Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

Items filtered by date: Wednesday, 01 July 2020

Husi : OMS

Iha Timor-Leste, kazu konfirmadu ba COVID-19 ikus rekupera tiha ona iha loron 15 Maiu 2020. Maioria hosi kazu 24 hirak ne’ebé konfirmadu, hela iha fasilidade kuarentena sira ne’ebé aloka hosi ita-nia governu. Sira rekupera ho di’ak no laiha problema. Iha nasaun laran seidauk iha mate tamba virus corona. Daudaun ne’e estratéjia ba teste ne’ebé mak haluan ona la hatudu katak iha transmisaun/da’et iha komunidade nia leet. To’o agora, kombinasaun hosi estratéjia imigrasaun ne’ebé diak, otél sira ne’ebé uza hanesan fatin kuarantena ne’ebé identifika hosi governu, kapasidade vijilánsia ne’ebé habelar hamutuk ho kapasidade ba teste ne’ebé hadook ita hosi virus ne’e. Maibé, ida ne laos ikus. Luta ba hasoru COVID-19 seidauk hotu.

Kazu ba moras ne’e aumenta beibeik iha mundu. Nasaun barak, kiak ka riku, hosi kontinente Ázia no Áfrika sai hanesan “hotspot” emerjente ba moras ne’e.  Maibe, agora dadauk ita-nia preokupasaun boot liu mak ita-nia fronteira ho Indonezia. Risku boot ne’ebé kazu foun bele tama rai laran mak hosi fronteira ida ne’e. Tamba ida ne’e mak importante teb-tebes ba Timor-Leste nafatin hametin guarda no alerta nafatin. COVID-19 susar atu kombate hanesan saida mak ita hare beibeik akontese iha sidade no nasaun barak iha mundu tomak. Se ita la tau matan ka atensaun ba prevene no kontensaun, virus ne bele derepente da’et ba ema hotu.

Agora, oras to’o ona atu haree ba ita-nia an, saida mak Timor-Leste halo ona no saida tan mak ita presiza atu halo.

Timor-Leste simu ona apoiu hosi governu ho nivel a’as atu garante resposta ne’ebé maka’as ba krize ne’e. Hosi Gabinete Primeiru Ministru hala’o supervizaun ba buat hotu. Iha reprezentante ho nivel a’as  hosi Sistema Integradu ba Jestaun Krize nian ba Ministeriu relevante sira.

Governu Timor-Leste nian introdús intervensaun balun ho lais no bo’ot ne’ebé ajuda atu prevene virus corona aumenta beibeik no transmisaun/da’et iha komunidade nia le’et. Dalan tama mai Timor-Leste sei nafatin la arbiru ka restritu. Fasilidade ba izolamentu identifikadu ona hadi’ak ona ho lalais atu tau matan ba pasiente moras COVID-19. Pesoál saúde, ekipa ba apoiu pesoál no pesoál atende ba emerjénsia nian sira ne’ebé treinadu hotu ba oinsá tau matan ba pasiente sira no iha tempu hanesan proteje sira nia an. Teste laboratóriu nian mós introdús ona iha rai laran, kapasidade vijilánsia habelar no “web-based” sistema vijilánsia ne’ebé komesa. Responde ba saude nian kaer hosi Ministru Saúde suporta hosi parte interisada ne’ebé organiza hamutuk ho pilar sia ne’ebé rekomenda hosi OMS.

OMS oferese suporta tékniku no lojistika. Sira servisu hamutuk ona ho ajénsia ONU ho parseiru bilateral sira atu fornese ekipamentu ba teste laboratóriu, ai-moruk no hadia infrastrutura.

Defatu, tuir kedas kazu konfirmadu ba dahuluk iha 21 Marsu 2020, Timor-Leste sai hosi nasaun ida menus kapasidade ba teste nasionál ba COVID-19, laiha fatin izolamentu no fasilidade ba kuarantena ne’ebé aloka, kapasidade ba sistema vijilánsia ne’ebé limitadu to’o sai nasaun ida ne’ebé iha teste iha rai laran, fasilidade izolamentu no kuarantena ba COVID-19 ne’ebé la’o diak, ekipa ne’ebé trainadu kona-ba kontrolu no oinsá tau matan ba pasiente, estoke ba EPP ne’ebé aumenta ba beibeik no kapasidade ba vijilánsia ne’ebé lao nafatin iha de’it semana 5-6 nia laran.

Maske nunee, buat ne’e hotu sei difisil atu hetan se laiha suporta hosi povu. Governu koko hela de’it atu iha relasaun ne’ebé diak no iha fiar atu nune’e komunidade bele tuir restrisaun ne’ebé iha. Ajuda finanseiru mós fornese hosi governu atu bele suporta família sira iha oras susar ida ne’e nia laran. Komunidade sira besik fronteira no xefe suku sira ajuda nafatin ho vijilánsia ba komunidade liuhosi hatoo informasaun kona-ba entrada ilegál hosi “jalan tikus” hosi Indonezia atu nune’e ofisiál saúde sira bele foti asaun lalais.

Timor-Leste nafatin tuir maka’as politika ‘teste, kura, izola, buka tuir no kuarantena’ nebe’e mak hetan rekomendasaun hosi OMS. Numeru ba kazu bele aumenta se sistema saude nian fraku. Iha tempu hanesan, ita mós presiza kontinua esforsu atu hadia kualidade no kuantidade ba fatin no fasilidade ba izolamentu no kuarantena. Importante tebtebes mós atu haforsa kapasidade ba teste laboratóriu no kapasidade ba vijilánsia nian. Esforsu hamutuk tenkesér kontinua atu garante pesoál saúde esensiál sira la sofre tamba kontrolu ba pandemia ida ne’e. Agora, tamba  restrisaun ba fronteira ladun makaas ona, presiza aumenta vijilánsia. Importante tebtebes atu tau matan makaas ba fronteira rai nian no pontu entrada sira seluk. Importante mós atu lolo liman ba komunidade atu nunee sira hetan informasaun ne’ebé loos no sira bele sente iha suporta no seguru.

Importante atu labele haluha katak, laos governu mesak mak funu hasoru virus. ema ida-idak iha komunidade kna’ar ba sira nia an rasik no sira nia família liu hosi halo tuir regras sira: fase liman beibeik; labele kaer matan, inus no ibun; hadook an hosi fatin ne’ebé iha ema barak; distánsia fíziku; uza máskara bainhira iha fatin ne’ebé mak susar atu iha distánsia fíziku no halo tuir ijiene respiratóriu ne’ebé diak. Hela iha uma no izola an to’o diak maske ho sintomas kmaan, hanesan; me’ar, ulun moras, isin manas. Se ita sente moras no sente isin manas makaas, me’ar no susar atu dada iis buka atendimentu médiku, atu nunee bele hetan avaliasaun  didi’ak no mós teste, se presiza. Importante mós ba komunidade atu buka tuir informasaun hosi fontes kredivel hnesan Ministeriu Saúde ka OMS.

 

 

Published in Opiniaun

TempoTimor ( Dili)-Bankada FRETILIN ih Parlamentu Nasional konsidera daudauk ne'e lideransa partidu CNRT stress todan tanba sofre post power syndrom hafoin lakon sira-nia poder.

Deputadu Bankada FRETILIN, Joaquim dos Santos dehan, maske CNRT halo akuzasaun falsu hasoru Sekretariu Jeral FRETILIN Mari Alkatiri, maibé FRETILIN kompriende tanba sira sofre hela post power syndrome.

Tuir Joaquim, durante ne'e, CNRT halo politika bosok, no daudauk ne'e sira koko atu bosok tan hodi akuza Sekjer FRETILIN simu suborno husi kompaña ConocoPhillips.

"Durante ne’e sira halo polítika bosok bebeik to’o gagal no agora até hatudu katak sira la latene atu bosok oinsa tan, CPN-CNRT no bankada CNRT ba raut fila fali sampah sira ne’e atu mai prova ba públiku Timor-Leste katak sira bosok to’o gagal tiha ona. La’os de'it bosok to’o gagal, maibé bosok to’o PLP ho KHUNTO tebe sira sai husi poder," deklara Joaquim iha PN.

Nia esplika katak, kazu suborno hasoru Alkatiri ne'ebé levanta iha tribunal Australia no Amerika arkiva ona, tanba laiha evidensia, no parte tribunal mós deklara katak keisa husi kompaña Oceanic Exploration laiha baze.

"Bosok diatas bosok hanesan (lider CNRT) sira halo semana kotuk ne’e sampah ne’ebé povu Timor-Leste no públiku tomak haree momoos hela" dehan nia.

Published in Politika

Tempotimor (Dili)- Fasilidade iha area saúde territoriu Timor laran toma sidauk sufisiente atu fasilita pesoal saúde sira halo tratamentu ba povu ki'ik sira bainhira moras maibé, Parlamentu Nasional kada tinan kontinua preve orsamentu rihun $4.000 ba deputadu sira ida-ida hodi responde ba tratamentu saúde.

Published in Politika

Tempotimor(Dili)-Ministru Petróleo no Minerais (MPM) Victor da Conceição Soares hatete durante nia mandatu konserteza sei tau prioridade mos ba aktvidade dada Kadoras Mai Timor-Leste.

Published in Ekonomia
Wednesday, 01 July 2020 18:41

Foto MAPKS Ko'alia

Published in PUBLISIDADE

Tempotimor (Dili)-Relasiona ho deklarasaun bankada parlamentár opozisaun, Kongresu Nasionál Rekonstrusaun Timor (CNRT-sigla Portuges) ne’ebé to’o agora konsidera meza Parlamentu Nasionál (PN) nafatin ilegál, Prezidente Parlamentu Nasionál (PPN) Aniceto Longunhos Guterres Lopes dezafia CNRT pronto atu esplika mós sasukat sira ne’ebé sira haree katak PPN Aniceto ilegál no governu defaktu. Se karik la esplika maka PPN ne'e alega CNRT nakonu ho kakutak anarkizmu.

Published in Politika

Tempo Timor (Dili)-Hafoin deputadu CNRT halo akuzasaun hasoru Sekretariu Jeral partidu FRETILIN Mari Alkatiri simu suborno husi kompaña ConocoPhillips, deputadu FRETILIN mós hahú hasai akuzasaun ba Prezidente partidu CNRT Kay Rala Xanana Gusmão.

Published in Politika

Tempotimor (Dili)-Xefe Estadu Maior FALINTIL Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL) Maijor Jeneral Lere Anan Timur dehan, atributu ne'ebé Konselleru Partidu KHUNTO Naimori Bucar uza hodi fó juramentu ba ema la kontra lei.

Published in Edukasaun & Kultura

Tempotimor(Dili)-Arcebispu Dom Virgilio do Carmo da Silva hatete, igreja bandu Partidu politiku sira atu uza ritual uma kreda nian hodi destroi fali sarani sira-nia fiar.

Published in Edukasaun & Kultura

Tempotimor (Dili)-Organizasaun Mundiál ba Saúde (OMS) disponibliza ona kursu ba Covid-19 liuhusi kanál online ne'ebé disponivél ona hodi fasilita sidadaun sira hodi luta kontra pandemia Covid-19.

Published in Saude
Page 1 of 2
Darwin_Optic

Popular

Error: No articles to display

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« July 2020 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
    1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31    

Tempo Timor Networks

Online Counter