“Aprova projetu proposta lei, ne’ebé aprezenta husi Ministru Finansas, Rui Augusto Gomes, kona-ba alterasaun dahuluk ba Lei n. 1/2022, loron 3 fulan-janeiru, kona-ba Orsamentu Jerál Estadu tinan 2022, ba alterasaun daruak ba Lei n. 8/2008, loron 30 fulan-juñu, kona-ba Lei Tributária no ba Kriasaun Fundu Kombatente Libertasaun Nasionál nian”, dehan Ministru Prezidensia Konsellu Ministru, Fidelis Leite Magalhães, iha Ministériu Finansas, Aitarak Laran, tersa (26/04).
Tanba situasaun ekonómika internasionál no tasa inflasaun substansiál ne’ebé aumenta, presiza atu aplika medida sira hodi hamenus ninia impaktu ekonómiku, prevee dotasaun orsamentál ne’ebé nesesária hodi finansia medida lubun ida.
Husi medida 13 ne’ebé mak foti hanesan, atribuisaun osan fulan da-13 ba kada família (esetu funsionáriu públiku sira), Projetu Uma Kbiit Laek Plus, Bolsu Estudu ba Mellór Graduadu Estudante Ensinu Báziku no Sekundáriu, Kriasaun Fundu Veteranu, Programa Maundobra ba Postu Administrativu (PEMOPA), Hari’i Sede Arte Marsiál no Rituál, Programa Ensinu Distánsia (Eskola iha Uma), Internet gratis iha eskola sira, Empregu ba mellór alunu universitáriu sira, Estabelesimentu Sekretariadu ba Assuntu Traballadór Esteriór no Komunidade Timoroan iha Diáspora, Revitaliza kafé no subsídiu ba kafé Laku-teen, Subsídiu akomodasaun ba PNTL no F-FDTL, Pagamentu ba diferensa remunerasaun PNTL nian ho rejime salariál foun, ho totál benefisiáriu 4.096.
Nune’e, ba finansiamentu husi medida sira ne’e, prosede ba reforsu dotasaun títulu Dotasaun ba Governu Tomak, ho kompensasaun iha aumentu transferénsia Fundu Mina-rai nian.
Iha ne’e altera mós tasa husi impostu seletivu ba konsumu nian kona-ba produtu oioin ne’ebé la di’ak ba saúde ka luxu, ne’ebé sei ajuda atu kompensa aumentu despeza, no eventualmente hamenus valór transferénsia Fundu Mina-rai nian.
Ho proposta Lei ida-ne’e prosede mós kriasaun Fundu Kombatente Libertasaun Nasionál, ho valór dolar amerikanu millaun-rihun-ida hodi garante finansiamentu adekuadu ba programa apoiu ba Kombatente Libertasaun Nasionál, mak hanesan iha área apoiu sosiál, edukasaun, saúde, empregu, asesu ba kréditu no atividade sira ne’ebé hamosu rendimentu. (*)