Print this page

MS-MAP Junta Forsa Reduz Má-nutrisaun iha Baukau

Pesoal saúde ho extensionista sira foto hamutuk hela iha salaun uma dame Baukau, sesta (22/07). Pesoal saúde ho extensionista sira foto hamutuk hela iha salaun uma dame Baukau, sesta (22/07). Foto Tomas Freitas

Tempotimor (Baukau)-Diresaun servisu Ministéru Saúde (MS) ho Ministéru Agrikultura no Peskas (MAP) Munisípiu Baukau, junta ona forsa atu reduz númeru má-nutrisaun iha Baukau.

Xefe departementu jestaun programa sevisu saúde Baukau, Cristiano Cipriano Belo, hatete, servisu saúde Baukau, dadaun sei rejistu númeru má-nutrisaun iha nivel Aldeia, maske kazu númeru la aas.

"Involvimentu pesoal saúde sira ho extensionista iha Suku atu servisu hamutuk di'ak liután fó informasaun ba komunidade liuhusi kna'ar ida-idak hodi labele akontese tán má-nutrisaun," dehan nia iha salaun uma dame Uatulete Baukau, sesta (22/07).

Pesoal saúde iha obrigasaun fó esplikasaun ba komunidade kada postu saúde atu han ai-han nutritivu nian no extensionista atu eduka komunidade hodi kuda no produz ai-han nutritivu.

Tanba, dala barak pesaol saúde sira la'o ketak hodi fó informasaun ba komunidade sira kona-ba ai-han nutritivu nian, maibé la halo tuir.

"Sira produz tiha modo tahan, haki’ak tiha manu ba fa’an tiha fali, depois sira sosa fali ai-han husi fabrika nian hodi han, maibé pesoal saúde orienta sira han produtu lokál ne'e, entaun grupu 2 ne'e junta hamutuk oinsa haforsa liután," nia akresenta

Nune'e, Diretór Servisu MAP Munisípiu Baukau, Moises Lobato Pereira, hatutan, planu konjunta atu reforsa liután servisu parte rua hodi reduz má-nutrisaun.

"Ita iha formasaun ai-han 3, protesaun, haburas no haforsa, protesaun mai husi na’an, haburas mai husi aifuan sira, haforsa mai husi hahan batar no hare, hahan sira ne'e kuaze nia kontein nutrisaun iha hotu ona, ne'ebé agrikultura nia papel fahe informasaun ba ita nia agrikultór sira oinsa mak kuda no oinsa mak bele han," nia hatete

Tanba, kada tinan MAP apoiu fini hare, batar, foremungu, forekeli, kanku, mostarda, repollu, aimanas, tomate no apoiu fini ba animal bibi, fahi, no karau eh parseriu dezenvolvimentu sira mós fó apoiu ba grupu sira haki’ak manu no ikan.

Husi apoiu hirak ne'e, ba ai-han nutritivu nian hodi reduz ma-nutrisaun, maibé komunidade seidauk komprende formasaun ai-han nian.

"Ha'u hanoin ida ne'e mak presiza reforsa, siensebeliza agrikultór sira para iha koñesementu kona-ba transformasaun hahan," nia hakotu (*)

Rate this item
(0 votes)
Last modified on Friday, 22 July 2022 13:58
Tempo Timor

Ho hakraik an Tempo Timor hato'o komprimentus ba laitor sira katak, Jornal Tempo Timor hahu mosu iha imi le'et atu fasilita informasaun ba imi. Tamba ne'e ami presiza ita boot sira nia tulun atu ekipa jornal ne'e nian bele halao servisu jornalismu ho didiak.

Jornalista Jornal Tempo Timor, bandu atu hetan envelope ka sasan ruma husi fontes informasaun sira.

www.tempotimor.com

Related items