"Iregularidade ne'e ita sei konfirma lai, tanba ami hetan informasaun husi parte ida ami tenke halo check iha parte seluk hanesan Ministériu Finansa, atu nune'e bele esplika dehan katak buat ne'e loos duni ka la'e”, dehan nia iha PN, kinta (25/11).
Deputada Fretiilin ne'e haree katak, irregularidade ne’ebé mosu iha Ministériu Finansa ne’e normál bainhira kompaña ida manán ida la manán, maibé ida ne’ebé la manán sempre halo rekursu ba Ministériu Finansa.
Tanba ne'e, iha audénsia públika ho Ministru Finansa, Rui Gomes mós deputadu sira husu atu esplika kestaun refere.
Maibé parte Ministériu Finansa mós foin lalais fó resposta katak buat hothotu liuhusi prosedúr, no tuir regra aprovizionamentu ne'ebé iha.
"Mais nafatin ita sempre husu ba sira karik iha irregularidade ruma, tenke hadi'a tuir lei, e ami sei husu filafali sira iha debate Orsamentu Jerál Estadu”, hatete nia.
Purtantu Direitu kona-ba keixa ne'e, deputadu sira ida diretu no kompeténsia atu halo keixa inklui mós bankada no komisaun espesializada permanente.
"Maibé iregularidade ne'e ita sei konfirma lai, tanba ami hetan informasaun husi parte ida ami tenke check iha parte seluk hanesan Ministériu Finansa, atu nune'e bele esplika dehan katak buat ne'e loos duni ka la'e”, dehan nia.
Tuir dadus ne’ebé fó sai husi deputadu bankada FRETILIN iha plenária katak, tinan 2021 Parlamentu Nasionál aprova orsamentu millaun US$7 aloka ba servisu IT nian iha Diresaun Jerál Servisu Koorporativu nian iha Ministériu Finansa hodi loke konkursu públiku ba kompaña IT.
Aleinde kompaña sira ne’ebé aplika ba konkursu públiku ne'e, tuir lei tenke iha esperiénsia mínimu tinan ida.
Maibé kompaña balun ne’ebé mak manán konkursu públiku ne'e kompaña foun no laiha esperiénsia kona-ba IT. (*)