante sesaun Konsellu Direitu Úmanu ba dala-46, iha ne’ebé Timor-Leste espresa ona ninia preokupasaun kona-ba situasaun direitu umanu iha Míanmar no husu atu liberta arbitráriu detidu, inklui mós prezu polítiku. Alende ne’e, espresa mós apoiu tranzisaun demokrátika Míanmar nomós apela ba parte hothotu atu mantein diálogu no rezolve diferénsia sira ho meius pasífiku”, Ministra Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun, Adalzija Magno liuhusi Komunikadu imprensa, segunda (22/06).

Tanba hanesan país demokrátika ida, Timor-Leste la apoia deklarasaun Estadu Emerjénsia hosi Forsas Armadas Míanmar iha loron 1 fulan-fevereiru tinan 2021 no asaun sira tuir mai relasiona ho governu sivíl eleitu.

Tuir informasaun ne’ebé fó sai husi mídia internasionál sira katak, rezultadu votasaun ba ezbosu rezolusaun ba situasaun iha nasaun Mianmar hatudu Timor-Leste hamutuk ho nasaun 35 vota abstensaun.

Estadu Timor-Leste reprezenta hosi Ministériu Negósiu Estranjeiru no Kooperasaun (MNEK), iha loron sesta liubá, partisipa iha diskusaun no negosiasaun iha Asembleia Jerál Nasoins Unidas (ONU) iha Nova Iorke, hodi organiza votu ba ezbosu rezolusaun kona-bá situasaun iha Mianmar.

Iha reuniaun no negosiasaun ne’e realiza tanba nasaun sira iha Uniaun Europeia (UE), ASEAN no nasaun sira seluk aprezenta ezbosu rezolusaun atu halo votasaun.

Iha votasaun ba testu ezbosu rezolusaun iha nasaun hamutuk 119 mak vota afavor, nasaun ida (Belarus) vota kontra no nasaun 35 hamutuk ho Timor-Leste (36) vota abstensaun. (*)

Darwin_Optic

Popular

Error: No articles to display

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« March 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Tempo Timor Networks

Online Counter