Login to your account

Username *
Password *
Remember Me

Tempotimor (Dili) – Reprezentante povu iha uma fukun Parlamentu Nasionál (PN), Tersa (10/12/19) ofisialmente aprova rezolusaun númeru 46/V ne'ebé atribui nasionalidade Timorense ba jornalista Britániku Max Stahl, relasiona ho nia prestasaun servisu durante iha Timor-Leste.

Iha aprovasaun rezolusaun, deputadu UDT/FM Francisco Xavier David Carlos dehan, Max Stahl merese para hetan ida ne'e.

"Ha'u hanoin jornalista Max Stahl merese hetan nasionalidade Timorense. Tanba, hanesan kompañeiru uluk iha masakre Santa Cruz ne'ebá, ami hamutuk depois jornalista Max Stahl foti video ne'e, depois entrega video ne'e ba señora Zaskhia mak lori ba mundu internasionál," dehan deputadu Xavier.

Rezultadu aprovasaun ne'ebé PN fó hodi aprova nasionalidade ba Max Stahl ho rezultadu a favór 48 kontra no abstensaun zero.

Tempotimor (Dili) – Membru governu ne'ebé seidauk kompletu iha VIII governu, sai ezijensia Partidu KHUNTO. KHUNTO mós husu Primeiru Ministru Taur Matan Ruak, atu hakotu lalais empase polítika.  

"Nu'udar reprezenta povu, ne'ebé mai husi Partidu Kmanek Haburas Unidade Nasionál Timor-Oan (KHUNTO) ha'u kestiona. Tanba ne'e, husu ba Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál (SEKOMS) atu tatoli hela Partidu KHUNTO nia halerik ne'e ba Primeiru Ministru," hatete deputadu António Verdial de Sousa iha plenária PN, Tersa (10/12/19)

Tuir Bankada KHUNTO, situasaun real ne'ebé liga ho asuntu governasaun no governativa, ladauk kompleta.

“Bainhira mak ita kompleta no ita hein to'o bainhira? Loron ba loron ita dada malu no dudu malu. Kleur tebes. Karik, bele lalais hakotu tiha empase polítika ida ne'e, para ita serbisu ba nasaun no povu kbiit laek sira," dehan Verdial.

Vise Prezidente Bankada KHUNTO ne'e afirma, tanba de'it interese, povu sai terus tanba povu hein hela dezenvolvimentu.

Hatán ba kestaun ne'e, Sekretáriu Estadu Komunikasaun Sosiál (SEKOMS), Merício Juvenal dos Reis Akara resposta, PM halo ona nia kompeténsia. Maibé, Prezidente Repúblika (PR) mak seidauk fó pose.

"Primeiru Ministru propoin ona. Maibé, lista sira ne'e husu para hetan tomada de pose. Maibé, to'o agora seidauk. Seidauk resposta husi Prezidente Repúblika. Ne'ebé, se ita boot sira iha oportunidade ka dalan karik bele halo konfirma direita ba PR. Tanba ne'e, PM halo ona nia parte tuir lei," dehan Akara.

Tempotimor (Dili) – Forum Organizasaun Naun Governamental (FONGTIL) predisaun, bainhira governu foti Orsamentu Jerál Estadu (OJE), liu husi Rendimentu Sustentável Estimativa (RSE), osan husi fundu mina rai sei hotu iha 2037.

"Ha'u hakarak haree, tansá Primeiru Ministru dada fila proposta OJE 2020. Kuandu iha Jornada Orsamentu, Ministra Finansas mai ho senariu tolu. Maibé, ita haree foti osan ne'e sees husi fali senariu ne'ebé aprezenta," informa Diretór Ezekutivu FONGTIL, Daniel Santos Carmo ba jornalista iha nia knaar Fatin, Kaikoli, Dili, Sesta (06/12/19).

Daniel esplika, senariu tolu tuir Ministra Finansas informa, ida mak foti orsamentu tuir Rendimentu Sustentável Estimativa, fundu petrolífeiru nian, segundu mak orsamentu billaun $1.3 no terseiru billaun $1.6.

"Kuandu foti ona osan husi fundu minarai liu billaun $1.6 ba leten ne'e, osan mina sei hotu iha tinan 2037," tenik nia.

Daniel relata, levantamentu ne'ebé governu agora halo ne'e, bele dehan katak, sees husi senariu tolu ne'e hotu. Tanba, governu foti kedas sae ba $1.95.

Kuandu governu halo levantamentu liu ona RSE, Daniel sujere, tenke halo justifikasaun, atu bele iha balansu investimentu no seitór produtivu.

"Ita haree iha proposta OJE 2020 ne'ebé retira ona husi parlamentu, osan ba Bens Servisu boot liu fali Kapital Dezenvolvimentu. Ida ne'e la garanti ba RSE fundu minarai," Daniel esplika.

Tempotimor (Dili) – Vise Prezidente I Parlamentu Nasionál (VPPN), Maria Anjelina Sarmento konkorda ho PM Taur, ne'ebé orienta ona Membru Governu (MG) sira atu bainhira ezekusaun OJE ladi'ak, sei la hetan osan. Anjelina dehan, ida ne'e ideal. Para Membru Governu sira servisu ho di'ak.

"Ha'u hanoin ida ne'e ideal. Tanba, proposta foun OJE 2020 ne'ebé retira tiha ona husi Parlamentu Nasionál (PN) iha ligasaun forte ho ezekusaun OJE tinan 2019 nian. Tanba ne'e, ezekusaun ki'ik mak ita uza osan boot, ne'e klaru katak kapasidade ezekusaun tinan 2020 mós sei kestionavél," dehan VPPN Maria iha PN, Sesta (06/12/19).

"PM nia orientasaun ne'e di'ak, tanba atu ajuda membru governu sira. Para refleta ba sira nia an no kapasidade, rekursu umanu ne'ebé mak sira iha para atu ezekuta orsamentu ne'e tuir planu ne'ebé iha," dehan Anjelina.

Bainhira, duni pursentu ba ezekusaun nian, sei la refleta ba planu governu nian. "Dalaruma iha tendensia balun katak, ita hakarak duni pursentu ezekusaun nian. Maibé, se ita duni pursentu ne'e ita sei la halo tuir planu ne'ebé iha. Tanba ne'e, tuir ha'u nia haree, importante mak la'ós haree ba kuantidade ezekusaun, maibé haree ba kualidade servisu nian," nia afirma.

Tempotimor (Dili) – Vise Prezidente II Parlamentu Nasionál, Luis Roberto husu governu atu prevee Orsamentu Jerál Estadu (OJE) tinan fiskál 2020 nian, ho pursentu boot ba seitór importante ne'ebé impaktu direta ba povu nia moris.

"Povu maioria moris nu'udar agrikultór. Tan ne'e orsamentu tenke boot. Depois mós ba edukasaun, infrastrutura bázika sira ne'e para halo dezenvolvimentu, para ita nia produtu lokál sira ne'e mós bele folin. Para hadi'a sira nia moris, inklui hasa'e ekonómia rai laran," dehan Luis Roberto iha Parlamentu Nasionál (PN), Sesta (06/12/19).

Nia afirma, públiku hotu hatene, seitór sira ne'e la dezenvolve tanba governu tau osan ki'ik.

"Ha'u hanoin ita hotu hatene. Inklui públiku mós hatene. Tanba, husi 2018 to'o 2019 ne'e, orsamentu ba seitór agrikultura tuun. Ki'ik liu. Signifika, ita nia jestaun agrikultura ne'e laiha. Ita bele dehan hanesan ne'e, tanba seitór agrikultura importante atu hadi'a povu nia ekonómia. Inklui baze ekonomia rai laran," tenik Luis.

PN, tuir Luis, nafatin husu para iha reformulasaun OJE 2020 ne'e, tenke barak liu halai ba seitór   krusiál, hanesan agrikultura, edukasaun, saúde, infraestrutura no turizmu.

Tempotimor (Dili) – Governu Austrália promete, hakarak kontribui ba dezenvolvimentu ekonomia no promove komérsiu iha Timor-Leste.

Embaixadór Austrália, Peter Robert informa kestaun ne'e ba jornalista hafoin hasoru Primeiru Ministru Taur Matan Ruak iha Palásiu Governu, Dili, Sesta (06/12/19).

"Ha'u hakarak koopera ho Timor-Leste nia dezenvolvimentu no hakarak promove mós komersiu," hatete Peter Robert ho lian Tetum.

Embaixadór ne'e dehan, iha relasaun di'ak entre Timor-Leste ho Austrália. Tan ne'e, presiza servisu hamutuk, hodi hadi'a dezenvolvimentu ekonomia iha Timor-Leste ho di'ak liután.

Iha parte seguransa nasaun rua ne'e, tuir Peter, la'o di'ak ona. Nune'e, Austrália hakarak kontribui mós  iha parte ekonomia hodi dezenvolve Timor-Leste.

Peter garante, ba futuru kontinua servisu hamutuk ho nasaun Timor-Leste, hodi haforsa dezenvolvimentu ba susesu.

Tempotimor (Dili) – Parlamentu Nasionál, seidauk rona informasaun kona-ba muda plantasaun Liquefied Natural Gas (LNG) husi Beasu, Munisípiu Vikeke ba fali Natarbora, Munisípiu Manatuto.

"Karik, Timor Gap halo ona estudu para halo investimentu iha rai maran ka dada kadoras mai iha Beasu ne'e. Karik buat ruma ne'ebé governu haree la viável, la fó oportunidade atu hetan profit ida ne'ebé di'ak. Ho ida ne'e, mak governu muda ninia estratéjia. Maibé husi mudansa ida ne'e, to'o agora Parlamentu Nasionál (PN), seidauk hetan informasaun husi Timor Gap," afirma Vise I Prezidente Parlamentu Nasionál (VPPN), Maria Anjelina Sarmento iha PN, Kinta (05/12/19).

Deputada ne'e afirma, buat ne'ebé durante ne'e Timor Gap aprezenta mak planta LNG estabelese iha Beasu, Betanu depois Covalima.

"Informasaun ne'e iha. PN seidauk simu, maibé sei pertinente. PN presiza hatene para apoiu ba polítika atu dezenvole no diversifika ita nia ekonómia liuhosi ita nia seitór petrolífeiru iha rai maran. Ha'u hanoin, governu iha responsabilidade atu mai hato'o iha parlamentu," dehan Anjelina.

Antes ne'e, Xefe Negosiadór ba Delimitasaun Fronteira Marítima Kay Rala Xanana Gusmão ho populasaun Beasu halo hela negosiasaun para halo indeminizasaun ho komunidade iha área refere, maibé parte rua la hetan solusaun. Tan ne'e, Xanana foti liman no propoin atu estabelese fali planta Liquefied Natural Gas (LNG) ba Natarbora.

Tempotimor (Dili)-Tuir planu, iha 10 Dezembru tinan ne’e Parlamentu Nasionál (PN) sei halo lansamentu ba livru ida ne’ebé hakerek kona-ba istoria referendu.

Tempotimor (Dili) – Joven nain 10 husi Munisípiu Dili, Ermera, Oe-Cuse no Likisa, hamosu ideia inovativu relasiona ho valór ekonomia nian, hodi kontribui ba prosesu dezenvolvimentu nasaun Timor-Leste, liuhosi asuntu ekonomiku.

"Sira nain sanolu ne'e, aban sei halo aprezentasaun ba ideia inovativu no selesiona. Se mak sai manan nain, sei ba tuir kompetisaun iha Malaysia," dehan Diretora UNDP, Lazima Onta-Bhatta iha Hotel Novu turizmu, Kinta (05/12/19).

Tuir Lazima, joven na'in 10 ne'e tuir ona treinamentu durante loron tolu, ne'ebe organiza husi UNDP.

Iha fatin hanesan, Ministru Koordenador Asuntu Ekonomiku (MCAE), Fidelis Manuel Leite Magalhães afirma, inisiativa joven sira nian importante tebes i metode ne'ebé UNDP uza ne'e mós kapás .

Nia relata, iha metode hirak ne'e bele haree ba eko-sistema atu apoiu ba dezenvolvementu, liuliu haree ba kondisoes joven sira nian iha baze.

Fidelis akresenta, governu apoiu no demonstra hodi fasilita liután inisiativa hirak ne'ebé mosu ona iha UNDP i parseiru dezenvolvimentu sira hotu, hodi dezenvolve diak liután.

Tempotimor (Dili) – Ministru Kordenador Asuntu Ekonomiku (MKAE), Fidelis Manuel Leite Magalhães hatete, numeru dezempregu iha nasaun Timor-Leste, kuaze %10.

"Tuir data hatudu katak, populasaun %74 ne'e maioria mak joven ho idade 35 mai kraik, i tuir dadus mós ita iha nivel dezempregu pur volta %10," dehan Fidelis ba jornalista hafoin partisipa preparasaun ideia inovativu iha Otel Novu turizmu, Kinta (05/12/19).

Fidelis afirma, Iha nivel dezenpregu ne'e maioria ne'ebe seidauk hetan oportunidade ba empregu mak joven tantu feto no mane.

Nia dehan, barak liu dezenpregu kompara feto no mane, feto mak maioria seidauk hetan oportunidade ba empregu.

Governante ne'e akresenta, Iha faktus no dadus hirak ne'e, governu kontinua nafatin esforsu, servisu hamutuk ho agensia sira par hare ba asuntu dezenpregu, liu-liu espesifiku ba joven sira ne'ebe dezenpregu.

Ladún Fiar

Iha sorin seluk, Vise Prezidente I Parlamentu Nasionál (VPPN) Maria Angelina Sarmento ladún fiar katak númeru dezempregu iha Timor hela de'it %10.

"Ba ha'u, hanoin dadus dezempregu iha TL tuun ba %10 ne'e seidauk konvense ha'u," afirma vise Angelina.

Deputadu bankada PLP ne'e, husu governu atu aprezenta dadus ne'ebé kredivél, relasiona ho dezempregu iha Timor Leste.

"Presiza hato'o dadus ne'ebé mak kredivél ba númeru dezempregu ne'ebé ita konsege redúz ona ka mantein, ka aumenta tan karik. Pur enkuantu ha'u mós seidauk asesu governu nia informasaun detallu liu kona-ba númeru dezempregu no pursentu hira mak tuun ona, mais ita haree ba realidade de'it, ema barak mak sei buka servisu i maioria servisu sira ne'e fornese de'it husi seitór públiku," dehan Anjelina.

Darwin_Optic

.

Contact us

Palapasu
Dili, Timor-Leste
+670 7723 4852
+670 7728 1698
http://www.tempotimor.com

Kalendariu Arkivu

« March 2024 »
Mon Tue Wed Thu Fri Sat Sun
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Tempo Timor Networks

Online Counter