Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

Tempotimor (Dili) – Forum ONG Timor-Leste (Fongtil) konvoka reuniaun ida atu halo diskusaun ho kualidade ba Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2020 nian, para bele afeita ba povu. Tuir Fongtil, OJE 2020 ne'e istória foun ba Timor-Leste, tanba nia montante boot.

“Presiza loke espasu ba diskusaun ka diálogu, no konfirmasaun entre Sosiedade Sivíl, Governu, Akademiku, Deputadu, Sosiedade no Peskizadór sira, atu nune'e OJE 2020 bele fó benefisiu ba povu,” hatete Koordenadór ONG La'o Hamutuk, Celestino Gusmão iha Salaun Paroquial São José, Katedral Dili, Kinta (03/10/19).

Nia dehan, proposta OJE 2020 ne'ebé  hetan ona aprovasaun husi Konsellu Ministru ho montante ne'ebé boot iha istória Timor-Leste nian.

Tuir Celestino, OJE 2020 ne'e kuaze mai husi fundus Petrolifeirus. Tan ne'e, nia husu presiza atu halo jestaun didiak para bele mós fó benefisiariu ba povu no jerasaun futuru.

"Tan ida ne'e, antes proposta orsamentu ne'e to'o iha PN ita presiza halo diskusaun antes atu fó hanoin ba parte hotu, hodi garante benefisiariu husi OJE 2020 ba povu tomak," Celestino tenik.

Povu Kontinua Kiak  

Iha sorin seluk, deputadu Francisco Branco lamenta ho montante Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ne'ebé aumenta, maibé povu kontinua moris kiak nafatin.

"Ita aumenta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2020 nian, maibé povu kontinua moris ki'ak. Estadu Timor-Leste sei ki'ak nafatin de'it. Estrada barak ita loke, maibé ne'e gasta husi empréstimu, fonte orsamentu ita nia minarai nian mak ita halo projetu sira soi sala, la respeitu regras nasaun nian hodi fó ba malu de'it," Branco lamenta.

Nia dehan “OJE 2020 liuliu $738.248 millioens ba bens no servisu ne'e kona-ba saida nian? no millioens $457.773 ba transferénsia públika ne'e saida nian?”

Branco akresenta, bainhira OJE 2020 maka Governu la tau importansia ba setór produtivu sira, maka nu'udar opozisaun nia sei husu ba Governu.

Tempotimor (Dili) – Deputadu Francisco Miranda Branco husu ba povu Timor-Leste atu deside ba moris di'ak liuhosi eleisaun. Tanba, tuir Branco, Partidu Aliansa Maioria Parlamentar no Aliansa Mudansa ba Progresu (AMP) ukun tinan 10 ona, maibé povu kontinua moris iha liña pobreza.

"Polítika orsamentál tinan sanulu, la fó orientadu ba ema nian moris. Realidade mak ita haree rasik, ita nia povu nia moris oinsá. Depois ita gasta tiha osan husi fundu minarai kuaze billioens $12-14 ne'ebé gasta tiha ona no rezultadu ladún di'ak," dehan Vise Prezidente Bankada FRETILIN ne'e, iha Parlamentu Nasionál, Kinta (03/10/19).

Nia afirma, maski Governu AMP gasta ona orsamentu estadu husi billioens $12 to'o 14, maibé rezultadu povu kontinua ki'ak no parte agrikultura iha tinan sanulu Governu la tau importánsia.

"Rezultadu husi billioens $12-14 ne'e, la hatudu impaktu ba setór sira ne'ebé fó benefisia diretamente ba povu nia moris, no setór agrikultura ne'ebé populasaun pursentu 70 moris nu'udar agrikultór, orsamentu durante tinan 10 la fó importansia," Branco hatete.

Produtu ne'ebé bele dezenvolve iha Timor-Leste ne'e halo povu no nasaun depende totál ba produtu  importasaun husi rai liur, inklui setór sira seluk ne'ebé Governu la tau importansia.

"Setór edukasaun kontinua namlele, setór saúde loloos Governu labele depende ona ba nasaun seluk, maibé to'o ohin loron ita kontinua halo transferénsia pasiente ba rai liur, tanba ita la prepara rekursu umanu no materiais ba ospitais sira," nia afirma.

Deputadu ne'e dehan átu hasai povu husi liña pobreza, povu mak tenke deside liuhusi eleisaun.

"Futuru ne'e, tenke liuhusi Eleisaun Jerál, povu mak tenke hatene hodi marka diferénsia ne'e. Kaer ukun, depois estadu no povu nia moris kontinua hanesan ne'e. Povu mak tenke deside. Povu mak tenke fó sentensa, katak ida ne'e ukun laloos. Ita tenke fó hanesan ne'e. Fó kastigu. La vota ba sira.  Ne'ebé, povu mak deside," Branco hatete.

Tempotimor (Dili) – Bankada Uniaun Demokrátika Timorense no Frente Mudansa (UDT/FM) iha Parlamentu Nasionál (PN), preokupa ho proposta Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan 2020, ne'ebé Governu liuhosi Konsellu Ministru aprova boot liu.

"Ha'u foin haree iha jornal. Haree katak proposta Orsamentu Jerál Estadu tinan 2020 sa'e ba billaun $1.95. Ha'u mós preokupa tanba orsamentu ne'e atu gasta ba saida?" dehan Deputadu Gilman Exposto iha Parlamentu Nasionál, Kinta (03/10/19).

Nia afirma, nu'udar reprezentante povu iha PN, nia sei haree iha prosesu debate orsamentu iha plenária.

"Nu'udar deputadu, ami sei haree buat saida mak presiza atu gasta duni husi osan ne'e. Se buat ruma la presiza, ami iha direitu para atu husu ba Governu para ko'a hodi orsamentu ne'e labele sa'e," Gilman afirma.

Reprezentante povu ne'e mós dehan, husi orsamentu ne'ebé boot ne'e bele fó impaktu ba fundu úniku ne'ebé fornese ba estadu.

"Konserteza, OJE ne'e fó duni impaktu ba ita nia fundu úniku. Maibé, ita mós presiza haree ba katak buat barak mak presiza hadi'a iha ita nia rai. Liuliu ba dezenvolvimentu ne'ebé fó impaktu ba povu," nia esplika.

Alende ne'e, deputada Elena Martins husi bankada FRETILIN katak, nu'udar reprezentante povu iha PN, nia sei ezerse funsaun hodi haree bainhira orsamentu tama ona iha Parlamentu Nasionál.

"Bainhira OJE mai ona iha PN, espera ami hotu iha konxiénsia para haree. Tanba, osan montante boot liu mak bens no servisu no foin primeira vez OJE liu fali tetu do estadu," deputada Elena dehan.

Tuir Elena, OJE 2020 nian sa'e ba billaun $1.95, signifika atu ba billaun rua ona no laiha sustentabilidade.

Tempotimor (Dili) – Deputada Bankada FRETILIN, Maria Angelica Rangel afirma, hasa'e Orsamentu Jerál Estadu (OJE) ba tinan 2020 ne'e, viola ona regra no sai  istória boot ba Timor-Leste.

"Tanba iha tinan 2016 mós ho orsamentu billaun $ 1.9, maibé orsamentu ne'e mai husi parte rua. Ida mai husi OJE no seluk mai husi orsamentu ratifikativu. Iha tinan 2020 ne'e mak proposta orsamentu mai iha PN ho montante billaun $ 1.95 mai dala ida de'it," hatete deputada Angelica Rangel, Kinta (03/10/19) iha Salão Paroquiál, São José, Katedrál Dili.  

Nia dehan, foufoun desizaun husi Konsellu Ministru katak defini no tetu orsamentu ba tinan 2020 ne'e ho montante billaun $1.6.

“Maibé, ikus mai iha Komisaun Revizaun Orsamentu, hasa'e fali ba billaun $1.95. Ita hatene katak Komisaun Revizaun Orsamentu ne'e, atu tetu loloos para hatún montante OJE ne'e tuir proposta orsamentu billaun $1.6 ne'e. Tanba halo revizaun," esplika Angelica.

Angelica promote, sei hein proposta orsamentu ne'e mosu iha PN para bele halo diskusaun. Maibé, antes ne'e simu ona deklarasaun husi Ministra Finansas, depois hetan aprovasaun iha Konsellu Ministru.

“Ami seidauk iha konkluzaun no halo analiza ba proposta orsamentu ne'e. Tanba, ami seidauk simu proposta OJE 2020. Ida agora ne'e foin akompaña dei't rezultadu depois de reuniaun iha Konsellu Ministru," Angelica dehan.

Tempotimor (Dili) – Planu prioridade ne'ebé parte tribunais aprezenta ba Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2020, atu haree kondisoens tribunál. Inklui mós atu harii rezidénsia 13 ba juis sira iha Oe-cuse (2), Suai (6) no Baukau (7).

"Presiza halo konstrusaun rezidénsia ba juis iha munisípiu sira hanesan Baukau, Suai no Oe-cuse. Tanba juis maioria la hela iha ne'ebá. Maibé sira hela iha Dili mak ba hala'o servisu iha ne'ebá. Nune'e, presiza kria rezidénsia di'ak ba sira atu bele hala'o servisu ho diak," esplika Prezidente Tribunál Rekursu, Deolindo do Santos iha Palásiu Governu, Kuarta (02/10/19).

Deolindo subliña, iha Oe-cuse atu halo reabilitasaun ba rezidénsia atuál no atu harii foun tan rezidénsia rua(2), Suai iha ona fatin atu harii rezidénsia minimu neen (6) ba juis sira no iha Baukau atu halo rezidénsia hitu (7). Tanba, daudaun ne'e juis sira kolokadu iha ne'ebá nain hitu.

Deolindo dehan, iha mós planu balun atu harii tan tribunál iha Dili, Suai no Baukau. "Tanba ita haree tribunál sira uluk ne'e la sufisiente," nia dehan.

"Iha planu prioridade hirak ne'e, mak ha'u mai ko'alia ho Primeiru Ministru. Nune'e  hetan kedas rezultadu pozitivu husi Primeru Ministru Taur Matan Ruak," tenik Deolindo.

Tempotimor (Dili) – Sekretáriu Estadu Ambiente, Kuarta (02/10/19) asina Memorandum of Understanding (MoU) ho Conservation Internasionál (CI) hodi halo konservasaun ba mudansa klimátika iha Timor-Leste.

"SEA hanoin katak MoU ne'e importante. Tanba Conservation inertantional (CI) nia baze iha Amérika, Maibé, nia mós halo servisU barak iha nasaun pasífiku. Liuliu nasaun sira iha ASEAN. Tanba ne'e, ita mós hakarak asina MoU atu bele hetan esperiénsia husi CI kona-ba konservasaun ninian, mudansa klimátika no programa seluk tan," tenik Sekretáriu Estadu Ambiente, Demetrio Amarál iha Gabinete SEA Mandarin, Kuarta (02/10/19).

Iha fatin hanesan, Country Director Conservation International Timor Leste (CITL), Trudiann Dale katak ba futuru atu halo servisu hamutuk entre CI no SEA mak atu halo konservasaun no mudansa klimátika iha Timor-Leste.

Durasaun ba nota entendimentu ne'e, vale durante tinan tolu husi loron asina MoU to'o 2022, no SEA mós halo ona kooperasaun ho ONG sira, hodi halo estudu no análiza ba mudansa klimátika iha Timor-Leste.

Tempotimor (Dili) – Ministru Interiór (MI) interino, Filomeno de Jesus Paixão afirma, funsionáriu Polísia Imigrasaun nain 30, tenke fila ba funsionáriu reguler hanesan membru Polísia baibain. Tanba, servisu Polísia Imigrasaun, tuir dalan legál, presiza halo rotasaun.

"Servisu, kuandu tinan rua ou tolu ona presiza halo rotasaun. Tanba, iha fronteira ne'e la'ós hanesan ita nia uma lisan, para hela iha ne'ebá kleur. Se lae, orsida lisan aat mosu fali iha ne'ebá. Tanba ne'e, presiza troka husi ulun to'o ain," afirma Filomeno iha Palásiu Governu, Kuarta (02/10/19).

Nia dehan, funsionáriu Polísia Imigrasaun nain 30 iha fronteira ne'e, fila mai la'ós tanba de'it irregularidade. Maibé tanba presiza hala'o rotasaun servisu.

"Iha parte seluk, Lei mós la fó admite para funsionáriu Polísia hela iha imigrasaun fronteira permanente. Tanba ne'e, presiza troka," Paixão esplika.

Tempotimor (Dili) – Konsellu Ministru, Kuarta (02/10/19) aprova Orsamentu Jerál Estadu (OJE) 2020 nian, ho montante billaun $ 1.95.

"Konsellu Ministru aprova finál Orsamentu Jerál Estadu tinan 2020 ho montante billaun $ 1.95," tenik Ministru Estadu Prezidensia Konsellu Ministru, Agio Pereira iha Palásiu Governu, Kuarta.

Nia afirma, OJE billaun $ 1.95 ne'e kobre ba nesesidade nasionál ne'ebé define tiha ona.

"Orsamentu ne'e atu kobre programa prioridade nasionál ne'ebé define ona husi VIII Governu Konstituisionál ho valór millaun $ 241.271 ba Saláriu no Vensimentu, millaun $ 738.248 ba Bens no Servisu, millaun $ 457.773 ba Transferénsia Públika, $ 53.267 ba Kapitál menór no ikus liu millaun $ 459.260 ba Kapital Dezenvolvimentu," dehan Agio.

Tempotimor (Dili) – Primeru Ministru, Taur Matan Ruak aprezenta proposta rezolusaun ne'ebé aprova husi Konsellu Ministru kona-ba renovasaun mandatu Membru Diresaun Arkivu no Muzeum Rezistensia Timorense (AMRT), tamba to'o ona tinan haat.

Tuir Ministru Estadu Prezidensia Konsellu Ministru, Agio Pereira katak, membru diresaun husi AMRT nomeadu husi Konsellu Ministru, kona-ba proposta husi Primeru Ministru durante rona husi Prezidente Repúblika ba mandatu tinan haat.

"Konsellu Ministru mós aprova rezolusaun ida kona-ba halo renovasaun membru AMRT ne'ebé lidera husi Hemart. Tanba sira nia mandatu tinan 4 ona, entaun iha fulan ida ne'e atu remata," dehan Agio Pereira iha Palásiu Governu, Kuarta (02/10/19).

Governante ne'e esplika, halo renovasaun ne'ebé Governu no Prezidente Repúblika halo balansu pozitivu husi traballu ne'ebé realiza husi membru atuais. Tanba ne'e, Governu deside atu renova fialafali mandatu husi Diresaun AMTR.

Tempotimor (Dili) – Autoriedade Nasionál Petroleu no Minerais (ANPM) hamutuk ho Komisaun D Parlamentu Nasionál hahú deskute kona-ba Projetu Lei Miñeiru (PLM) ne'ebé atu regula ba atividade minarai nian.

"Ami mai fó hanoin ba Komisaun D Parlamentu Nasionál, tanba iha semana hirak liubá ami simu ona esbosu lei ne'e husi komisaun D. Entaun ami mai halo esplikasaun ba deputadu sira kona-ba projetu Lei Minerais ne'e," dehan Prezidente ANPM, Gualdinho da Silva iha PN,  Kuarta (02/10/19).

Nia esplika, kontéudu husi projetu Lei Miñeiru ne'e mak atu halo regulamentu ba atividade minarai nian.

"Kontéudu projetu ne'e mak oinsá atu regula atividade minéirus ba minarai hotu-hotu. Hahú husi peskiza, halo estrasaun kuandu atividade minarai ne'e hotu, no halo reabilitasaun ba fatin minas ninian," Gualdinho esplika.

Iha projetu lei ne'e iha mós tipu lisensa kona-ba ba minerais sira ne'ebé iha valór ekonomiku kiik, nomós indústria no minerais ne'ebé iha valór ekonomiku ne'ebé boot, no lei ne'e rasik sei regula de'it miñeiru iha rai maran.

Iha fatin hanesan Prezidente Komisaun D, deputada Virginia Ana Belo katak projetu Lei Miñeiru ne'e importante tebes. Tanba Timor-Leste depende ba fundu minarai.

"Projetu Lei Miñeiru ne'e importante tebes. Tanba durante ne'e dependensia estadu nian ba fundu petrolífeiru. Entaun saida mak ita bele buka hodi bele hetan reseita ida tan. Ita iha rekursu ne'ebé barak iha rai laran ne'ebé sei husi petrolífeiru," tenik Prezidente Komisaun D PN ne'e.

Deputada ne'e mós espera katak husi estudu Institutu Petroleu no Jeolojia (IPG) ne'ebé deteta ona rekursu barak, nune'e Timor-Leste bele hetan reseita doméstika.

 

Darwin_Optic

Popular

Error: No articles to display

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« March 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Tempo Timor Networks

Online Counter