Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

Tempotimor (Dili)-Progresu kumulativu ba konstrusaun Portu Baía Tibar to’o iha loron 31 fulan-jullu tinan 2021 atinje ona pursentu 62,26 (%) no tuir planu sei ramata iha fulan-maiu 2022 no hahú halo operasaun iha fulan-juñu 2022.

Tempotimor (Dili)-Konsellu Ministru (KM) sorumutuk ihaloron 18 fulan-agostu tinan 2021, delibera atu autorizaMinistru Finansasn (MF), Rui Augusto Gomes, atu prosedenegosiasaun ho Banku Aziátiku Dezenvolvimentu (ADB) bakondisaun espesífika sira empréstimu nian relasiona hoprojetu modernizasaun ba distribuisaun enerjia elétrika.

Tempotimor (Dili)-Taxa Ezekusaun Reál Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2021esklui kompromisu no obrigasaun sira, to’o iha trimestre daruak atinje millaun US$540,7  ho pursentu (%) 27 husi totál orsamentu alokadu billaun US$2,1.

Maibé taxa ezekusaun ba programa boa governasaun no Jestaun Institusionál atu sustenta mákina Estadu, ezekuta ona millaun US$164,2  (36%) husi orsamentu alokadu millaun $456,7.

“Enkuantu taxa ezekusaun reál ba kategória programa esensiál entidade sira nian foin mak ezekuta millaun US$376,4 ka (24%) husi orsamentu alokadu billaun US$1,5”, informa Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, liuhusi komunikadu, segunda (05/07).

Maibé ritmu ezekusaun ne’e konsidera ki’ik tebes tanba daudaun ne’e tama ona iha trimestre datoluk. Situasaun ne’e kauza husi evolusaun surtu Covid-19 ne’ebé obriga Governu tenke impoin serka sanitária no konfinamentu obrigatóriu liuliu iha Kapitál Díli ne’ebé mak sai hanesan sentru ba movimentu sirkulasaun ema no sasán inklui atividade sosiu-ekonómiku.

Tanba elementu xave ida husi OJE 2021 mak oinsá Timor-Leste rekupera filafali ninia ekonomia ne’ebé iha tinan haat nia laran enfrenta resesaun tolu. “Rekuperasaun ida-ne’e seidauk akontese tuir ita-nia planu tanbá ita hahú tinan ida-ne’e ho moras Covid-19 no kalamidade públiku. Ita hein katak iha tinan 2022 sei laiha tan surpreza negativu seluk, atu nune’e ita bele hahú rekupera ho transformasaun setór ekonómiku produtivu sira hanesan Agrikultura no Turizmu, Abitasaun, Kapitál Umanu (Edukasaun, Saúde, Protesaun Sosiál), no Reforma Institusionál”, hatete nia.

Tanba foku iha setór produtivu hirak ne’e, bele kria empregu ida ne’ebé dignu hodi fó benefísiu ba família no komunidade sira.

Taxa ezekusaun reál kada kategória despeza aas liu mak saláriu no vensimentu 42%, tuir kedan ho transferénsia públika 41%, bens no servisus 20% no kapitál menor 4%.

Enkuantu Kapitál Dezenvolvimentu, kategória importante ida ne’ebé bele fó kampu traballu no jere empregu rai-laran foin mak ezekuta de’it 6%.

Tuir projesaun, taxa ezekusaun ne’e sei kontinua sa’e iha fulan-neen ikus ne’e tanba iha períodu ne’e mak projetu infraestrutura sira komesa ezekuta.

To’o iha fulan-Maiu tinan 2021, Komisaun Nasionál Aprovizionamentu realiza ona konkursu aprovizionamentu projetu hamutuk 107 ho totál orsamentu millaun US$565,4. Projetu sira ne’e maioria ninia prosesu aprovizionamentu hahú ona no balun iha ona faze finalidade ne’ebé tuir kalendáriu sei konklui iha tinan ne’e nia laran.

Aleinde ne’e, Fundu Espesiál Covid-19 ne’ebé mak kria iha tinan kotuk atu responde ba pandemia, to’o iha 30 juñu 2021, nia ezekusaun reál atinje ona millaun US$73,4 (26%) husi totál orsamentu alokadu millaun US$287,6. Persentajen ne’e sei iha mudansa iha períodu ne’e tanba hafoin MF halo verifikasaun, Ministériu Ensinu Superior, Siénsia no Kultura (MESSK) konkorda atu halo alterasaun Memorandu Entendimentu (MoU) ho Instituisaun Ensinu Superiór sira kona-ba propinas ba estudante sira no kompleta rekezitu ba Operadór Telekomunikasaun sira kona-ba subsídiu internet hodi submete filafali mai MF iha tempu badak nia laran.

Iha OJE 2021, Governu hahú implementa Orsamentu pur Programa ho forma kompletu hanesan tranzisaun ida husi Orsamentu pur item ne’ebé mak implementa ne’ebé atu asegura servisu públiku ida ne’ebé prudente ho rasiosinu sosiu-ekonómiku hodi asegura rezultadu reál husi ezekusaun, la’ós persentajen ezekusaun de’it.

Maibé dezempeñu ezekusaun OJE 2021 fahe ba kategória rua hanesan Programa Boa Governasaun no Jestaun Institusionál ho orsamentu alokadu hamutuk millaun US$456,7.

Nune’e mós kategória Programa Esensiál Entidade sira nian ho orsamentu alokadu billaun US$1,573.6. Totál orsamentu retifikativu finál alokadu ba programa kategoria rua ne’e mak billaun US$2,030.3. (*)

Page 2 of 2
Darwin_Optic

Popular

Error: No articles to display

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« March 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Tempo Timor Networks

Online Counter